Jau informējām, ka 11. maijā Daugavpilī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 29. kongress, kura centrālā tēma bija normatīvisms un tā mazināšana.
Pamatojot to, kādēļ kongresam izvēlēta šāda tēma, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis akcentēja, ka normatīvisms ir katra pārvaldes jautājuma sīka regulēšana likumos un noteikumos. „Tas kaitē iedzīvotājiem, jo nereti veidojas situācija, ka bez jurista konsultācijas viņi pat nezina, kas atļauts, bet kas nav. Tas kaitē uzņēmējiem, jo kavē reakciju uz tirgus pieprasījumu un sadārdzina produktu. Tas kaitē pašvaldībām, jo neļauj lēti un kvalitatīvi sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem. Nesamērīgi pieaug uzraudzības un kontroles izdevumi, salīdzinot ar pozitīvo efektu. Ja vēlamies straujāku ekonomisko un sociālo izaugsmi, valsts un pašvaldību spēki jāapvieno jaunas izpratnes veidošanā," pamatojot kongresa tēmas izvēli, teica LPS priekšsēdis.
Atzīst kā problēmu
Kongresā LPS delegātus uzrunāja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Māris Kučinskis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kuru teiktais liecina, ka arī valsts augstākās amatpersonas normatīvismu ir identificējušas kā problēmu. Valsts prezidents norādīja, ka atbilde uz normatīvisma mazināšanu ir kvalitatīvs likumdošanas process un labi likumi. „Likumu, Ministru kabineta noteikumu un saistošo noteikumu punktu mums ir krietni, krietni par daudz. Mums jāatzīst – tendence visu regulēt, noregulēt un pārregulēt nereti ir saistīta ar to, ka neprotam normas piemērot un nemākam cits citam uzticēties," sacīja Raimonds Vējonis.
Paužot savas domas par normatīvisma mazināšanu, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atzīmēja, ka normatīvo aktu skaita samazināšana nevar būt pašmērķis, tai jāiet rokrokā ar likumu kvalitāti, taču tiem jāpalīdz sabiedrībai, nevis jārada birokrātija. Ināra Mūrniece norādīja – lai normatīvais regulējums nebūtu pārlieku liels, arī pašiem ir jāiemācās un jābūt gataviem strādāt brīvākos apstākļos.
Pieņem rezolūciju
Latvijas Pašvaldību savienības 29. kongress noslēdzās ar pašvaldību vadītāju vienbalsīgi pieņemtu rezolūciju „Normatīvisma mazināšanas ceļa karte". Rezolūcijā norādīts, ka Latvijā pārmērīgas tiesību jaunrades rezultātā pieaug likumu un Ministru kabineta noteikumu skaits un apjoms, kas kļūst par smagu administratīvo slogu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām. Normatīvisma pieaugums izraisa neefektīvas ierēdniecības pieaugumu, kas kavē tautsaimniecības attīstību darbaspēka trūkuma dēļ privātajā sektorā, bet pārmērīga valsts birokratizācija noved pie prasībām nepamatoti palielināt arī pašvaldības politikas dokumentu un noteikumu apjomu. Valsts ierēdņu un pašvaldību darbinieku skaita samazināšana līdz ar atalgojuma tuvināšanu privātajam sektoram būs efektīva tikai tad, ja tiks panākta kopīga izpratne par pārmērīga regulējuma kaitīgumu.
LPS biedru vienbalsīgi pieņemtajā rezolūcijā konstatēts, ka normatīvisma cēloņi ir: ierēdniecības (tai skaitā Eiropas Komisijas) centieni saglabāt esošās darbavietas un radīt jaunas; ietekmīgu interešu grupu centieni uzspiest pārējai sabiedrībai savas intereses ar pārmērīga tiesiskā regulējuma palīdzību; nepietiekamas konsultācijas ar pašvaldībām vai pat pašvaldību viedokļa ignorēšana un sabiedrības dezinformācija, ka lielāks regulējums labāk aizsargā iedzīvotāju intereses.
Izvērtējot cēloņus, kāpēc Latvijā netiek pildīts Valsts prezidenta rīkojums, kurā uzdots izstrādāt priekšlikumus tiesiskā regulējuma pārmērīgas jaunrades mazināšanai skaitā un apjomā, kā arī radīt priekšnoteikumus pārāk detalizēta un sīkumaina tiesiskā regulējuma novēršanai, kāpēc nesekmīgas ir Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pūles labāka regulējuma ieviešanā pēdējo 20 gadu laikā, jo normatīvisms arvien pieaug, par spīti politiķu centieniem apturēt pārmērīgu birokratizāciju, LPS kongress aicina Valsts prezidentu un politiskās partijas vienoties par kopīgu uzdevumu valstij un pašvaldībām samazināt likumu, Ministru kabineta noteikumu un pašvaldību saistošo noteikumu skaitu un apjomu, kas būtu iekļaujams nākamās valdības deklarācijā, kā arī valsts stratēģijas izstrādē iekļaut normatīvisma mazināšanas ceļa karti, kas sastāv no četriem posmiem.
„Zūd uzticēšanās ierēdniecībai"
LPS kongresā piedalījās arī Varakļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Māris Justs un Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Guntars Velcis, kuri kopumā atbalstīja LPS pieņemto rezolūciju un ceļa karti, taču vienlaikus neslēpa, ka šobrīd tas lielākoties izskatās pēc deklaratīva dokumenta, ar kura izpildi lielas cerības nevar saistīt.
– Normatīvismu un birokrātiju viennozīmīgi nepieciešams mazināt, taču – kā to praktiski izdarīt, nebija neviena reāla ieteikuma. Neraugoties uz to, labi, ka par to aizdomājas un runā gan LPS, gan Valsts prezidenta, gan valdības līmenī, jo drīz nonāksim līdz stāvoklim, kad dokumentu rakstīšana un izpilde aizņems lielāko laika daļu, bet darbi uz priekšu nevirzīsies, – norādīja Māris Justs.
Domes priekšsēdētājs minēja, ka normatīvisms negatīvi ietekmē teju ikvienu pašvaldības darbības jomu, taču izteiktāk tas vērojams būvniecībā. Nepieciešamo atļauju un saskaņojumu saņemšanai parasti vajadzīgs ilgāks laika periods nekā būvniecības procesam.
– Tas būtiski ietekmē projektu izpildes termiņus, un jo īpaši asi to izjūtam, realizējot ES projektus, kur termiņu ievērošana ir stingrāka. Ja to izpildē pa vidu iezogas nevajadzīga dokumentu kārtošana, iekļaušanās galatermiņā kļūst saspringtāka, kas var novest un noved pie nekvalitatīvas darbu izpildes, jo vienkārši ir pietrūcis laika. Lai šīs problēmas novērstu, ar rezolūciju vien būs par maz. Diez vai pašvaldības varēs pateikt Valsts prezidenta kancelejai vai ministrijām, ko tām darīt. Tām jāraugās katrai savā atbildības jomā, un normatīvais regulējums ir pirmais, ko nepieciešams mainīt. Pretējā gadījumā uzticība ierēdņiem un to darbam mazināsies vēl vairāk, –
skaidroja Māris Justs.
Guntars Velcis „Staram" atzina, ka par pārāk lielo birokrātiju un normatīvu apjomu ir runāts gadiem un šī nav pirmā reize, kad tas tiek aktualizēts.
– Nav pirmā reize, kad, tuvojoties vēlēšanām, par šo problēmu tiek gudri runāts, taču gadi iet, un, kaut arī nelieli uzlabojumi ir, tie varētu būt straujāki. Arī šobrīd ir iestājies noteikts apjukums, jo visi saprot, kādā situācijā esam nonākuši, taču skaidru izeju no tās neredz. Uzskatu, ka pašlaik notiek ceļa meklēšana, – sacīja Guntars Velcis.
Vaicāts, kā LPS kongresā
aktualizētais normatīvisms ietekmē viņa vadītās pašvaldības darbu, Guntars Velcis uzsvēra, ka lielas problēmas sagādā tas, ka pārāk sīki tiek reglamentēta katra no jomām.
– Jo sīkāk viss tiek reglamentēts, jo grūtāk strādāt, jo pazūd tādi termini kā „uzticēšanās", „savstarpēja noruna" utt. Latvijas praksē netrūkst piemēru, kad sīki un smalki kaut kas tiek uzrakstīts, bet beigu beigās rakstīto izpildīt aizmirstas, jo pietrūka laika izlasīt. Kas tik viss pašvaldībām nav jāpilda un no kādām vien institūcijām jāgūst saskaņojumi. Ja runājam par labu pārvaldības praksi pašvaldībās, nevajag uzskatīt, ka kāds te ir nācis nodarboties ar ļaunprātību, bet gan strādāt. Diemžēl, atliek arvien mazāk laika, lai ievilktu elpu, jo jānodarbojas ar dokumentu rakstīšanu. Tas būtiski apgrūtina pašvaldības darbu, – situāciju komentēja Guntars Velcis.
18.05.2018.