VARAM jūlijā turpinās konsultācijas ar pašvaldību deputātiem par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, kuru plāno ieviest līdz 2020. gada vidum.
Pirms Jāņiem valsts reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, VARAM valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš un ministrijas pieaicinātais eksperts, uzņēmuma „Jāņa Sēta" galvenais redaktors, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs bija ieradušies Madonā uz diskusiju ar Cesvaines, Ērgļu, Lubānas, Madonas un Varakļānu novada domju deputātiem.
– Šī nebūt nav tā reize, kad viss sākas vai beidzas. No jūlija otrās puses pakāpeniski sāksim arī organizēt tikšanās ar iedzīvotājiem. Sabiedriskā apspriešana ir par valdības apstiprināto informatīvo ziņojumu, kas tika izsūtīts visām pašvaldībām, kas satur analīzi un tai sekojošu ministrijas sagatavoto kritēriju kopu administratīvi teritoriālā iedalījuma izveidošanai un no tā izrietošo piedāvāto administratīvā iedalījuma projektu, – pirms sagatavotās prezentācijas uzsvēra Juris Pūce.
Administratīvi teritoriālā reforma paredz apvienotā Madonas novada izveidi bijušā rajona teritorijā, apvienojot Cesvaines, Ērgļu, Lubānas, Madonas un Varakļānu pašvaldības, pārliekot akcentu no bieži vērojamās neproduktīvās savstarpējās šo pašvaldību konkurences (piemēram, atsevišķu vidusskolu uzturēšana) uz integrētu un racionālu kopīgo resursu un pozitīvās pieredzes izmantošanu.
Ar 33 tūkstošiem iedzīvotāju apvienotais Madonas novads atbilstu vidējam Latvijas novadam (18. vieta 35 apvienoto pašvaldību teritoriju skaitā). Platības ziņā (3354 km2) tas būtu otrais lielākais valstī aiz Liepājas novada. Uzņēmējdarbībā radītās pievienotās vērtības apjoma ziņā (93,1 milj. eiro) Madonas novads būtu 23. vietā, bet, rēķinot pievienoto vērtību uz vienu iedzīvotāju (2,8 tūkst. eiro), – 24. vietā.
Ministrs tikšanās laikā uzsvēra arī tos izaicinājumus, kuri sagaida pašvaldību un tās iedzīvotājus. Pirmkārt, tā ir iedzīvotāju pārstāvniecības un līdzdalības nodrošināšana, vietējās identitātes saglabāšana, kā arī pakalpojumu pieejamības nodrošināšana.
Līdzi jānāk finansējumam
Diskusiju atklāja Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs: – Pirmā lieta, ko es gribu uzsvērt, ir tas, ka reforma var būt veiksmīga tad, ja tai seko līdzi finansējums. Ja runājam par Madonas novadu un par šiem 10 gadiem kopš iepriekšējās reformas, viennozīmīgi var teikt – tas ir Eiropas fondu finansējums un lielas investīcijas, ko mēs ieguldījām teritorijā. Līdz ar to es varu teikt, ka šai reformai bija jēga. Ja jaunajai reformai līdzi nāks nauda, tad būs arī izaugsme. Ja naudas nebūs, ar pašvaldību budžetiem mēs nekādu izrāvienu sagaidīt nevaram. Pamodelējot, kā varētu dzīvot nākotnē, tad administratīvo izdevumu ietaupījums noteikti varētu veidoties, bet, tīri matemātiski sasummējot piecu novadu budžetus, tas noteikti nebūs nekāds izrāviens attīstībā. Līdz ar to jābūt arī citiem finanšu instrumentiem, kas attīsta teritoriju.
Otrkārt, iedzīvotājiem vitāli ļoti svarīgi ir ceļi, jo šo desmit gadu laikā valsts autoceļu tīkls Madonas novadā nav attīstījies. Uz visiem pagastiem pat neved asfaltēti ceļi. Un, ja mēs runājam par pakalpojumu attālināšanu un centralizēšanu, tad viennozīmīgi ir jārunā par sasniedzamību autoceļu kontekstā.
Vēl viena svarīga lieta ir pārstāvniecība. Ja šobrīd Madonas novada domē esam 17 deputāti no 14 pagastiem un Madonas pilsētas, tad jaunajā novada domē 19 deputāti no 25 pagastiem un četrām pilsētām. Tas nozīmē, ka teorētiski pārstāvniecības no katras teritoriālās vienības nevar būt, bet par to jādomā, jo deputātam ir jābūt lietas kursā par to, kas notiek teritorijā, par ko pieņem lēmumus.
Un vēl – cilvēkiem ir jāsaprot, ka mēs administratīvi atgriežamies bijušā rajona teritorijā, bet ne funkcionāli. Šī būs viena līmeņa pašvaldība ar visām funkcijām, taču, manuprāt, ir jārunā arī par otrā līmeņa pašvaldībām un tad daļu funkciju varētu deleģēt uz augšu, savukārt kaut ko varbūt paņemt no ministrijām uz leju, stiprinot reģionus un dodot tiem lielākas funkcijas.
Daļa funkciju – otrajam līmenim
Arī Ērgļu novada pašvaldības vadītājs Guntars Velcis pievienojās Agrim Lungevičam, ka pareizākais būtu daļu funkciju (ceļi, policija, veselības aprūpe utt.) nodod 2. līmenim. – Otrais, manuprāt, svarīgākais ir valstiski domāt par nodokļu samazinājumu, lai investori nāktu iekšā arī lauku teritorijās, ne tikai lielajās pilsētās un Pierīgā, jo citādāk novadi vienkārši iztukšojas un tas turpināsies arī jaunajā modelī. Trešā un galvenā problēma, ar ko vajadzētu sākt, ir ceļi, jo tie lielākoties ir katastrofālā stāvoklī. Vēl viena problēma ir darbaspēka trūkums. Jādomā, kā to ievest, tad arī varbūt kaut kas mainīsies. Skaidrs, ka administratīvi teritoriālā reforma notiks. Visi būs vairāk vai mazāk apmierināti, bet, apkopojot visu šeit dzirdēto, manuprāt, tas nav veids, kā nākotnē uzlabot izveidojošos situāciju.
Atbalsta reformu
Ērgļu novada domes deputāte Inga Bite pauda atbalstu jaunajam modelim: – Esmu ļoti priecīga par šo jauno modeli, kas ir vērsts uz sadarbību, un to, ka mums ir iespēja iesaistīties tā veidošanā.
Deputāte klātesošo uzmanību vērsa uz plaši izskanējušo Braku muzeja un meža problēmu. Viņasprāt, tas ir piemērs, kāpēc reforma vajadzīga. Inga Bite atgādināja, ka jau divus gadus no 2017. gada Ērgļu pašvaldībā četri vēlētāju grupas „Kopā ir spēks" deputāti ir izrādījuši iniciatīvu veidot darba grupu Braku un arī citu muzeju piesaistē, kas varētu attīstīt Braku muzeja infrastruktūru, veidot vīziju ar ilgspējīgas attīstības mērķiem. – Šajā iniciatīvā bija iesaistīti 222 cilvēki, kas nav mazs skaits Ērgļiem. Mēs pat esam savākuši parakstus un sūtījusi uz VARAM, lai viņi sasparojas un dod ieteikumu Ērgļu novada domei šādu darba grupu izveidot. Piecas reizes esam šo lēmuma projektu iesnieguši pašvaldības domē un piecas reizes esam saņēmuši noraidījumu, kas man līdz šim brīdim nav saprotams, kāpēc šāda nevēlēšanās novadā izmantot iedzīvotāju un novadā aktīvo cilvēku vēlmi strādāt un sadarboties. Svarīgi piebilst, ka Ērgļu novadā visa vara ir koncentrējusies pašvaldības vadītāja un viņa pakļautībā strādājošo deputātu rokās. Ērgļu novads ir pelnījis, lai gūtu atvērtību jaunai pieredzei. Es esmu opozīcijas deputāte un lepojos ar to. Mans kā Ērgļu novada domes deputātes vērtējums ir, ka šī teritoriālā reforma ir vajadzīga, un ierosinājums VARAM izstrādāt likumprojektu, kas neļautu mazajās pašvaldībās strādājošo iestāžu vadītājiem balotēties vēlēšanās. Šie cilvēki daudzu gadu garumā nespēj paskatīties uz novadu kopumā. Viņi vienkārši ļoti čakli rūpējas par savas iestādes budžetu.
Jādomā par iznākumu
Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs rosināja valdību pārdomāt, ko mēs īsti no šīs reformas gribam, lai attīstītos, kā arī aicināja atcerēties, ka valsts mums ir viena un visa vienādi jāattīsta. – Mani nepārliecina šodien izdalītie materiāli, jo tādas atšķirības, kā te ir uzrādītas starp pašvaldībām, būt nevar. Ja grib salīdzināt datus, ko ir iesniegusi viena pašvaldība un ko otra, vajag analizēt, jo nevar tīri fiziski būt šādas atšķirības. Es pieļauju, ka Cesvaine strādā labi, bet, salīdzinot Cesvaines izdevumus un Varakļānu… Mums bija Valsts kontrole un neatrada nevienu aizrādījumu, kā mēs varētu reāli kaut ko ietaupīt, – savu neizpratni par novadu salīdzinošajiem datiem pauda Māris Justs.
– Es pilnībā pievienojos A. Lungeviča viedoklim, ka iepriekšējā rajona padome, kas ietver šobrīd piedāvāto apvienotā novada modeli, bija pavisam kas cits, bet sadarboties ļoti labi mēs arī tagad varam. Pārstāvniecība šobrīd ir stipri labāka, nekā to vispār iespējams izdarīt, un mēs varam deleģēt pieņemt lēmumus un sadarboties esošo piecu novadu ietvaros. Tāpat stipri atvieglotu sadarbību un samazinātu izdevumus, ja valstī kāds spētu uzņemties atbildību izstrādāt paraugnolikumus, jo šobrīd nav konsekvences. Protams, mēs ar visiem šajā modelī noteiktajiem partneriem esam gatavi sadarboties, bet domāju, ka šī reforma, kas nedod neko labu, nav vajadzīga, pauda Māris Justs.
Ir jābūt atbalstam no valsts
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons akcentēja: – Es esmu ne tikai deputāts, bet arī uzņēmējs un varu teikt, ka arī uzņēmumos vienmēr reformas ir veiktas, tāpēc es esmu par reformām, jo tās veicina attīstību. Šodien mēs runājam par to, ka vajag optimizēt darbu pašvaldībās. Bet vienīgais, ko mēs pašvaldībā varam, ir optimizēt savus štatus, tādējādi samazinot pārvaldes izdevumus. Samazinot darbinieku skaitu, mēs varam palielināt algas tiem, kuri paliek, un ieekonomēt savu budžetu, bet tāpēc jau nav vajadzīga reforma. To var darīt katra pašvaldība pēc savas iniciatīvas. Madonas pašvaldībā tas šobrīd notiek. Tiek uzsvērts, ka pašvaldībai kaut kādā veidā ir maksimāli jāstimulē darbavietas. Mēs to arī darām, veidojot industriālos parkus, nākot uzņēmējiem pretī ar dažādiem projektiem. Bet otra problēma ir tā, ka cilvēkiem ir kaut kur jādzīvo. Reģionos netiek būvētas daudzdzīvokļu mājas. Es pats esmu trīs gadus nostrādājis pagasta pārvaldē un saskāries ar faktu, ka nāk jauni cilvēki, jaunas ģimenes, kas vēlas dzīvot atsevišķi, bet mums nav, ko iedot. Tā mēs esam pazaudējuši divus cilvēkus, kas aizgāja uz Rīgu, bet trīs – uz ārzemēm. Diemžēl pašvaldība ar saviem resursiem dzīvojamās mājas nevar uzbūvēt. Tas ir jārisina valstiskā mērogā.
Tāpat ir ar iedzīvotāju noturēšanu vai atgriešanu laukos – kā jau iepriekšējie runātāji minēja, tie ir ceļi, ceļi un vēlreiz ceļi. Tie ir vajadzīgi gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Visbeidzot par reformas būtību. Tā ir balstīta uz iepriekšējā likuma izpildīšanu, kur viens no galvenajiem punktiem bija otrā līmeņa pašvaldību izveidošana, kas diemžēl nav izpildīts.
Ivars Miķelsons arī atgādināja, ka vārds „pašvaldība" jau pats par sevi izsaka būtību – pašu valdība. Tā ir vietējo iedzīvotāju vēlēta valdība. – Ja mēs izveidosim lielus novadus, tad šī interese var mazināties. Es vēlētos, lai reformas virzītāji padomātu par to, kādā veidā neatgrūst iedzīvotājus.
Pārstāvniecība samazināsies
Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks situācijas salīdzinājumam minēja Gulbenes novadu: – Gulbenes novads 2009. gadā tika izveidots toreizējā rajona robežās līdzīgi, kā mēs šobrīd plānojam nākamo Madonas novadu. Ja mēs paskatāmies uz šiem datiem un to, kā dzīvo un attītās šodienas Gulbenes novads, tad diemžēl šodien piesauktie mērķi neīstenojas. Kā viens no piemēriem ir tas, ka iedzīvotāju pārstāvniecība diemžēl samazinās. Par to liecina vēlētāju aktivitāte, kas aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās Gulbenes novadā bija viena no zemākajām – 38 procenti. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji nav pārliecināti, ka viņu domas tiks ņemtas vērā, un viņiem zūd interese, saprotot, ka viņi netiks iesaistīti. Tajā pašā laikā mūsu esošajos piecos novados iedzīvotāju aktivitāte bija ap 50 procentiem. Nākamais, ko gribētu minēt, ir nodrošināt pievilcīgu vidi uzņēmējdarbībai, jaunu darbavietu radīšanai, mazināt emigrāciju. Atkal salīdzinoši fakti – 16 procenti izbraukušo no Gulbenes novada, tajā pašā laikā izbraukušo skaits no Lubānas novada ir 14 procenti. Tāpat par darbaspēka piesaistīšanu – Lubānā pēdējo divu gadu laikā mēs esam piesaistījuši trīs četrus speciālistus, kuri nav pensijas vecumā un ir gatavi strādāt par mazāku atalgojumu. Runājot par izglītību, ja mums novadā ir vidusskola, tad tā ir mūsu un iedzīvotāju vēlme, un mēs līdzekļus finansējam un ieekonomējam kaut kādās citās sfērās. Arī es uzskatu, ka uzņēmējdarbības atbalstam ir jānāk arī no valsts. Gribētu pieminēt piemēru par kokaudzētavu „Podiņi" Lubānas novadā, kas ir viena no lielākajām Latvijā, bet desmit gadu laikā tā kā netiek pie asfaltēta ceļa, tā arī netiek.
Galvenā problēma – depopulācija
Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats atzina, ka kopumā Cesvaines novads pēc visiem ministrijas izstrādātajiem kritērijiem – gan ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju, gan administratīvie izdevumi, kas ir divreiz mazāki nekā, piemēram, Madonas novadam – izskatās labi. – Iepriekšējā reformā Cesvaines novadam nevienu teritoriju nepievienoja un nevienu neatņēma, un nesaņēmām šo vienreizējo dotāciju, ko saņēma citi novadi, bet mēs esam izdarījuši visu to pašu un varbūt atsevišķās nozarēs pat vairāk. Esam realizējuši vairākus projektus Eiropas fondu ietvaros, daži vēl turpinās. Ir arī citi mazāki projekti, arī paši par saviem līdzekļiem esam darījuši darbus, tātad iespēja darboties un attīstīties ir vienlīdz gan lielam, gan mazam novadam. Pārmaiņas dzīvē, protams, vienmēr ir vajadzīgas, bet galvenā problēma ir depopulācija un tas, ka nav uzņēmējdarbības, nav darbavietu. Cilvēku paliek mazāk. Vai šī reforma to atrisinās? Šodien jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Ceļu reforma, ko ministrs minēja, ir laba lieta, bet es esmu šajā amatā jau ilgus gadus un par ceļu programmām esmu dzirdējis reizes septiņas, diemžēl neviena no tām nav realizēta.
Mūsu pašvaldības vairākuma viedoklis ir šāds: Cesvaines pašvaldība ir gatava piedalīties jaunajā administratīvi teritoriālajā veidojumā kā tautas vēlēta pirmā līmeņa pašvaldība ar savām noteiktajām funkcijām un budžetu. Piekrītu, ka vēlētajai varai jābūt vistuvāk iedzīvotājiem. Arī mēs esam par otrā līmeņa pašvaldībām. Eiropā esam redzējuši pašvaldības ar vēl mazāku skaitu nekā mūsu novadā, un tad jau arī cilvēki nāk uz pašvaldību un sarunājas.
Jāstrādā bez pretnostatījumiem
Ministrs diskusijas noslēgumā pateicās deputātiem par komentāriem un ierosinājumiem, par svarīgu aspektu uzsvēršanu.
– Bet es sākšu ar pēdējo repliku (Cesvaines novada domes deputāts Imants Spridzāns – B.M.), vai ministrijai nav cita, ko darīt. Mums ir ko darīt. Mums 25 gadus Latvijā ir īstenota reģionālās attīstības politika. Es pirms 25 gadiem mācījos vidusskolā, viena daļa no klātesošajiem vadīja pašvaldības. Un tad ir jautājums: „Kas Latvijā atbild par reģionālo attīstību?" Tāpat arī daudzi no klātesošajiem uzsvēra, ka valsts nav izdarījusi to, valsts nav izdarījusi šo, toties mēs esam realizējuši projektus, attīstījuši programmas, esam ieguldījuši resursus. Šie ir ļoti raksturīgi pretnostatījumi, ko es redzu Latvijā starp pašvaldībām un valsti. Kad atrodos sanāksmē, kurā piedalās valsts pārstāvji, izskan viedokļi, ka viņi pašvaldībām nevar uzticēties, ka pašvaldībās strādā blēži. Savukārt valsts pārvaldē pēc pašvaldību domām strādā muļķi. Lūk, tāda mums ir kopīgā valsts pārvalde. Droši vien daudzi no jums, kas šeit atrodas, ir valsts amatpersonas ar kopīgu atbildību par to, kā Latvija augs un attīstīsies. Jā, katrs savā vietā. Mēs kopīgi strādājam kopīgam mērķim. Mēs visi kopā atbildam. Jā, mēs konstatējam faktu, ka ir depopulācija. Un šī būs recepte, kas to atrisinās? Nē, šī nav tā recepte, kas visu atrisinās, jo nav viena tāda soļa, kas ir jāizdara, lai visu atrisinātu. Ir daudz soļu un daudzu kopdarbība, lai panāktu rezultātu. Šī ir pārvaldības reforma, kur redzam, kāpēc mēs to virzām, kādi mērķi, uzstādījumi, un centīšos par to jūs pārliecināt. Mēs esam kopā strādājuši, bet ar to nepietiek. Un nevis vienkārši to pašu vairāk, bet citādāk. Lai uzvarētu to izaicinājumu, kas ir mums priekšā. Un tā cīņa saucas, kādā veidā mēs nodrošināsim reģionālo attīstību. Attīstībai nepietiek tikai ar fondu līdzekļiem, nepietiek ar to, ka tiks ieguldīta pašvaldību un valsts nauda. Mums ir jāpanāk, lai privātais sektors investētu, lai izveidotu privātā sektora ilgspējīgas darbavietas, kurās ir vidēji augstāks un pieaugošs atalgojums. Mums jāizstrādā vēl gudrākas programmas. Tāpēc Latvijas valdībai vajag stiprus partnerus. Tāpēc mēs gribam stiprākas pirmā līmeņa pašvaldības. Ar lielāku finansējumu. Tāpēc mēs esam gatavi riskēt ar to, ka iedzīvotājiem varbūt būs sajūta, ka pārstāvniecība ir mazāka.
Runājot par pozīciju un opozīciju pašvaldībā, ministrs uzsvēra, ka faktiski tas ir politiskās kultūras un cieņas jautājums. Ir, protams, viedokļu atšķirības, un nav obligāti visiem jāstrādā kopā. Balsojums tāpēc ir domāts, lai izšķirtu sarežģītus jautājumus demokrātiskā sabiedrībā. Būtībā tas ir nopietns jautājums, un pašvaldībām būtu jārīko regulāras kopīgas apmācības.
Atbildot uz replikām par ceļu programmu, ministrs solīja: – Ceļu programma būs, par to es esmu pārliecināts. Tikai jautājums, kādā apjomā, bet es par to cīnīšos, un es to panākšu. Un administratīvi teritoriālā reforma arī būs. Jautājums tikai, kāda tā būs – vislabākā un precīzākā.
Ministrs arī akcentēja domu par otrā līmeņa pašvaldībām, uzsverot, ka pašu pašvaldību vidū nav vienošanās par to, kuras funkcijas tad otrā līmeņa pašvaldībām uzticēt.
Noslēgumā Madonas novada domes deputāts Andrejs Ceļapīters aicināja iesaistīties kolēģus maksimāli efektīva reformas modeļa izstrādē.
5.07.2019.