Otrdien, 1. novembrī, notika 14. Saeimas pirmā sēde. Darbu parlamenta jaunajā sastāvā uzsāka arī jaunievēlētais Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters – ilggadējais Madonas novada domes deputāts, kuram ir arī liela pašvaldības vadītāja darba pieredze.
Tomēr parlamentārieša pienākumi viņam, līdzīgi kā citiem pirmo reizi ievēlētajiem deputātiem, ir jauns izaicinājums, jo būs jāstrādā Saeimā, kas ir Latvijas galvenais likumdevējs.
LTV „Panorāmas" skatītāji vienā no sižetiem oktobrī jau varēja vērot, kā Andrejs Ceļapīters kopā ar citiem „Jaunās Vienotības" deputātiem apgūst debašu un balsošanas sistēmu Saeimas Sēžu zālē.
– Tā nebija pirmā reize, kad apmeklēju Saeimu. Parlamenta komisiju ēkā, kur top galvenie lēmumi, esmu bijis vairākkārt, kad biju pašvaldības vadītājs un tiku uzaicināts uz komisijas sēdēm. Taču, protams, izmantoju arī piedāvāto iespēju iepazīties ar debašu un balsošanas sistēmu Saeimā. Pirmajā sēdē gan vēl balsojām pa vecam – ar biļeteniem, jo elektroniskā balsošanas sistēma netika izmantota, kas, starp citu, nav tik moderna. Tad, kad parlamenta telpas rekonstruēs, mainīšot arī šo tehnoloģiju un uzstādīšot mūsdienīgas iekārtas, – vaicāts par pirmajiem iespaidiem, atzīmēja Andrejs Ceļapīters.
Kā jaunievēlētais 14. Saeimas deputāts vērtē savu pirmo darba dienu, pieņemtos lēmumus?
– Pats vadības process man nav jauns, šī procedūra arī pašvaldībās pirmajā sēdē pēc vēlēšanām ir līdzīga, tikai šoreiz tam ir cits svars, jo tiek veidota valsts likumdevē-
ja – Saeimas – struktūra, ievēlēts tās priekšsēdētājs un prezidijs. Savukārt zvēresta vai svinīgā solījuma došana manā dzīvē ir jauna pieredze, tas notika pirmo reizi. Kā apgalvoja kolēģis Abu Meri, kas ir to pētījis, viņš nezinot tādu valsti pasaulē, kur vēl parlamentārieši dotu zvērestu, – uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Viņš atklāja, ka, gatavojoties Saeimas pirmajai sēdei, ieskatījies zvēresta tekstā, vairākkārt to izlasījis. Arī dodot zvērestu vai svinīgo solījumu, bijusi iespēja ielūkoties monitorā, bet to varēja arī nolasīt, kā daži deputāti esot arī darījuši.
– Noskaņojums šajā brīdī bija svinīgs, izjūtas emocionāli saviļņojošas. Kopumā vērtējumu par Saeimas darbu vēl grūti dot, jo aizritējušas tikai dažas dienas. Secinājumus varēs izdarīt, kad kāds laiciņš, strādājot parlamentā, būs aizritējis, izveidotas komisijas un tajās sācies saspringts darbs. Jāņem vērā, ka 1. novembris deputātiem bija svētku diena, līdzīgi kā skolēniem 1. septembris. Vienīgais, ko varu jau pateikt, ir tas, ka, manā skatījumā, jaunievēlētā Saeima ir uz konstruktīvu darbu orientēta, – atzina Andrejs Ceļapīters.
Viņš uzsvēra, ka, vēlot Saeimas vadību, piepildījušās iepriekš izteiktās prognozes. Balsojumi, vēlot prezidiju, iepriekš tika saskaņoti, partiju darba grupas bija vienojušās, kādus pārstāvjus konkrētiem amatiem virzīs, bet saskaņotie balsojumi jau neesot nekāds jaunums, tā ir bijis arī iepriekšējās Saeimās.
Jautāts, kādās komisijās plāno darboties, Andrejs Ceļapīters sacīja: – Izskatās, ka tā tomēr nebūs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kas, pēc manām izjūtām, bija pirmā komisija, kurā es gribētu strādāt, bet uz to ir milzīga konkurence. Mūsu frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, kas vislabāk redz no „Jaunās Vienotības" ievēlēto deputātu daudzkārtaino paleti, mani virza uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, ņemot vērā ilggadējo darba pieredzi pašvaldībā. Katrā ziņā Saeimā ir kolektīvs darbs, lielā mērā tas ir komandas darbs, un, ja mūsu komandas vadītājs labāk redz mani šajā vietā, tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā arī strādāšu.
Jaunievēlētais parlamentārietis akcentēja, ka lielāka skaidrība par darbu komisijās būs pēc tam, kad topošās koalīcijas partneri – „Jaunā Vienotība", „Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība – vienosies par sadarbības memorandu. To parakstīja vakar, 3. novembrī. Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem – valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību.
Līdz šim galvenais strīda ābols, kā zināms, bija iecerētā jaunā ministrija, uz ko tā uzstāj Krišjānis Kariņš. Tās izveidošanu atbalsta arī 14. Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters.
– Par to, ka šāda ministrija ir nepieciešama, esmu simtprocentīgi, pat tūkstošprocentīgi pārliecināts. Kāpēc energoresursi patlaban ir tā sadārdzinājušies? Tāpēc, ka ir monopolapstākļi, ļoti ilgi gulēts un maz darīts. Šīm nozarēm – gan enerģētikai, gan zaļajam kursam – ir jābūt kopā, jo tās ir ļoti svarīgas un darbietilpīgas jomas. Ir taču ļoti svarīgi sasniegt energoneatkarību. Tas, kas šajā virzienā ir darīts līdz šim, manā skatījumā, ir neapmierinoši. Ir jābūt pavisam citai vilkmei un obligāti arī politiskai atbildībai, vienam ministram, spēcīgiem kadriem, kas šos jautājumus risina, lai tiktu sasniegti izvirzītie mērķi. Mums jau nemaz tik daudz nevajag, lai kompensētu trūkstošo enerģiju – kādus
800 000 megavatu jeb 40 reižu mazāk nekā no atjaunīgās (saules un vēja) enerģijas (ap 40 000 miljonu megavatu) saražo Dānijā, kas teritoriāli ir pat mazāka valsts nekā Latvija. Katrā ziņā pie šodienas tehnoloģijām mēs simtprocentīgi varam sevi nodrošināt, izmantojot zaļo enerģiju, un vēl eksportēt, – uzskata Andrejs Ceļapīters.
Viņš akcentēja: – Kamēr nav vienošanās par jauno valdību un darbības pamatprincipiem, tikmēr arī komisijas netiks veidotas. Protams, gribētos, lai jaunās valdības aprises iezīmētos ātrāk, tiktu izveidotas komisijas un darbs sāktos pa īstam. 1. novembrī jau notika svinīgā pirmā Saeimas sēde, un arī nākamā būs svinīgā sēde. Pirmdien, 7. novembrī, pulksten 12 Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns teiks uzrunu Latvijas Republikas Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 100. gadadienā.
Jaunievēlētajam Saeimas spīkeram A. Ceļapīters veltīja atzinīgus vārdus. Kaut gan daļa sabiedrības Edvardu Smiltēnu vairāk saista ar darbu izpildvarā, A. Ceļapīters pauda, ka Edvards Smiltēns arī kā Saeimas priekšsēdētājs ir savā vietā: – Viņam ir arī labas valodu zināšanas, tai skaitā ir beidzis Rīgas Franču liceju. Arī kā orators nav slikts, kas šajā amatā ir ļoti svarīgi. Iespējams, Saeimas priekšsēdētāja amatu varēja uzticēt arī Inārai Mūrniecei, kas veiksmīgi parlamentu vadīja iepriekšējos divus sasaukumus, bet tā potenciālās koalīcijas partijas vienojās.
Painteresējos arī, ko Andrejs Ceļapīters savā vietā ir atstājis Madonas novada domē. „Nākamais deputāta kandidāts, kas „Jaunās Vienotības" sarakstā Madonas novada domes vēlēšanās guva lielāko vēlētāju atbalstu, ir Arvīds Greidiņš. Es viņam zvanīju, informēju par situāciju, un „nē" viņš neteica."
Jāatzīmē, ka Andrejs Ceļapīters pirmoreiz par pašvaldības deputātu un pēc tam arī par Praulienas pagasta padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts 1994. gada pavasarī – toreiz kā zemnieku viņu gandrīz vai no traktora noņēma.
– Zināmā mērā arī tā var teikt. Praulienas pagasta padomes vēlēšanās 1994. gadā piedalījos no zemnieku saraksta. Nevaru teikt, ka toreiz būtu ar sajūsmu uzņēmis aicinājumu kandidēt Praulienas pagasta padomes vēlēšanās, bet beigās tomēr pierunāja, un es teicu – ja vajag zemnieku, rakstiet mani deputātu kandidātu sarakstā. Tā mans ceļš uz darbu pašvaldībā arī sākās. Ir cilvēki, kas savu politisko karjeru veido apzināti, mērķtiecīgi, neatlaidīgi daudzu gadu garumā, bet man tas sanāca pats no sevis. Vispirms Praulienas pagasta, vēlāk Madonas rajona padomes, Madonas pilsētas un Madonas novada domes vadībā, bet kopš 2017. gada veicu Madonas novada domes deputāta pienākumus, – piebilda Andrejs.
4.11.2022.