Katrs gads atnāk ar saviem stāstiem, bet visskaistākie no tiem sākas ar dzīvību. Gada pirmajās dienās pasaulē ienākušās mazās dvēselītes vienmēr nes sev līdzi īpašu simboliku. 2. janvārī Madonas slimnīcā pasaulē nāca pirmais bērniņš šajā gadā — meitenīte Elza Vilde.
Māmiņa Līva Vilde smaidot saka: – Elza ir mans pirmais bērniņš, kas nācis pasaulē Madonas slimnīcā. Jau pirms kāda laika pārcēlāmies uz Gulbenes novadu un, izvērtējot to, ka ir ziema, izvēlējāmies, ka piemērotākā, tuvākā slimnīca, kurā laist pasaulē meitiņu, būs Madonas slimnīca. Mājās māsiņu gaidīja vecākais brālis un māsa. Salīdzinot iepriekšējās dzemdības ar šīm, šīs bija ātrākas, jo ķermenis jau ir citā gatavības stāvoklī. Kontrakciju periods nebija stipri īsāks kā otrajās dzemdībās, bet pati izstumšana notika ātrāk. Otrais bērns bija dēliņš, viņš bija mazliet lielāks. Varētu teikt, ka vecākie bērni gaidīja, kad māsiņa tiks atvesta mājās. Dēliņš ir pusotru gadu vecs, viņš tik labi vēl nesaprot, bet, kad māsiņu atvedām mājās, abi ar otru māsu lielām acīm skatījās, kārtīgi apskatīja, gribēja paglāstīt un apčubināt, paspēlēties. Bēbītis vēl mazs, ēd un guļ, bet, kad visi mani bērni paaugsies, droši vien vecākie būs mani palīgi, kas mazāko pieskatīs, parūpēsies par viņu.
Arī pārējie ģimenes locekļi ar lielu nepacietību un pozitīvu satraukumu gaidījuši mazo Elzu mājās. Radi jau jautā, kad varēs atbraukt ciemos, iepazīties ar mazulīti, bet Līva lasījusi, ka pirmās četrdesmit dienas pēc bērniņa nākšanas pasaulē jāpavada mierīgi, ļaujot mazajam aklimatizēties, aprast ar apkārtējo pasauli. Pēc četrdesmit dienām visi tuvinieki tiks aicināti ciemos, bet pagaidām, lai vieglāk būtu pašiem, mazajai Elzai un Emmai ar Ēriku, laiks tiks pavadīts mierīgi ģimenes lokā.
Līva par mediķiem var pateikt tikai labus vārdus – jauki, iejūtīgi un sirsnīgi. Vecmāte Līga Ķuze, kas pieņēma Elzu, esot Līvai stāstījusi, ka kādreiz strādājusi Gulbenes slimnīcā. Tā kā Līva ir dzimusi Gulbenē, viņa spriež – pastāv iespēja, ka šī vecmāte ir pieņēmusi viņu pašu, un tagad arī mazo Elziņu.
Madonas slimnīcas medicīniskā direktore Baiba Līcīte stāsta: – Janvāris parasti ir klusāks mēnesis, un, gada griezumā raugoties, dzimstība arī ik gadu samazinās. To izjūtam arī mēs savā dzemdību nodaļā. Šogad pirmie bērniņi pieteikušies gana ātri. Tajā pašā dienā – 2. janvārī – ar pāris stundu starpību sagaidījām arī otro bērniņu. Ja meitenīte ir no blakus novada, puisītis ir Madonas iedzīvotājs.
Jauka tradīcija mūsu slimnīcā ir pirmā bērniņa sveikšana, tāpat 18. novembrī dzimušos un, piemēram, 100. bērniņu un citus „apaļos" suminām ar pūriņu – mīļmantiņu un Madonas novadā darinātu sedziņu ar izšūtu uzrakstu „Dzimis Madonā". Cerēsim, ka novada dome arī turpmāk palīdzēs jaunajām ģimenēm, sniedzot atbalstu. Dzimstība ir tāda, kāda ir, un mēs priecājamies par katru bērniņu, kas piedzimst mūsu slimnīcā, kā arī novadā. Ir jāveicina, lai bērniņi pasaulē nāktu vairāk, un noteikti domei jānāk pretī ģimenēm ar bērniem.
Jauno gadu sākot, novēlu izdošanos visās dzīves sfērās, lai mums ir mazāk rūpju, veselīga sabiedrība un prieku ir vairāk nekā bēdu!
06.01.2026.