Sestdien, 25. maijā, Latvijā notika Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kuru rezultātus oficiāli solīja publiskot svētdien, 26. maijā (pusnaktī no 26. uz 27. maiju – no svētdienas uz pirmdienu), kad tiktu paziņoti arī 8 ievēlētie Latvijas pārstāvji, kuri turpmākos 5 gadus strādās Eiropas Parlamentā.
Vienošanās ar ES paredzēja tos paziņot tikai tad, kad EP vēlēšanas būs noslēgušās visās Eiropas Savienības valstīs, jo tās lielā daļā (21 valstī) norisinājās tieši svētdien. Pēdējā valsts, kur tika izdarīta izvēle, bija Itālijā, kur iecirkņi tika slēgti tieši pusnaktī pēc Latvijas laika. Taču tik ilgi mums nebija jāgaida – jau svētdien visas dienas garumā ar apskaužamu precizitāti tika prognozēti EP vēlēšanu rezultāti Latvijā ne tikai sociālajos tīklos, bet arī televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos. Tas tikai vēlreiz apliecināja, ka Latvija tomēr īsti nespēj ne pildīt vienošanos, ne arī izvairīties no datu noplūdes.
EP vēlēšanās vislielāko vēlētāju atbalstu – 26,24% – saņēmusi „Jaunā Vienotība", liecina CVK publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.
Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas „Saskaņa", par ko balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par Nacionālo apvienību „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK) – 16,4% vēlētāju. Apvienību „Attīstībai/Par!" (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju „Latvijas Krievu savienība" (LKS) – 6,24% balsstiesīgo. Attiecīgi JV, „Saskaņa" un VL-TB/LNNK ieguva pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS – pa vienam.
Zaļo un Zemnieku savienība saņēma 5,34% (līdz iekļūšanai EP pietrūka nedaudz vairāk kā 600 balsu), tuvu 5% robežai ir arī Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija, taču šīs partijas mandātus EP neiegūs.
Līdz ar to EP ir ievēlēti: Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).
Arī mūspusē vēlēšanās uzvarējušās partijas ir saņēmušas līdzīgu vēlētāju atbalstu, kad vairākums no tiem, kas piedalījās vēlēšanās, balsoja par „Jauno Vienotību" un VL-TB/LNNK, AP, kā arī Zaļo un Zemnieku savienību, Latvijas Reģionu apvienību, bet izteikti mazāk – par „Saskaņu" un jo īpaši – Latvijas Krievu savienību. Interesanti, ka vēlēšanu iecirknī Ļaudonas kultūras namā otrais labākais rezultāts ir „Progresīvajiem" – 18,54%, šajā sarakstā kandidēja Uldis Šalajevs, vienīgais no 246 EP deputātu kandidātiem, kurš kā savu dzīvesvietu bija norādījis Madonas novadu.
Madonas novadā par „Jauno Vienotību" (JV) nobalsoja 36,31%; Nacionālo apvienību „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK) – 16,46%; Apvienību „Attīstībai/Par!" – 13,10%; par Zaļo un Zemnieku savienību – 8,55%; par Latvijas Reģionu apvienību – 6,86%; par „Saskaņu" – 5,33%; pārējie saraksti saņēma ievērojami mazāk, piemēram, Latvijas Krievu savienība – tikai 0,77% balsu.
Cesvaines novadā lielāko atbalstu saņēma JV – 36,63%; VL-TB/LNNK – 21,95%; AP – 9,90%; Latvijas Reģionu apvienība – 9,74%; Zaļo un Zemnieku savienība –
7,43%.
?rg?u novad? Ērgļu novadā visvairāk nobalsoja par JV – 39,61%; VL-TB/LNNK –
19,20%; AP – 13,89%; Latvijas Reģionu apvienību – 6,52%; Jauno konservatīvo partiju – 5,92%; Zaļo un Zemnieku savienību – 5,43%.
Lubānas novadā lielākais atbalsts ir JV – 38,57%; VL-TB/LNNK – 18,73%; AP – 12,22%; Latvijas Reģionu apvienībai – 10%; Zaļo un Zemnieku savienībai – 7,30%.
Varakļānu novadā visvairāk nobalsoja par JV – 37,40%; par VL-TB/LNNK – 17,65%; par AP – 11,15%; par Zaļo un Zemnieku savienību – 7,08%; par Latvijas Reģionu apvienību – 6,39%; par Jauno konservatīvo partiju – 5,34%.
Pavisam EP vēlēšanās nobalsoja 474 390 cilvēki jeb 33,60% no kopējā vēlētāju skaita, tādējādi 2019. gada EP vēlēšanās piedalījušies procentuāli vairāk vēlētāju nekā 2014. gadā, kad tajās piedalījās 445 225 vēlētāji jeb 30% no balsstiesīgajiem valsts iedzīvotājiem. Kopumā EP vēlēšanās varēja piedalīties 1 411 955 Latvijas iedzīvotāji.
EP vēlēšanās aktīvākie vēlētāji bijuši Rīgā, kur nobalsoja 39,71%, bet neaktīvākie – Latgalē, kur vēlēšanās piedalījās tikai 23,55%. Vidzemē nobalsoja 36,18%, Kurzemē – 30,10%, Zemgalē – 29,58% vēlētāju.
Savukārt Madonas novadā nobalsoja 5961 jeb 31,49%; Cesvaines novadā – 606 jeb 29,16%; Ērgļu novadā – 828 jeb 34,88%; Lubānas novadā – 634 jeb 31,81%; Varakļānu novadā – 864 jeb 32,80%.
Vēlēšanu dienā iegriezāmies trijos iecirkņos – Madonas kultūras namā, Madonas kultūras nama filiālē „Vidzeme" un Ļaudonas kultūras namā. Visur vēlēšanas noritēja mierīgi, un arī vēlētāju rindas neveidojās. Kā sarunās atzina vēlēšanu komisijas locekļi, nepatīkamākās emocijas bija jāpiedzīvo iepriekšējās balsošanas dienās (ceturtdien un piektdien līdz pulksten 16.25), kad tehnisku iemeslu dēļ nebija iespējams samainīt vēlēšanu iecirkņus, nedarbojās datu apmaiņas sistēma un daļa vēlētāju diemžēl nevarēja nobalsot.
– Izskatās, ka vēlētāju aktivitāte būs mazāka nekā Saeimas vēlēšanās, bet arī šodien, vēlēšanu dienā, cilvēki nāk un izdara savu izvēli. Žēl, ka tā sanāca ar datu apmaiņas sistēmu un mums bija jāatvainojas, ka diemžēl tehnisku iemeslu dēļ pārreģistrēt iecirkni nav iespējams, līdz ar to nobalsot nevarēs. Bija ļoti žēl šo vēlētāju, kuri bija rēķinājušies ar šādu iespēju, – uzsvēra vēlēšanu iecirkņa Madonas kultūras namā priekšsēdētāja Astra Krūma.
Arī vēlēšanu iecirkņa Madonas kultūras nama filiālē „Vidzeme" sekretāre Linda Stiprā atzina, ka iepriekšējās balsošanas dienās pievīlusi tehnika.
– Optimismu gan centāmies nezaudēt, jo tajā brīdī, kad datu apmaiņas sistēma darbojās, vēlēšanu iecirkņa pārreģistrēšana notika ļoti raiti, pat dažu minūšu laikā. Tā ir ļoti laba doma, ko vēlēšanās vajag izmantot arī nākotnē, jo lielai daļai vēlētāju ir ļoti svarīga iespēja balsot jebkurā iecirknī. Protams, mums kā vēlēšanu komisijai ir jāatvainojas visiem tiem, kam ceturtdien neizdevās nobalsot, tāpat tiem, kuri atnāca piektdien līdz pulksten 16.25 cerībā nobalsot citā iecirknī, bet tehnisku problēmu dēļ to nevarējām nodrošināt, jo visā valstī nedarbojās datu apmaiņas sistēma, bet, kad problēmas tika novērstas un tās darbība atjaunojās, balsošana noritēja bez aizķeršanās. Pavisam iepriekšējās balsošanas dienās mūsu iecirknī šādu iespēju izmantoja 50 cilvēku, arī no mūsu iecirkņa pārreģistrējās aptuveni tāds pats skaits, lai savu izvēli izdarītu citā iecirknī. Tas bija ļoti svarīgi tiem jauniešiem, kuri strādā Rīgā, bet deklarētā dzīvesvieta ir Madonā un kuri laikus (līdz 7. maijam) nebija nomainījuši savu iecirkni uz balsošanai ērtāku. Katrā ziņā sistēma ir ļoti labi izveidota, strādāt ar to ir viegli. Ievadot personas datus, mēs varam pieprasīt iecirkņu maiņu. Savukārt iecirknī, kurš saņem šādu paziņojumu, jāpārliecinās, vai vēlētājs nav jau nobalsojis, un tad ziņa par to ar vienu klikšķi nonāk attiecīgajā iecirknī. Ilgākais, ko kāds vēlētājs iepriekšējās balsošanas dienā cerībā nobalsot pavadīja mūsu iecirknī, bija ap 2 stundām – un tiešām sagaidīja, kad viņa datus izdevās ievadīt sistēmā un viņš varēja nobalsot, – pastāstīja Linda Stiprā.
Ieskatu, kā balsoja vēlēšanu iecirknī Ļaudonas kultūras namā, sniegsim laikraksta nākamajā numurā.
Vēl tikai jāpiebilst, ka EP vēlēšanu galīgos rezultātus CVK plāno apstiprināt divu nedēļu laikā pēc tam, kad būs saņemti vēlēšanu komisiju protokoli un tiks veiktas nepieciešamās pārbaudes.
28.05.2019.