Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei, tā piektdien lēma Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti.
Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs vēl nepauda skaidru atbildi, cik ātrā laikā un kādā veidā būtu iespējams noskaidrot iedzīvotāju viedokli, bet solīja to tuvāko nedēļu laikā izdarīt. Saeimas komisija par Varakļānu novada nākotni lems kopā ar Vidzemes novada pašvaldībām.
Piektdien komisijas sēdē visplašākās diskusijas izvērtās tieši par Varakļānu novadu. Daļa tā iedzīvotāju pauduši pretēju nostāju pašvaldības deputātiem.
Vietvaras deputāti lēmuši neatbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto reformas modeli un lūgt Saeimu rosināt pašreizējo pašvaldību sadarbības teritoriju ietvaros izveidot otrā līmeņa pašvaldības –
apriņķus, kuriem nodalīt atsevišķas pašvaldību autonomās funkcijas. Tāpat Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs uzsver, ka Varakļānu novads ilgstoši ir sadarbojies ar Madonas bijušā rajona pašvaldībām. „Šis modelis ekonomiski Varakļānu iedzīvotājiem noteikti ir izdevīgāk. Šeit nav runa par kultūrvēsturisko piederību, bet gan par teritorijas ekonomisko attīstību. Madonas novada ekonomiskās attīstības koeficienti ir stipri augstāki nekā Rēzeknes novada, bezdarba līmenis Madonas novadā un Varakļānu novadā ir krietni mazāks nekā attiecīgi Rēzeknes vai Viļānu novadā. Vēlēšanu rezultāti rāda, ka mēs arī etniski esam vairāk piederīgi Madonas novadam nekā Rēzeknes novadam. Šobrīd Rēzeknes novadam arī attīstības centra kā tāda nav, jo viņi izmanto Rēzeknes pilsētas infrastruktūru, un pēc reformas nav īsti skaidrs, vai tā būs Rēzekne, Malta vai kas cits. Jebkurā gadījumā Rēzeknes pilsēta topošajā modelī ir izdalīta kā atsevišķa administratīvā vienība. Daudzas lietas šobrīd vienkārši tiek pasniegtas ļoti emocionāli, un visvairāk aizskaroši ir tas, ka šī pasniegšanas forma ir nekorekta, bez tam jau šī viedokļa pasniedzēji nemaz nav Varakļānu iedzīvotāji," atzīst Māris Justs.
Tikmēr 540 iedzīvotāju parakstītā vēstulē pausts viedoklis, ka nepieciešams saglabāt Varakļānu novadu kā atsevišķu novadu ar centru Varakļānos, pievienojot tam arī Viļānu novada Dekšāres, Riebiņu novada Sīļukalna, Madonas novada Barkavas un Krustpils novada Atašienes pagastu.
„Ģeogrāfiski lielu novadu izveide nākotnē būs liela kļūda, kas diemžēl tikai sekmēs tālāku lauku apvidu depopulāciju. Vēlamies nosargāt savu valsti kopumā – arī lauku teritorijas un tās iedzīvotājus, lai mūsu bērniem un jauniešiem, radiem, draugiem, paziņām būtu, kur atgriezties gan no Rīgas, gan no ārzemēm. Mēs, Varakļānu novada un apkaimes pagastu iedzīvotāji, nevēlamies saplūst ar lielu novadu un kārtējo reizi kļūt par novada un reģiona nomali," pausts vēstulē, kuru saņēma arī laikraksta „Stars" redakcija.
Viena no aktīvistēm Jolanta Smane norādīja, ka, neraugoties uz Varakļānu novada domes neaktīvo rīcību, skaidrojot savu viedokli par reformu un novada nākotni, iedzīvotāji ir izrādījuši necerēti lielu aktivitāti, ar saviem parakstiem apliecinot vēlmi saglabāt savu novadu un saredzot tā nākotni Latgales plānošanas reģionā.
Savukārt „Latgales saeima" parlamentāriešiem nosūtījusi Varakļānu novada un Dekšāres pagasta iedzīvotāju vēstuli ar 355 parakstiem, kurā norādīts, ka Varakļāni ir neatņemama Latgales sastāvdaļa. Biedrība uzskata, ka Varakļānu vēsture ir būtiska Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, tās mākslīga atraušana no Latgales reģiona neesot loģiska un apdraudot valodas, kā arī lokālās identitātes tālāko pastāvēšanu.
Kā arguments Varakļānu novada piederībai Latgales plānošanas reģionam minēts fakts, ka pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Varakļānu novadā 67% iedzīvotāju ikdienā lieto latgaliešu valodu. Tāpat ticīgie Varakļānu novada iedzīvotāji pieder Latvijas Romas katoļu baznīcas Varakļānu dekanāta draudzei, kas pieder pie Rēzeknes-Aglonas diecēzes.
„Lubāna ezera apvidus tūrisma attīstības kontekstā Varakļānu novads ir tiešā veidā saistīts ar Nagļu, Gaigalavas pagastu un Rēzeknes novadu kopumā. Ar Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā būtu atrisināta Varakļānu dzelzceļa stacijas ilggadējā atrašanās citā novadā," uzskata „Latgales saeima".
Deputāti piektdien lēma, ka Madonas novada Barkavas pagastu nepievienos Rēzeknes novadam, pret ko iebilda arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs un Barkavas un Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls. „Nav nekādas funkcionālas, nedz saimnieciskas loģikas Barkavas pagastu virzīt uz Rēzekni. Barkavas pagasts vienmēr ir bijis Madonas rajonā, pēdējos desmit gadus – Madonas novadā, un visa loģistika caur to ir Madonas virzienā. Visi pakalpojumu sniedzēji – „Madonas siltums", „Madonas ūdens" – ir Madonas novadā, tāpat skolu tīkls, kultūras dzīve, sports ir Madonas virzienā. Sistēma labi funkcionē, iedzīvotāji ir pieņēmuši šo formātu, līdz ar to nav nekādas loģikas virzīt visu Rēzeknes virzienā. Arī attāluma ziņā Madona ir nepilnu 30 km attālumā, bet Rēzekne – 70 km, – pauž Agris Lungevičs, piebilstot, ka komisijas locekļi šajos argumentos ieklausījās un vienbalsīgi pieņēma lēmumu nepievienot Barkavas pagastu Rēzeknes novadam.
Tāpat Saeimas deputāti noraidīja priekšlikumu Rēzeknes novadam pievienot Varakļānu novada Murmastienes pagastu.
04.02.2020.