Jau vairāk nekā 80 gadu laikraksts „Stars" informē savus lasītājus par Madonā un apkārtējos novados aktuālajām tēmām, kas saistītas gan ar tūrisma un lauksaimniecības, gan kultūras, uzņēmējdarbības un izglītības jomām. Laikrakstā tiek atspoguļota informācija par dažādām norisēm pagastos, plašākai sabiedrībai sniegta iespēja ielūkoties dažādu cilvēku hobijos. Sev saistošu un interesējošu informāciju „Stariņā" var atrast ikviens, arī Liezēres pagasta Ozolu iedzīvotāja Ilga Tēberga ir uzticīga mūsmāju izdevumam jau vairākus desmitus gadu.
– Reģionālo laikrakstu „Stars" lasu jau diezgan sen. Kādreiz es par sevi smejos – cik nu daudz es tur izlasu, bet pasūtīt jau pasūtu. (Smejas.) Protams, nopietni runājot, es cenšos sekot līdzi aktuālajiem notikumiem pilsētā un pagastos. Tā kā visu mūžu nostrādāju izglītības jomā (biju audzinātāja bērnudārzā), vairāk interesē izglītības un kultūras tēmas. Regulāri sekoju līdzi savu audzēkņu gaitām un sasniegumiem, visām aktualitātēm agrākajā Madonas rajonā. Kādreiz paretam pati arī tiku rakstījusi avīzei kādu rindiņu, bet tas bija ļoti sen, un es arī neatceros, par ko tieši rakstīju, – stāsta Ilga Tēberga, turpinot: – Mans sapnis bija kļūt par mediķi, bet droši vien pietrūka uzņēmības. Arī izbraukāt uz Rīgu nebija viegli, jo finansiālā puse bija tāda, kāda tā bija. Ja mana mamma būtu dzīva, domāju, ka mans sapnis būtu piepildījies. Es iestājos tirdzniecības skolā, pabeidzu mācības tur. Tirdzniecības jomā ilgi nestrādāju, pārceļoties dzīvot uz Ozoliem, meklēju darbu šeit.
Sākumā Ilga bērnudārzā strādājusi par sētnieci, vēlāk par auklīti. Pēc tam viņai piedāvāta audzinātājas vieta, bet tam bijuši nepieciešami atbilstoši dokumenti, tāpēc nācies doties uz Jēkabpili, lai iegūtu augstāko izglītību pedagoģijā. Bērnudārzā nostrādāti 45 gadi. Kā atklāj Ilga Tēberga, savulaik laikrakstā „Stars" tikusi aprakstīta arī viņas ģimene. Sevišķi Ilgai patīkot laikraksta piektdienu numuros iekļautā sadaļa „Brīvbrīdis".
– Ir ļoti interesanti palasīt un uzzināt, kā cilvēki pavada savu brīvo laiku, kādi ir viņu hobiji, sirdslietas. Tāpat par visu pārējo novadā notiekošo ir interese lasīt un uzzināt. Ja nebūtu „Stariņa", kā gan mēs zinātu, kas apkārt notiek? –
retoriski vaicā Ilga.
Tā kā viņas ģimenes dzimtā puse ir Gulbene, Ilgas brālis Pēteris regulāri lasot arī laikrakstu „Dzirkstele" un šad tad mēdzot salīdzināt notikumus Madonā un Gulbenē.
– Es brālim smejoties saku, lai liek mierā „Stariņu". Sak', viņš te nav dzīvojis, neko daudz nevar spriest. Bet noteikti ir jauki un arī interesanti palasīt par notiekošo mūsu bērnības pusē. Bieži izlasām pazīstamu cilvēku vārdus, kurus labi zinām. Pēteris ir pārņemts ar sportu, tā kā jaunībā viņš spēlēja volejbolu, sports ir manam brālim tuva tēma. Nesen viņš šajā sakarā tika pieminēts „Dzirkstelē", tad staigāja lepns un priecīgs. Man skolas gados vairāk padevās īso distanču skriešana un tāllēkšana, bieži par sevi smejot teicu, ka tas – pateicoties manām garajām kājām. Ja rīkotu sacensības siena pļaušanā, man būtu labi rezultāti. Atceros, ka agrāk tādas tika rīkotas, bet mani tur nepasauca. Žēl. (Smejas.) Tāpat atminos, kā mēs ar brāli un māsu, visi mazi būdami, pļāvām katrs savu zāles gabaliņu. Ar izkapts asināšanu vedās pašvaki, tāpēc tēvs stāvēja pļavas malā un visiem pēc kārtas asināja izkaptis. Kā viens aizgāja pļaut, otrs bija klāt – lai asina izkapti. Mans tēvs bija labs muzikants – spēlēja klavieres, vijoli, cepa ļoti garšīgu maizīti, tā bija pat vēl gardāka par Rankas pusē cepto. Tētis daudz zināja par bitēm, mums nekad netrūka medus. Tāpat daudzas mēbeles, kas mums bija mājās, tēvs uzmeistaroja pats. Viņam bija arī galdnieka talants. Vēl tagad pie manas māsas atrodas galds, kuru viņš izgatavoja, – tas ir ar apaļu virsmu, un, tā kā tēta uzvārds bija Tālbergs, galda kājas viņš izgatavoja T burta formā. Kādu laiku viņš mācījās galdnieka arodu Rīgā, dzīvodams pie savas māsas, un rezultāts šīm mācībām nudien bija ļoti labs, – bērnības atmiņās kavējas Ilga.
Ilgas kundze ļoti mīl dzīvniekus, mīlestība pret dzīvo radību viņai nāk līdzi visu mūžu kopš mazotnes. Dzīvojot lauku mājās, nebija iedomājams iztikt bez suņa un kaķa, tāpat mājlopiem. Lai nebūtu jādomā par drūmo un to, kas liek kreņķēties, Ilga zīmē. Baltas papīra lapas un zīmulis ir viņas labākie palīgi cīņai ar skumjām.
– Patīk zīmēt kokus, cilvēkus un dzīvniekus ir grūti attēlot. Esmu mēģinājusi uzzīmēt zirgu, bet tas ir ļoti sarežģīti. Arī mans suns Tabers ir iemūžināts vienā zīmējumā. Ziedus esmu zīmējusi, tas nav pārāk grūti. Dažreiz tēvs manā bērnībā man un māsai palīdzēja uzzīmēt to, kas skolā tika uzdots, – savā hobijā dalās Ilga.
22.06.2021.