Aizvadītās nedēļas trešdienā – 11. augustā – notika nu jau piektais Cesvaines un Kraukļu bibliotēku rīkotais velobrauciens, kurā četrpadsmit bibliotēku draugi devās iepazīt un izzināt tuvākās apkārtnes vietas, ar kurām saistīti pazīstami un populāri latviešu tautas mākslinieki.
– Šāds velobrauciens tiek rīkots sesto reizi. Tā kā vienā gadā mums nesanāca doties šajā izziņas braucienā, šogad bija piektā reize. Mūsu mērķis ir popularizēt bibliotēku darbību un vienlaikus arī piedāvāt cilvēkiem iespēju gan paplašināt savu redzesloku, gan aktīvi atpūsties un izkustēties. Vēlamies izglītot velobrauciena dalībniekus un iepazīstināt viņus ar mūsu novada pētniecību, – skaidro Cesvaines bibliotēkas bibliotekāre Līga Čevere.
Šādi velobraucieni uz bibliotēkām (Cycling for Libraries) tiek rīkoti arī starptautiskā mērogā, un tie ir aktuāli visiem bibliotekāriem, kā arī ikvienam interesentam. Šo velobraucienu laikā bibliotekāri nododas aktualitāšu apspriešanai un visām bibliotēkām nozīmīgu jautājumu risināšanai.
– Viena no mūsu velobraucieniem galapunkts ir bijusi arī Kārzdaba, pārgalvīgākais brauciens bijis uz Doku Ata muzeju. Togad mazliet pārvērtējām savas spējas, bet, neskatoties uz lielo ceļagabalu, to tomēr pievārējām. Ļoti jauki ir tas, ka esam atraduši veidu, kā apvienot cilvēku informēšanu ar atpūtu un izkustēšanos. Šajos velobraucienos iepazīstam dažādu rakstnieku un dzejnieku – mūsu novadnieku – biogrāfiju, dzīves gaitas. Piemēram, šogad aplūkojām kinorežisora Ērika Lāča dzimto vietu, daudz ko jaunu uzzinājām par Kārklu skolas vēsturi, bet brauciens pats par sevi tika veltīts aktrises Elvīras Baldiņas 102. dzimšanas dienai – tieši tāpēc izvēlējāmies doties velobraucienā 11. augustā, – atklāj Līga Čevere.
Kraukļu bibliotēkas vadītāja Larisa Maligina velobraucējus sagaidījusi ar interesantu izstādi un atklājusi līdz šim nezināmus faktus. Velobraucienā ik gadu piedalās nu jau pastāvīgie braucēji, kuriem šī aktivitāte ļoti iet pie sirds.
– Šogad velobraucienā devās četrpadsmit dalībnieki, drošības apsvērumu dēļ mūs pavadīja arī auto, lai būtu drošības izjūta, ja nu atgadās kas neparedzēts. Jāteic, ka ik gadu velobraucienā dodas aptuveni vienāds skaits cilvēku, dažu gadu ir bijis ap desmit, citu reizi piecpadsmit, bet vidējais rādītājs kopumā paliek nemainīgs. Braucienu dalībniekiem patīk izzināt, papildināt savu zināšanu krātuvi, savukārt bērni vairāk mīl sportot un nodoties aktīvai atpūtai, ko šo braucienu laikā arī ir iespējams darīt. Organizējot velobraucienus, mēs sniedzam iespēju cilvēkiem atklāt līdz šim nezināmo sava novada pētniecībā, – stāsta Cesvaines bibliotekāre.
Velobrauciena maršruts tiek plānots laikus, jo vispirms ir nepieciešams apzināt un izpētīt ceļus, pa kuriem iespējams nokļūt izraudzītajā galamērķī. Arī nākamā gada izzinošais velobrauciens tiks plānots jau laikus. Padomā jau esot daži galapunkti, bet par to vēl pāragri runāt sīkāk, jo vispirms jātiek galā ar izpētes darbiem. Dodoties velobraucienos, tā dalībnieki cenšas neizmantot šosejas, kur ir aktīva satiksme, bet gan izvēlas meža ceļus vai tādus, kur nekursē daudz transportlīdzekļu. Nākamais velobrauciens tiek gaidīts ar nepacietību, atliek vien novēlēt, lai izdodas veiksmīgi pieveikt iecerēto maršrutu un atklāt vēl vairāk nezināmā, bet interesantā!
18.08.2021.