8. jūnijā Madonas muzeja izstāžu zāļu foajē telpā ar Daces un Jēkaba Sinātu muzicēšanu tika atklāta izstāde "Katoļu baznīca un ticība Madonas apkārtnē. Tuvplānā".
Ekspozīcija, kas stāsta par astoņām draudzēm, skatāma muzeja mazajā zālē neparastā, aizraujošā veidā un formā, oriģinālā iekārtojumā. Ar lukturīti rokās skatītājs aicināts tvert un iepazīt Baznīcas noslēpumus, izpētīt tās dārgumus.
Izstādes atklāšanā muzeja direktore Līvija Zepa pieminēja savstarpējo sadarbību: Madonas katoļu draudze šogad atzīmē 85. gadskārtu, savukārt muzejs svin 75 gadus kopš dibināšanas. – Mūsu sadarbība aizsākās 1993. gadā, kad priesteris Alberts Cimanovskis atgriezās no Romas un pēc tikšanās ar pāvestu Jāni Pāvilu II muzejā viņu aicinājām pastāstīt par šo vizīti, – atcerējās direktore. – Vēlāk draudzē ienāca priesteris Rihards Rasnacis, kas savukārt atgriezās no Ņujorkas un rosināja Alfa kursa sākumu un noslēgumu rīkot muzejā. Mēs laipni viņu uzņēmām, notika koncerti un mākslas izstādes. Sadarbība ar kopienu turpinās arī šobrīd, kad draudzi vada priesteris Pāvils Kamola.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora rosināja aizdomāties par to, ka vērtības nerodas vienā dienā, pat ne vienā vai desmit gados: – Vērtības, par kurām stāsta izstāde, veidojušās gadsimtu garumā. 12. gadsimts Latvijas vēsturē ienesa kristīgo mācību, kristīgos uzskatus, un Latvijā dzīvojošajās tautās tās neatgriezeniski nostiprinājās līdz pat šodienai. Šīs vērtības mūsu vēstures ratu pagriezušas Rietumu civilizācijas virzienā. Ar tām lepojamies, un to rezultātā, iespējams, tapusi mūsu valsts, Latvija. Madonas novads un apkārtne cieši saistīti ar notikumiem, ko apliecina kristīgā pasaule. Līdzās katoļticībai novadā ir arī citas konfesijas, bet ikvienā nemainīgas ir kristīgās vērtības. Kaut baznīcā visi neejam, savā būtībā esam kristieši, jo turamies pie vērtībām un morāles, kas ir kristīga satura. Paldies izstādes autorei Līgai Irbei, ka vēsturiskās norises viņa atsvaidzinājusi ekspozīcijā, ka tās nav aizmirstas un noliktas sāņus.
– Izstāde nav plašām masām, kaut ceru, ka daudzi cilvēki atnāks un to apskatīs, – no savas puses komentēja Līga Irbe. – Aicinu uz izstādi nākt vienatnē, jo ticība ir dialogs starp cilvēku un Dievu. Izstāde mums visiem uzdod daudz jautājumu. Tā kā ticība ir liels noslēpums, gribēju parādīt tieši to. Tā ir noslēpums gan tiem, kuri tic, gan tiem, kuri netic. Vēl vēlējos akcentēt simboliku. Ienākot katoļu draudzē, spilgti ievēroju, ka katrai kustībai liturģijā, katrai krāsai un lietai ir skaista nozīme. Ticību pa īstam, manuprāt, var izdzīvot tikai tad, ja zini, kāda ir katras lietas nozīme. Svarīgs ir viss: priekšmeti, teksti, atsauces, jo, lai saprastu, no kurienes kas nāk, tas ir jāuzzina. Izstādē ir arī daudz balto plankumu, kur atstāju tukšas vietas ar cerību, ka atnācēji šīs informācijas noskaidrošanai varētu palīdzēt.
– Man Madona saistās ar patīkamām atmiņām, – aicināts atcerēties kalpošanu mūsu pilsētā, atzina priesteris Rihards Rasnacis.
– Pirmā ciešākā sadarbība ar muzeju veidojās Jauniešu dienu laikā, kad sajutu milzu pretimnākšanu. Visi 2000 jauniešu, kas ieradās Madonā, varēja muzeju apmeklēt par brīvu. Vēlāk izstāžu zālēs organizējām Alfa kursa svinību pasākumus, cilvēki tajos sajuta pamudinājumu sākt ticības ceļu. Ticība, pirmkārt, ir cilvēka attiecības ar Dievu, muzejs savukārt iemūžina materiālās lietas. Ļoti ceru, ka izstādē parādīsies šī saistība starp nemateriālo un materiālo pasauli. Lai tā kalpotu par liecību daudziem cilvēkiem viņu ticības ceļā!
– No astoņām draudzēm, par kurām ir izveidota izstāde, septiņas savulaik apkalpoju viens pats, – informēja priesteris Alberts Cimanovskis. – Tā bija neparasta lieta – biju jauns, tāpēc to varēju (biju pat iesaukts par taksistu). Iesāku kalpot Barkavas, Madonas un Lubānas draudzēs, bet, tā kā bija Atmodas laiks un atjaunojās draudzes Ērgļos, Cesvainē, Ļaudonā un Jaunkalsnavā, ar prieku devos arī turp. Dievs ir Mīlestība, un Viņš ir mazās lietās. Notici tam – un to ieraudzīsi!
– Katras katoļu baznīcas virsotnē ir krusts. Tā ir viena no atslēgām noslēpumiem, kas notiek ticībā, – uzsvēra priesteris Pāvils Kamola. – Mēs cenšamies skatīties uz Jēzu, kura mīlestība nebija tik viegla un visiem saprotama. Tā ietvēra dziļus pamatus, kas skāra sirdi un pēc tam plūda no tās uz āru. Darbi, lai tie būtu skaisti un dziļi, ikvienam pieprasa krustu – asaras, vientulību, bet vērts nepamest iesākto, iet cauri grūtībām! Vērts cīnīties, no sirds dot skaisto, lai tur, kur esam, pārkāptu krusta robežu un apliecinātu Dieva gaismu.
18.06.2019.