Atkritumu apsaimniekošana, kā nesen izskanēja Madonas novada pašvaldības vadības tikšanās laikā ar iedzīvotājiem, Madonā kopš jaunās norēķinu sistēmas ieviešanas, kad maksa arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem tiek aprēķināta atbilstoši izvesto atkritumu daudzumam mājai piesaistītajā konteineru laukumā, vairs nav lielākā aktualitāte.
Daļa iedzīvotāju daudzdzīvokļu mājās par atkritumiem maksā pat mazāk nekā pirms jaunās kārtības ieviešanas vai tuvu tai. Tomēr ir atsevišķas mājas, kur maksa par atkritumiem ir krietni augstāka virs vidējā.
Saņemot rēķinu par atkritumiem, es regulāri painteresējos, cik par atkritumiem maksā kolēģi. Daļai tā ir ļoti tuvu standartmaksājumam pilsētā (nedaudz virs vai zem 2 eiro), taču dažiem, kuri dzīvo Madonā, Raiņa ielā 39, tā regulāri ir no 3 līdz 4 eiro mēnesī, bet šā gada janvārī – pat 4,92 eiro vienai personai (kopā ar PVN). Arī februārī tā ir pietiekami liela – 3,83 eiro (kopā ar PVN).
Sazinoties ar SIA „Madonas namsaimnieks" speciālistiem noskaidroju, ka atkritumi šai mājai piesaistītajā konteineru laukumā tiek izvesti trīs reizes nedēļā un izvesto konteineru skaits tiek piefiksēts atbilstoši to piepildījumam, tātad tiek uzskaitīts, vai tiek izvests pilns vai tikai puse konteinera, tātad šai ziņā viss it kā ir kārtībā. Viņu ieteikums, lai samazinātu maksu – konteineri, līdzīgi kā daudzviet citur Madonas pilsētā, arī te būtu jāslēdz.
Tik tiešām, konteineri Madonā, Raiņa ielā 39, ir vieni no nedaudzajiem, kuri pie daudzdzīvokļu mājām netiek slēgti, tātad tie ir brīvi pieejami arī pārējiem un ir labi pamanāmi arī garāmbraucējiem no Raiņa ielas puses. Turklāt, kā vēsta ziņojumu plāksnīte, atkritumus šajā konteineru laukumā drīkst mest divu māju –
Raiņa ielas 39 un arī Raiņa ielas 37a – iedzīvotāji, kaut gan jau labs laiciņš pagājis, kopš mājas Raiņa ielā 37a iedzīvotājiem ir vēl viens, pie tam slēdzams, konteiners Raiņa ielas kvartāla vairāku daudzdzīvokļu mājām piesaistītajā laukumā pie gravas. Tātad vismaz teorētiski šīs mājas iedzīvotāji var izvēlēties, kur mest atkritumus – tuvākajā vai tālākajā atkritumu laukumā. Arī daži Raiņa ielas 39 iedzīvotāji līdz pat šim brīdim bija pārliecināti, ka atkritumus viņu mājai piesaistītajā laukumā var mest abu māju iedzīvotāji, un bija visai pārsteigti uzzinot, ka maksa par izvesto konteineru skaitu tiek aprēķināta, ņemot vērā tikai Raiņa ielas 39 iedzīvotāju skaitu. Iespējams, tieši ar to, tāpat brīvo pieeju konteineriem visiem pārējiem ir skaidrojama lielā maksa par atkritumiem šajā mājā.
Mājas Raiņa ielā 37a un 39 ir apmēram vienāda lieluma, bet maksa par atkritumiem atšķiras ievērojami. Piemēram, janvārī Raiņa ielas 39 iedzīvotājiem tā bija vairāk nekā divas reizes lielāka.
Vaicāts, kāpēc maksa salīdzinājumā ar citām daudzdzīvokļu mājām tik ļoti atšķiras, SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns atzina, ka 4,92 eiro mēnesī vienai personai patiešām esot liela maksa, bet ar šādu jautājumu uzņēmumā iedzīvotāji neesot griezušies.
– Mēs nevaram nevienam neko uzspiest. Jebkuram iedzīvotājam ir tiesības griezties uzņēmumā ar saviem priekšlikumiem. Varam sasaukt iedzīvotāju sapulci, pastāstīt, kāda ir pieredze citās mājās, un kopīgi meklēt risinājumu, bet iniciatīvai ir jānāk no pašu iedzīvotāju puses vai pretējā gadījumā – jāmaksā aprēķinātā maksa, – atzīmēja Osvalds Lucāns.
Viņš uzsvēra, ka diemžēl ir arī negodīgi cilvēki, kuri atkritumus izmet citu mājām piesaistītajos konteineru laukumos, tāpēc šai ziņā stingrāki lēmumi būtu jāpieņem arī pašvaldībai, vēršoties pret tiem, kas joprojām nav noslēguši līgumus par atkritumu apsaimniekošanu. Vairāk jau būtu jāiestājas par godīgiem, nevis negodīgiem cilvēkiem.
Sazinājos arī ar mājas Raiņa ielā 39 vecāko Daci Rāceni.
– Mans uzskats – galvenais ir panākt, lai atkritumi tiktu mesti konteinerā, nevis „pie iežogotiem konteineru būrīšiem". Paskatieties, kāda ir Madonas apkārtne! Ierīkojot „būrīšus" vai slēdzot konteinerus, ir panākts, ka atkritumus met mežos un citviet. Man tas nav pieņemami. Jautājums ir arī par to, kā „Madonas namsaimnieks" aprēķina šo maksu, vai, pārrēķinot izvesto atkritumu kubikmetrus kilogramos, piemēro pareizo metodiku un koeficientu. Konteineri pie mājām jau netiek svērti. Sākumā mums bija trīs konteineri, un visi tie tika piepildīti, bet tad konteineru skaits tika par vienu samazināts, jo blakusmāja izvēlējās citu konteineru laukumu. Tagad mums ir divi konteineri, un arī laukumā ir kārtība, sētniecei nav jāvāc blakus noliktie atkritumu maisi, viss ir tīrs, – uzsvēra Dace Rācene.
Viņa neatbalsta arī konteineru slēgšanu. – Vai tas ir normāli – taisīt tādas konteineru nojumes ar durvīm, kuras ir dārgākas nekā māju durvis? Manuprāt, pašvaldībai būtu jāpanāk, lai līgumus par atkritumu izvešanu noslēgtu visi iedzīvotāji, kā to paredz Atkritumu apsaimniekošanas likums, un administratīvi sodītu tos, kuri atkritumus izmet mežos un citās publiskās vietās, – piebilda Dace Rācene.
16.03.2018.