Šajā pirmdienā Madonas pilsētas sporta centrs bija ļaužu pārpildīts – garā rinda liecināja, ka dalībai Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) organizētajā pētījumā pieteikušies patiešām daudz cilvēku. Pētījuma laikā, izmantojot speciālu mērierīci – akselerometru -, tika fiksēta projekta dalībnieku fizisko aktivitāšu intensitāte. Projekta mērķis – izpētīt cilvēku fizisko aktivitāti un salīdzināt to ar fizisko aktivitāti citu pasaules valstu iedzīvotāju vidū.
Kā pastāstīja LSPA, kas šo pētījumu organizē, rektors Juris Grants, projekts tiek organizēts daudzās Latvijas pilsētās, tostarp arī Madonā, pateicoties LSPA sadarbībai ar pilsētu. Viņš cer, ka pētījumā iesaistīto organizatoru ieguldītais darbs atmaksāsies un sniegs ieguldījumu cilvēku veselībā, viņu veselības resursu uzlabošanā, kas ir ļoti būtiski.
– Latvijā projekts tika uzsākts pavasarī, bet noslēgts tas tiks augustā. Tad visi pētījumā iegūtie dati tiks ievietoti vienotā datu bāzē. Protams, Madonas novadam ir svarīgi arī tas, ka, strādājot kopā, mēs varam paveikt daudz labu darbu. Tā kā novads ieguldījis daudz līdzekļu infrastruktūras uzlabošanā, šis projekts parādīs, kāda ir cilvēku dzīves kvalitāte saistībā ar fizisko aktivitāti, – savu viedokli pauž Juris Grants.
Viņš min, ka viens no izaicinājumiem projekta ietvaros ir atgriezeniskās saites sniegšana katram pētījuma dalībniekam. Ņemot vērā, ka informācija jāsagatavo par katra cilvēka individuālajiem veselības rādītājiem, datu apkopotājiem būs nepieciešama liela motivācija, lai pēc iespējas kvalitatīvāk veiktu savus pienākumus. Arī pašiem pētījuma dalībniekiem vajadzēs piedomāt pie savas turpmākās ikdienas – mainīt ēšanas paradumus un pievērsties sportiskām aktivitātēm. Tas būs komplekss, kā uzlabot savas dzīves kvalitāti. J. Grants mudina cilvēkus, kuriem ikdienā nav saskares ar sportu, nenobīties un kļūt par pētījuma dalībniekiem. Viņš atzīst, ka tieši personīga saruna aci pret aci, nevis virtuāla saziņa, ir tā, kas iedrošina un motivē atnākt uz pētījuma norises vietu. Juris Grants uzsver, ka svarīgi ir pastāstīt cilvēkiem, ko viņi iegūs no dalības projektā, par iespēju tikties ar pētniekiem un zinātniekiem un, protams, to, kā, pateicoties pētījumam, iespējams uzlabot savu veselību.
– Vidēji dienā mums ir paredzēts apkalpot simt cilvēku. Atsaucība, protams, ir liela, un piesakās visi simt. Vienīgā problēma ir tajā, ka daļa cilvēku dažādu iemeslu dēļ netiek. Esam šeit tikai dažas stundas, bet praktiski puse no tiem, kuri pieteicās, ir atnākuši. Tas nozīmē, ka mēs savu izvirzīto mērķi sasniegsim. Vienīgā problēma ir mazā kungu aktivitāte. Dāmas ir ļoti atsaucīgas, bet vīrieši šo iespēju izmanto mazāk. Sievietes visos vecuma posmos ierodas pie mums un vēlas uzzināt, cik fiziski aktīvas viņas ir un ko spēj paveikt, ko var uzlabot. Tas, kas parasti biedē vīriešus, ir adatas un papīri, tomēr mēs esam ļoti priecīgi redzēt šeit arī kungus, – stāsta Andra Fernāte.
Ar projekta starpniecību tiek apsekota cilvēku veselība ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Projekts sastāv no vairākiem posmiem – sagatavošanas posma, kad tiek veidotas pieteikuma anketas, pasūtīts tehniskais aprīkojums, kas nepieciešams, lai projektu sekmīgi īstenotu, datu vākšanas posma, datu apstrādes posma un rezultātu izplatīšanas posma, kas ir ļoti svarīga un nozīmīga projekta daļa. Šobrīd Latvijā un visās pārējās valstīs aktīvi rit datu vākšanas posms. Šajā posmā dati tiek iegūti un interpretēti, bet pēc tam tie tiks izsūtīti pētījuma dalībniekiem, lai visi pagasti, novadi, pilsētas un pašvaldības, kas piedalījās projektā, uzzinātu informāciju par savu iedzīvotāju fizisko aktivitāti. No šī pētījuma izrietēs visi turpmākie soļi.
– Lai nosūtītu datus projektā iesaistītajiem, vajadzīgas aptuveni 45 dienas, bet laika posms, kas paiet, datus apkopojot un interpretējot, var aizņemt pat pusgadu. Galvenie mērījumi, kas tiek veikti pētījuma laikā, ir auguma, svara, gurnu apkārtmēra, personības indeksa noteikšana. Projekta ietvaros pētām tās tendences, kuru dēļ cilvēkiem varētu rasties dažādas saslimšanas. Tiek noteikti arī katras personas individuālie stāvēšanas un sēdēšanas rādījumi, cik augsta ir aktivitātes intensitāte, kā arī soļu skaits un mierīgais/nemierīgais miegs. Starp citu, viens no faktoriem, kas interesē pašus cilvēkus, ir viņu miega kvalitāte. Tā būs pamatinformācija, ko mēs iegūsim projekta laikā, – informē profesore, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studiju prorektore un projekta koordinatore Andra Fernāte.
Projekta ietvaros ir domāts izstrādāt instrumentus, ar kuriem var variēt pašvaldības un pašrocīgi mērīt iedzīvotāju fizisko aktivitāti. Domājot par LSPA sadarbību ar konkrēto pašvaldību, akadēmijas pētnieki var slēgt līgumus ar pašvaldību. Tiesa, tas vairs nebūtu projekta ietvars, bet gan norisinātos kā atsevišķas aktivitātes, kas vērstas uz iedzīvotāju fiziskās aktivitātes veicināšanu. Kā vienu no apgrūtinājumiem un mīnusiem, ar ko nākas saskarties projekta veidotājiem, A. Fernāte min to, ka liela daļa cilvēku uzskata, ka dalībai šajā projektā tiek aicināti tikai sportisti vai personas, kas ikdienā visai daudz saskaras ar sportu. Taču šis uzskats esot ļoti maldīgs, jo pētījumā tiek aicināts piedalīties ikviens, neatkarīgi no vecuma un fiziskās sagatavotības.
– Pie fiziskajām aktivitātēm nevar pieskaitīt tikai sportošanu kādā konkrētā disciplīnā. Fiziskās aktivitātes ir arī braukšana ar velosipēdu un dārza ravēšana. Arī tad, ja cilvēks nav sportisks un sevi par tādu neuzskata, viņš tiek lūgts atsaukties un piedalīties pētījumā. Tas ir atvērts pilnīgi visiem, un nav nepieciešama speciāla iepriekšēja sagatavošanās, – iedrošina Andra Fernāte.
31.07.2019.