Madoniete, Rīgas Tirdzniecības profesionālās vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sandra Šimkēviča daudzus gadus latviešu valodu un literatūru skolēniem mācīja Madonas pilsētas vidusskolā. Nu jau otro gadu viņa strādā ar vidusskolas posma jauniešiem galvaspilsētā, savukārt Madonā mācīja 5.-9. klases skolēnus.
Sarunā par valodas lietojuma izmaiņām digitālajā laikmetā skolotāja piekrīt, ka izmaiņas skar visu vecuma posmu skolēnus.
Par interneta valodu var uzskatīt angļu valodu, jo tīmeklī pieejamais teksts bieži ir angļu valodā. Attiecīgi anglicismu ienākšana ikdienā, runājot par interneta vidi, ir tikpat kā neizbēgama. Internets veicina globālu angļu valodas izmantošanu tādā mērā, ka citas valodas, tai skaitā latviešu, tiek papildinātas vai pārņemtas ar angļu valodas elementiem. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ir centusies latviskot datorterminoloģiju, tomēr ikdienas komunikācijā interneta lietotāji priekšroku dod anglicismiem vai to latviskajiem atveidojumiem, piemēram, sakot „Šo rakstu es izlasīju onlainā", nevis izmantojot latviskoto vārdu „tiešsaiste".
Sociālajos tīklos regulāri parādās angļu valodas izteicieni, vārdi, kā arī valodas konstrukcijas, piemēram, nepareiza vārdu kārtība latviešu valodā. Nereti tiek lietots izteiciens – daudzus gadus atpakaļ (angļu valodā – many years ago), tā vietā, lai lietotu latviešu valodā apstiprinātu izteicienu – pirms daudziem gadiem.
Internets veicina rakstveida sazināšanos, izmantojot dialektos sastopamus izteicienus vai valodas īpatnības, kas iepriekš bija sastopamas tikai mutvārdu saziņā, piemēram, norautas galotnes, vārdu atveidojumu, ņemot vērā to izrunu, transkripciju. Par vispārēju rakstīšanas tendenci kļūst runas transkripcija, piemēram, „nav" vietā tiek rakstīts „nau". Sociālo tīklu komunikācijā jaunieši sazinās, izmantojot pēc iespējas mazāk rakstzīmju, regulāri izlaižot saikļus, kā arī citus valodas elementus. Ja ikdienā pierod pie šāda saziņas veida, rakstot oficiālas vēstules, dokumentus, teksts nav pilnvērtīgs.
Valodnieki secinājuši, ka sociālajos tīklos cilvēki izvēlas komunicēt, pamatojoties uz sarunvalodu. Sarunvalodas vārdi no literārās normas viedokļa ir vērtējami kā literāri, bet tiem piemīt nevērīgāka, zemāka stila pieskaņa, kas teiktajam bieži piešķir familiāru noskaņu.
– Rakstot bērni un jaunieši nelieto lielos burtus, teikumu sāk ar mazo burtu, visus īpašvārdus, tai skaitā savu personvārdu, skolēni raksta ar mazo burtu, – uzsver Sandra Šimkēviča. – Man kā skolotājai vēstuli vai īsziņu telefonā, nemaz neiespringstot, skolēni raksta bez lielajiem sākuma burtiem. Piemēram, uzdodu radošo darbu, kurā jāpieraksta kas klāt. Audzēkņi teikumus sāk ar mazo burtu, teikumā neliek pieturzīmes, ir jāsaprot pašam, kur beidzas doma, kas ar šo konstrukciju īsti domāts. Protams, ne visi tā dara. Skolā ir izcilības, ir valodas lietošanas lietpratēji, bet minēto tendenci varu pamanīt pie daudziem. Ir grūti ko mainīt, jo ikdienā savā starpā jaunieši turpina sazināties un rakstīt tieši tā.
Nākamā iezīme – netiek lietotas garumzīmes un minimāli tiek lietotas mīkstinājuma zīmes. Tas ienācis no saziņas sociālajos tīklos, jo bērni un jaunieši tā savstarpēji sarakstās. Ar laiku viņi vairs nejūt nepareizību un arī skolotājam sūta kroplīgus tekstus. Tad ilgi varu burtot un mēģināt tulkot, kas ar to visu domāts. Viens citāts no 10. klases dzīves. Cilvēks raksta radošo darbu: „Meža Burviba. Kādu jauku vasaras dienu Jānis piedavaja bralim aiziet uz mežu paēst ogas. Brālis vaicāja Jānim: „Vaitad meža ir garšīgas ogas". Jānis brālim atbildēja: „Jā, meža ir daudz dažadu ogu". Nākamajā diena Jānis ar brālī devas uz mežu ogas est. Atnākot māja brālis Jānim saka: „Ogas ir meža burvībā"."
Tas ir vidusskolas audzēkņa darbs! Ko lai saka? Protams, tas ilustrē tipiski zemāko latviešu valodas slāni, bet skumji, ka šāda tendence plešas plašumā. Vēl varu pamanīt, ka 5. klasē skolēni raksta daudzreiz labāk nekā 9., 10. klasē. Garumzīmju nelikšana, šķiet, ir modes lieta, pēc laika rakstītājs vienkārši nejūt un pareizi rakstīt vairs neprot.
Skolotāja atklāj, ka daudzi pusaudži zaudē jaunrades spējas, pat minimālā apjomā nevar uzrakstīt radošo darbu. – Cilvēkam jāuzraksta darba konspekts, bet viņš atsūta plāna punktus. Noplicinās valoda un domāšana, vārdu krājums ir tik ļoti nabadzīgs, pat elementārus vārdus skolēni nesaprot. Piemēram, vārdu „velēna", „mikls", „tukls" daudzi nezina, viņi „sēž" sociālajos tīklos, grāmatas nelasa, neiepazīst valodas bagātību. Ir gan dažādas klases un dažādi bērni, bet tendence tā ir, – trauksmi ceļ Sandra Šimkēviča. – Degradācijas procesu, kas notiek skolēnu valodas pielietojumā, bērni paši nejūt, jo no mazām dienām ir virtuālajā valodas vidē.
Skolotāja piebilst, ka Madonas skolēni no Rīgas audzēkņiem šai ziņā neatšķiras, galvaspilsētā vienīgi ir lielāks cittautiešu īpatsvars, bet šoreiz pieminētas iezīmes, kas raksturīgas latviešu bērniem.
– Strādāju skolā, kura ir prestiža, katrā klasē ir 30 audzēkņi, un vairākās klasēs sekmju līmenis ir ļoti augsts. Tāpat augsta ir daudzu motivācija mācīties. Puisis, kas mācās uz 10 ballēm un ir izcilnieks visos mācību priekšmetos, nesen darbu latviešu valodā, ko novērtēju ar 9 ballēm, nāca labot, lai saņemtu 10 balles, – amplitūdu jauniešu zināšanu līmenī iezīmē skolotāja.
29.01.2021.