Pašā vasaras viducī izlaidumu "Mailīšu Fabrikā" svinēja otrā aušanas grupa. Madoniete Danute Vēze, Ligita Spridzāne no Upītes, Mārīte Šakina no Šķilbēniem, ērglēniete Sanda Ekerte brāļu Jurjānu muzeja "Meņģeļi" Gaismas riteņa kalnā saņēma apliecības par pašvaldības licencētās programmas "Aušana I: vienkāršie audumi. Kompozīcijas pamati" apguvi.
Trīs mēnešu garumā visa četrotne cītīgi sēja, zīmēja, rēķināja, virpināja, pina, šuva un auda – apguva iemaņas un prasmes, ko zinātkārajām interesentēm no Vidzemes un Latgales pasniedza Ilze Mailīte.
Kultūras sala iedvesmai un mācībām
"Stars" jau ir rakstījis, ka "Mailīšu Fabrikā" tiek radīti dažādi ar rokas stellēm austi audumi. Tie apvieno tradīcijas un inovāciju – tradīcijas simbolizē senču gudrības, bet inovāciju piešķir šeit esošās Latvijā pirmās šāda veida programmējamās stelles.
Aušana Ērgļos ir bijusi cieņā no laiku laikiem, labs audējs bijis mūziķu brāļu Jurjānu tēvs Andrievs. Aušana ir arī Mailīšu dzimtas tradīcija, kuru amatniece Ilze Mailīte atzinusi un pieņēmusi, tādējādi kļūstot par audēju jau ceturtajā paaudzē. Līdzās audumu ražošanai "Mailīšu Fabrikas" mērķis ir kļūt par sava veida kultūras laukumu, kurā apvienojas vairāki punkti: stāsts, tautasdziesma, tautastērps, stelles un mūzika.
Gandarītas par iepazīšanos
– Manā bērnībā auda katrā mājā, un arī es pirms pāris gadiem nopirku stelles ar domu, ka vienā jaukā dienā sev par prieku sākšu aust lupatu deķus, – laikrakstam atklāj novadpētniece Mārīte Šakina no Šķilbēniem. – Stelles stāvēja nesaliktas, līdz kopā ar Ligitu Spridzāni pieteicāmies kursos pie Ilzes Mailītes. Un tā katru pirmdienu devāmies uz Ērgļiem, uz "Mailīšu Fabriku", kur kursus aizrautīgi vadīja Ilze. Esmu pārliecināta, ka tagad šeit aprēķināto šalli arī noaudīšu. Par Mailītēm līdz kursiem neko nezināju, ne par Ilzes mammu Inesi, Tautas daiļamata meistari, ne par pašu Ilzi, kura no hidroinženierzinātņu maģistres pārtapusi par izcilu audēju un audēju studijas "Mailīšu Fabrika" radītāju. Iespējams, tieši Ilzes inženiertehniskā domāšana ir aušanas kursu veiksmes pamatā – mezglu siešana, velku un audu aprēķini, desinatūra, trizuļu un sviru steļļu paminu sasiešana, atsiešana, pārsiešana. Šādas un tamlīdzīgas lietas mums ik pirmdienu neļāva atslābt no pulksten desmitiem rītā līdz sešiem vakarā. Kursu pievienotā vērtība bija abu stāsts par Pēteri Viļumsonu – ievērojamu Latvijas pirmās brīvvalsts amatnieku, audēju un konstruktoru, kurš pagājušā gadsimta sākumā izgudroja pusautomātiskās stelles ar vienu paminu un perfokartēm. 1939. gadā meistars nomira, padomju laikā viņš tika noliegts, un viņa izgudrotās stelles apzināti iznīcinātas. Mūsdienās, sākoties aušanas bumam, izrādījās, ka daži ir pamanījušies Viļumsona stelles un to detaļas paglābt. Vairāku gadu garumā vākdamas kopā meistara stelles un zināšanas par tām, abas Mailītes kļuvušas par Viļumsona steļļu ekspertēm. Ir pat izveidota vietne www. vilumsonspeteris.com, kur informācija tiek regulāri papildināta.
Nopietnas mācības ar kontroldarbiem
– Par "Mailīšu Fabriku" biju dzirdējusi, tāpat – par abu audēju mērķtiecību un uzņēmību. Šai jokainajā laikā nolēmu visu redzēt savām acīm, tāpēc pieteicos kursos, – vēsta madoniete Danute Vēze. – Ilze tik labi visu skaidro, ka desmit nodarbībās apguvām patiešām daudz. Ar šādu domu arī braucu, lai pēc kursiem patstāvīgi varētu aust. Man ir stelles, un bija doma kā pirmos noaust brunčus. Kursos dzirdētais, veiktie pieraksti vispirms ļaus noaust lakatu. Katrā ziņā strādājām bez atelpas, tā nebija niekošanās, bet nopietnas mācības ar pārbaudes darbiem, lai zinātu, vai viss ir saprasts.
– Ikdienā strādāju Nemateriālās kultūras mantojuma centrā un muzejā, esmu piecu bērnu mamma, – uzsver Ligita Spridzāne no Upītes. – Aust iesāku pirms pāris gadiem, vairāk gan audu celaines. Kādā brīdī iestājās radošā krīze, tāpēc, ieraugot Ilzes aicinājumu uz kursiem, labprāt atsaucos. Nodarbības kopā ar novadnieci sākām apmeklēt ziemā, redzējām, kā atnāk pavasaris un pēc tam iestājas vasara. Iegūtās prasmes ļoti noderēs, jo tās varēšu līdzdalīt ar citiem, kas nāk uz centru aust. Upītēs Nemateriālās kultūras mantojuma centrā ir piecas stelles, ceru, ka vēlme aust pavairosies. Ja ir stelles, tā ir kā misija, ka amatam ir jāsaglabājas un šī prasme ir jāturpina.
– Līdzīgi kā Ligitai mana pamatnodarbošanās ir būt aktīvai mammai, – laikrakstam pauž Sanda Ekerte no Ērgļiem. – Ikdienā dejoju vidējās paaudzes deju kolektīvā "Rūdolfs", apmēram pusgadu dziedu jauktajā korī. Arī mans vīrs ir dejotājs, atnākot dzīvot uz Ērgļiem, vietējam deju kolektīvam bija nepieciešamas jostas. Iepazinos ar studijas vadītāju Sandru Lauberti, un, zinot, ka nodarbojos ar rokdarbiem, viņa mani aicināja jostas noaust pašai. Tā iesaistījos studijas "Ērgļi" kolektīvā, sāku aust arī lielākus audeklus – segas, brunčus. Kad mainījās studijas vadītājas plāni, es (no pagājušā gada decembra) nonācu viņas vietā. Tā kā zināšanas aušanā nebija tik pilnīgas un viena studijas dalībniece pie Ilzes Mailītes kursos jau bija gājusi, nolēmu pieteikties un mācīties. Prieks, ka caurumi nu ir aizlāpīti un saprašana kļuvusi lielāka. Jau interesējos, vai būs kursu nākamā kārta, jo tomēr vēl daudz kur ir jāaug.
Atziņas par audzēknēm
– Prieks, ka visas audzēknes nāca ar domu nevis slinkot, bet strādāt, – komentē kursa vadītāja Ilze Mailīte. – Mans mērķis ir katru lietu apskatīt no dažādām pusēm, jo stelles sagatavot aušanai var atšķirīgi. Pirmajā kursā mēģināju iekļaut pašu pamatu – mezglu siešanu, piesiešanu, rēķināšanu. Nākamā daļa varētu būt pa tēmām, piemēram, dreļļi, kad tiekamies vienu vai divas dienas un visu izrunājam. Turklāt to jau varētu darīt arī attālinātā veidā. Katrā ziņā šī kursa programmu izveidoju tā, kā pati būtu vēlējusies, lai man māca. Man patīk visu sakārtot, patīk, lai ir sistemātiski un skaidri. Aušana ir gan tehniska padarīšana, gan arī radoša lieta. Pirkstus, kājas un smadzenes vingrināt iznāk visu laiku. 80 stundu programmā gūt ieskatu aušanas pamatos ir viegli. Vairāk par 3-4 cilvēkiem paņemt uz nodarbībām gan nevaru. Ir doma rudens pusē izsludināt nākamo cēlienu – pieteikšanos uz šo pašu mācību kursu.
6.07.2022.