Beidzamajos gados Latvijā būtiski ir palielinājusies iedzīvotāju interese par iespēju siltināt mājas, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu.Madonas reģionā visvairāk projektu, veicot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus daudzdzīvokļu ēkās, ir īstenojusi biedrība „Raiņi". Pie tam, kā sarunā „Staram" atklāja biedrības „Raiņi" projektu vadītāja Nadežda Šruba, ne tikai Madonas pilsētā, bet arī vairākos novada pagastos.
Madonas pilsētā ir īstenoti trīs projekti: 2010. gadā – Raiņa ielā 19a par kopējo summu 78 720,20 eiro (Eiropas finansējums (grants) 36 599,83 eiro); 2012. gadā – Raiņa ielā 19b par kopējo summu 178 061,02 eiro (Eiropas finansējums (grants) 84 608,91 eiro); 2014. gadā – Gaujas ielā 24 par kopējo summu 435 576,75 eiro (Eiropas finansējums (grants) 206 768,31 eiro).
Sākot no 2019. gada, biedrība „Raiņi" siltināšanas projektus īsteno arī Madonas novada pagastos. Kā pirmais tika realizēts Barkavas pagasta Lazdu ielā 2 par kopējo summu 153 089,82 eiro (Eiropas finansējums (grants) 53 581,43 eiro). Tad (2019./2020. gads) sekoja energoefektivitātes pasākumi daudzdzīvokļu mājā Barkavas pagasta Brīvības ielā 14 par kopējo summu 286 644,99 eiro (Eiropas finansējums (grants) 143 322,49 eiro), kā arī šogad tika īstenots projekts Liezēres pagasta Ozolos, Ozolu ielā 10, par kopējo summu 294 408,91 eiro (Eiropas finansējums (grants) 147 204,45 eiro).
Šogad tiks uzsākta vēl viena projekta īstenošana Madonas pilsētā – Priežu ielā 6 par kopējo summu 295 986,43 eiro (Eiropas finansējums (grants) 147 993,21 eiro), bet nākamgad – arī vienā mājā Sarkaņu pagasta Biksērē.
Biedrības „Raiņi" projektu vadītāja Nadežda Šruba, vaicāta par pieredzi projektu izstrādāšanā, uzsvēra, ka viss aizsākās pirms desmit gadiem, kad tika izsludināta Eiropas struktūrfondu atbalsta programma un pieņemts lēmums par daudzdzīvokļu mājas Madonā, Raiņa ielā 19a, siltināšanu. Tad ar šādu mērķi arī tikusi nodibināta biedrība „Raiņi" (vadītājs Normunds Arama), lai, piesaistot Eiropas finansējumu, siltinātu un sakārtotu daudzdzīvokļu māju.
– Šo projektu īstenojām, sadarbojoties vēl ar LIAA, kas toreiz māju siltināšanai piedāvāja nedaudz citādus nosacījumus nekā tagad ALTUM, kas vairāk uzmanības pievērš sākotnējai tehniskās dokumentācijas saskaņošanai. Savukārt LIAA vispirms bija jāiesniedz un jārealizē projekts un tikai pie nodošanas tika izvērtētas visas atbilstības, līdz ar to līdzfinansējuma piešķiršana nedaudz ieilga, – atzina Nadežda Šruba. – Saskaņošanas process Attīstības finanšu institūcijā ALTUM gan prasa ilgāku laiku, bet tas atmaksājas, jo būvniecības process ir precīzāks un kvalitatīvāks. Liels pluss ir arī tas, ka iedzīvotājiem vairs nav jāņem viss lielais kredīts un attiecīgi nav arī jāmaksā procenti no visas lielās summas. Tagad proporcionāli tiek piešķirts gan Eiropas finansējums (grants), gan aizdevums, līdz ar to arī procenti ir mazāki.
– Pastāstiet, lūdzu, par pieredzi aizdevumu noformēšanā – kredītus ņemat bankās vai ALTUM?
– Pašos pirmsākumos vēl varēja vienoties ar bankām, bet beidzamajos gados projektiem aizdevumus mums izsniedz tikai Attīstības finanšu institūcija ALTUM. Diemžēl no bankām saņemam atteikumus. Acīmredzot biedrībām vienoties ar banku ir sarežģītāk, iespējams, mēs esam lielākā riska grupā.
– Kā veicas ar kredītu dzēšanu?
– Uzņemtās saistības tiek veiksmīgi pildītas. Daudzdzīvokļu māja Madonā, Raiņa ielā 19a, kredītu nomaksāja 2018. gada septembrī, savukārt māja Raiņa ielā 19b pēdējo aizdevuma maksājumu veiks šāgada novembrī. Mājai Gaujas ielā 24 kredīts jānomaksā 2028. gadā, bet pārējās siltinātajās mājās kredīts ir ņemts uz 20 gadiem.
– Kādi ir galvenie ieguvumi pēc ēku renovācijas?
– Pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas ievērojami samazinās siltumpatēriņš un līdz ar to arī apkures rēķini. Piemēram, Barkavas pagastā mājā Lazdu ielā 2 siltumpatēriņš apkures sezonā pirms renovācijas bija 105,5 megavatstundas, pēc siltināšanas – 30,5 megavatstundas. Ietaupījums ir acīmredzams. Vēl iespaidīgāk tas atspoguļojas apkures rēķinos, kad aukstākajos ziemas mēnešos pirms siltināšanas šajā mājā atkarībā no dzīvokļa lieluma bija jāmaksā no 140 līdz 160 eiro, bet tagad – tikai ap 30 eiro.
– Taisnības labad te gan jāpiebilst, ka savu artavu apkures rēķinu samazināšanā ir devusi arī Madonas novada dome, pieņemot lēmumu par siltumtarifa Barkavā pielīdzināšanu Madonas pilsētai. Savulaik Barkavā par vienu megavatstundu bija jāmaksā pat 62 eiro, turpretī tagad tikai 50,68 eiro.
– Tas, protams, ir pozitīvi ietekmējis apkures rēķinu samazināšanu, tomēr, siltinot mājas, galvenais mērķis ir panākt būtisku siltumenerģijas patēriņa samazinājumu, un tas mums līdz šim ir arī izdevies, kā tas iepriekš tika prognozēts, aptuveni par 30 procentiem.
Bet ir vēl daudz citu ieguvumu. Īstenojot projektu, tiek sakārtots dzīvojamais fonds, arī vizuāli mājas top skaistākas, sakoptākas. Uzlabojas mikroklimats dzīvokļos: ziemā tajos ir siltāk, vasarā – vēsāk. Tiek siltinātas ārsienas, cokols, griesti pagrabos, nomainīti logi gan dzīvokļos, gan kāpņutelpās un, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes, veikti arī citi uzlabojumi.
– Kurš no projektiem pašai ir sagādājis lielāko gandarījumu?
– Kādu izcelt ir ļoti grūti. Katram projektam ir sava specifika, savi zemūdens akmeņi. Gandarījumu jau dod katrs veiksmīgi īstenots projekts, un mums tie ir seši.
Vienmēr ar lielu satraukumu pēc mājas siltināšanas gaidām pirmos apkures rēķinus, kaut gan esam pārliecināti, ka tiem jābūt mazākiem. Līdz šim tā ir arī bijis.
– Nav noslēpums, ka siltinātajās mājās dzīvo daudz pensionāru. Kā jums izdodas pārliecināt iedzīvotājus, kas viņus pirms lēmuma pieņemšanas satrauc visvairāk?
– Viss sākas ar iedzīvotāju vēlmi siltināt māju. Tā pārtop mērķī, kuru savukārt sadarbībā ar māju vecākajiem mēs palīdzam sasniegt. Nenoliedzams ieguldījums ir tieši māju vecākajiem, kas iegulda ļoti daudz, lai projekts tiktu realizēts. Lielāko satraukumu iedzīvotājos raisa paredzamās izmaksas, kas ir gana lielas, tas, vai spēs samaksāt. Īstenojot vairākus projektus beidzamajos gados, kredītus ņemam uz maksimālo laiku – 20 gadiem, lai ikmēneša maksājums būtu mazāks un tas nesagādātu lielas problēmas iedzīvotājiem. Pastāv iespēja kredītu dzēst arī pirms termiņa.
Tiekoties ar iedzīvotājiem, iepazīstinām ar jau siltināto māju ieguvumu pēc mājas siltināšanas, izskaidrojam, ka kredīta daļa kompensēsies ar apkures rēķinu samazinājumu. Īpaši tas jūtams ziemas mēnešos.
– Kāds ir jūsu ieteikums iedzīvotājiem, kuri vēl tikai domā par māju siltināšanu?
– Es ieteiktu nebaidīties un izšķirties par šādu soli. Ieguvumu noteikti būs vairāk un tos izjutīs jau pirmajā apkures sezonā. Ļoti svarīgi izstāstīt projektētājiem, kādas pārmaiņas iedzīvotāji vēlētos savā mājā, lai to visu precīzi varētu uzlikt uz papīra un pēc tam īstenot.
Katrā ziņā arī Eiropas līdzfinansējums 50% apmērā ir tā vērts, lai šādu iespēju izmantotu.
16.10.2020.