Gribētos ticēt, ka katrai Madonas novada ģimenei ir savs dārziņš. Mazs vai liels, laukā vai uz palodzes, bet ir. Jo kāre ielikt pirkstus zemē un sajust laimes hormonus, kas rodas no saskares ar zemi, apzināti vai nē, ir mums katram. Vai tev ir vecmāmuļa, kas reiz audzēja pupas vai zirņus, kas, iespējams, tika nodoti bērniem, un stāsts par vecmammas sautējumu vai zupiņu nāk līdzi? No paaudzes paaudzē noteikti nāk stāsti par to, kā tika un tiek uzturēts dārziņš, apsaimniekota zeme un audzēti sev iemīļoti augi, kas priecē gan vēderus, gan acis.
Saimniekošanas metodes katram saimniekam ir savas, un katrai ir savi plusi un mīnusi. Pēdējā gadu desmitgadē visā pasaulē tiek aplūkota problēma par zemes jeb auglīgākas virskārtas atjaunošanu, jo industriālās lauksaimniecības rezultātā tā ir pazudusi. Ir vietas, kur reiz bija auglīga augsne, kur tika audzēta pārtika, bet kuras ir pārvērtušās par tuksnesi, un zemnieki ir bijuši spiesti atrast mājvietu citviet, jo ne tikai zeme kļuva neauglīga, bet mainījās arī laikapstākļi, kas nesa smilšu vētras un sausumu.
Varētu šķist, ka šis nav par mani un tādas lietas notiek tikai citās valstīs un nekad nebūs pie manis. Bet vai tiešām?! Augsne zaudē savu auglīgo virsslāni un nespēj to atgūt ne viena, ne pat divu gadu laikā. Tas ir rezultāts, kas tiek iegūts ilggadīgas darbības rezultātā. Tāpat kā iestādot jaunu ābelīti, ābolu ražu neievācam jau nākamajā gadā.
Reģeneratīvā dārzkopība jeb atjaunojamo resursu apsaimniekošana ir noteiktu darbību kopums ar mērķi uzlabot augsnes veselību un auglību, kā arī aizsargāt ūdens resursus un bioloģisko daudzveidību. Veselīga augsne ir noturīgāka pret klimata pārmaiņu ietekmi un spēj nodrošināt mūs ar bagātīgu ražu. Tas ir strādāt kopā ar dabu nevis pret to.
Sēklu maiņas punktos veikto aptauju apkopojuma rezultātā tika izveidots vienas dienas mācību kurss reģeneratīvajā dārzkopībā, ietverot apkārtnes cilvēku interesējošas tēmas – kā saimniekot draudzīgi dabai, augsnes auglības atjaunošana: kompostu veidi un to veidošana, to skaitā slieku komposts un zāļu uzlējumi, mulčas veidi, iegūšana un izmantošana. Kas ir permakultūra, un kā tā izpaužas manā dārzā un ikdienā, kā arī ievads savas sēklu bankas izveidošanā.
Projekta viens no mērķiem ir apzināt Madonas novada mantotos kultūraugus pirms tie nav zuduši un pārliecināties par to dzīvotspēju mūsu kopienā. Ja Tev jau ir savs dzimtas kultūraugs, kas audzis tavā ģimenē vairāk nekā 30 gadus, piemēram, pupas vai zirņi, priecāsimies, ja atnāksi ar sēklas paraugu, kas noderēs praktiskajā daļā, kur runāsim par to, cik vērtīgi un kā izveidot savu sēklu banku, ko esi lolojis un turpināsi lolot no paaudzes paaudzē. Kāpēc tas ir svarīgi? Ja pašam nav neviena lolota sēkla, apvaicājies pie kaimiņiem un draugiem un ņem tās. Atceries palūgt, lai pastāsta zināmo vēsturi par sēklām. Ja neizdodas atrast kādu dzimtas sēklu, ar ko nākt uz mācībām, nebēdā, nāc tāpat, jo, iegūstot iedvesmu un informāciju mācībās, vēlāk noteikti izdosies.
Jau 4. oktobrī biedrība "Izaugsmes grupa "Uzdrīksties"" ar Madonas novada fonda LEADER projekta atbalstu, ko līdzfinansē Eiropas Savienība un atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests, realizēs projektu "Ievads permakultūras dārza veidošanā jeb reģeneratīvā dārzkopība." Lekciju cikls "Ievads reģeneratīvajā dārzkopībā" un "Tava dārza vērtība – sēklas un stādi". Tikšanās vieta būs Ērgļi. Aicināts jebkurš Madonas novada iedzīvotājs pavadīt aizraujošu dienu, iegūstot gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas un, protams, arī pieredzes stāstus kopā ar bioloģi un Mantoto kultūraugu zīmola veidotāju Sandru Stabingi. Būs noderīgi un garšīgi. Mājās aiziesi ar savu paša radītu sēklu paciņu un iedvesmu savam dārzam par auglīgas augsnes veidošanu.
Pasākuma programma un pieteikšanās anketa pieejama https://ej.uz/mācības_4_10_25 vai zvani projekta autorei Indrai 26649985. Nākot ar draugu – izdevīgāk un jautrāk!
Būtu patiesi vērtīgi, ka starp tautasdziesmām un cimdu rak-
stiem mums būtu sava novada mantoto kultūraugu dārgumu lāde pilna ar mūsu senču kultūraugiem. Mēs to apzinātu, lolotu un nodotu nākamajām paaudzēm, lai tā neizzūd, bet saglabājas mūsu dārzos un dārziņos dzīva un novērtēta kā vēstījums par mūsu bagāto un daudzveidīgo kultūru.
30.09.2025.