Par ko es kļūšu, kad izaugšu? Kāds būs mans darbs, kādu profesiju es apgūšu? Šie ir jautājumi, par kuriem domā liela daļa bērnu un jauniešu.
Lai palīdzētu ievirzīt viņu domas par nākotnes darbu īstajās sliedēs, tiek rīkotas tikšanās ar visdažādāko profesiju pārstāvjiem, kuri izsmeļoši pastāsta par sava darba ikdienu un atbild uz jautājumiem, lai bērni labāk spētu saprast un uztvert informāciju par konkrēto arodu. Regulāras tikšanās ar dažādu amatu pratējiem un profesiju pārstāvjiem norisinās arī Liezēres pamatskolā.
Ceļš uz profesiju
Aizvadītajā nedēļā skolā norisinājās pasākums „Absolventa stunda". Eiropas Savienības fondu darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.5. specifiskā mērķa „Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" projekta Nr. 8.53.0/16/I/001 „Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" ietvaros skolā viesojās bērniem līdz šim neiepazītas un neizpētītas profesijas – juvelieris – pārstāve, kādreizējā skolas absolvente Ranta Roga. Viņa iepazīstināja skolēnus ar rotu meistara jeb juveliera amata aizkulisēm, pastāstot par to, kā top rotas un cik garš ceļš ejams, lai cilvēks varētu kļūt par rotu meistaru.
– Lai sasniegtu daudz savā dzīvē, nav jāmācās augstās skolās, pietiek ar amata apguvi. Juveliera amats iedalās trīs posmos – amata māceklis, amata zellis un amata meistars. Sākumā cilvēks ir māceklis, kas nonācis pie secinājuma, ka vēlas apgūt juveliera amatu. Tiek noslēgts meistara-mācekļa līgums, un kopā ar izvēlēto meistaru notiek šī amata padziļināta apguve. Nākamais posms ir amata zellis un visbeidzot – amata meistars. Juveliera amata apmācība ilgst trīs gadus, lai visu apgūtu precīzi. Pēc tam, nokārtojot dažādus pārbaudījumus pie meistara, cilvēks var doties uz Latvijas Amatniecības kameru un kļūt par amata zelli. Lai to īstenotu, jānokārto kursi un jāpiesakās par biedru Latvijas Amatniecības kamerā. Par amata zelli var kļūt tikai tāda persona, kas izturējusi visus pārbaudījumus un akurāti noformējusi nepieciešamos dokumentus. Lai sasniegtu augstāko – amata meistara – pakāpi, paiet visvairāk laika. Man tas prasīja piecpadsmit gadu, šobrīd esmu amata meistars, un tas nozīmē, ka es oficiāli drīkstu mācīt citus šajā amatā. Izvēlējos kļūt par juvelieri, jo mani ļoti iedvesmoja kāda grāmata, ko izlasīju. Es izpētīju iespējas un izlēmu apgūt šo profesiju, – par savu ceļu juvelierizstrādājumu pasaulē pastāstīja Ranta Roga.
SIA „RaRo"
Tikšanās apmeklētājiem tika parādīts arī amata meistara jeb juveliera diploms. Tas ir gana iespaidīga izmēra, un to personai izsniedz Latvijas Amatniecības kamera, kas uzrauga visus meistarus un mācekļus. Ranta savu profesiju apguva, skolojoties pie juveliera Auzera, viņa mācījās trīs gadus, gluži kā atrunāts likumā. Pēc tam, nokārtojot visus pārbaudījumus, Ranta kļuva par amata zelli. 2011. gadā viņa nodibināja savu uzņēmu SIA „RaRo", lai varētu oficiāli strādāt Latvijā. Viņa savā uzņēmumā strādā viena, līdz ar to ir pati sev priekšnieks. Tajā pašā gadā Ranta Roga izveidoja arī savu juvelierizstrādājumu zīmolu „RaRo", tapa arī internetveikals un mājaslapa www.raro.lv. Rīgas centrā, pulkveža Brieža ielā, 2014. gadā rotu meistare izveidoja savu juvelierizstrādājumu darbnīcu. Tur viņa pieņem mācekļus apmācībai un arī citiem labprāt atļauj iemēģināt roku rotu gatavošanā. Protams, turpat var arī aplūkot Rantas darinātās rotas un, ja kāda sevišķi iepatīkas, arī iegādāties.
– Meistara diplomu es ieguvu 2016. gadā, tas man ļauj darboties plašāk un ir sava veida augstākā izglītība, kas pielīdzināma augstskolā iegūstamajai augstākajai izglītībai, – sacīja juveliere.
Meistara ikdiena
Bērniem un skolotājiem tika parādīti arī vairāki juveliera ikdienā svarīgi un vajadzīgi instrumenti, kas izmantojami rotu gatavošanā, kā arī demonstrētas fotogrāfijas no rotu meistara darba.
– Juvelierim bieži jāstrādā pie ļoti augstas temperatūras, tāpēc kausēšanas process ir viena no viņa darba sastāvdaļām. Piemēram, tāds materiāls kā zelts kūst tikai pie 1000 grādu temperatūras. Pēc kausēšanas izvēlēto materiālu velcē un veido vajadzīgo formu. Visi dārgakmeņi, ar kuriem es strādāju, ir dabiski, man pašai vismīļākās ir pērles un ametists. Populārāko materiālu vidū, ar kuriem strādā juvelieri, ir sudrabs. Tas ir mīksts, viegli veidojams. Sudraba rotaslietas ir lētākas, tāpēc cilvēki vairāk var atļauties tās iegādāties. Tomēr pārsteidzošākais ir tas, ka sudrabu vairāk izmanto tieši dažādos sakausējumos, iekārtās, pārklājumos un citur, bet ne tik daudz juvelierizstrādājumu veidošanā. Zelts ir dārgāks un cēlāks metāls nekā sudrabs, tas labāk kalpo un mazāk noskrāpējas valkājot, turklāt tas neoksidējas. Dārgakmeņu vidū viens no populārākajiem ir rubīns, kam ir dažādi izmēri, dzidrumi, krāsas un toņi. Tālāk seko smaragds, kas savā dabiskajā veidolā izskatās visai necils, taču, kad to noslīpē, tas kļūst skaisti zaļš, un jo vairāk ir šķautņu, jo tas skaistāk izskatās. Briljants jeb dimants arī tiek plaši izmantots. Bieži vien cilvēki tos jauc, tomēr tie nav divi dažādi akmeņi, kā varētu šķist. Dimants ir neapstrādāts, bet briljants – apstrādāts akmens, un tas ir viens un tas pats. Savas skaistās, zilās krāsas dēļ populāri ir safīri, tie ir cieti, ļoti labi izskatās. Daudzi uzskata, ka juvelieris ir tas, kurš arī slīpē dārgakmeņus, bet tā nav taisnība. Lai izveidotu precīzu, nevainojamu slīpējumu, stingri jāseko līdzi aprēķiniem un formulām. Jo vairāk šķautņu izveidojas, jo labāk akmens spēlējas ar gaismu, jo labāk akmens izskatās, jo dārgāk tas maksā. Akmeņus var pasūtīt no ārzemēm, ir interneta mājaslapas, kur var iegādāties patiesi kvalitatīvus dārgakmeņus. Latvijā dzīvo kāds vīrietis, kurš pats slīpē akmeņus, es tos pasūtu no viņa, – atklāja Ranta Roga.
Mums bija iespējams arī aplūkot visdažādāko noslīpēto dārgakmeņu fotogrāfijas, un to nosaukumi, redzētais patiešām apbūra un lika elpai aizrauties. Ranta parādīja arī vairākas fotogrāfijas ar dažiem pašas veidotiem juvelierizstrādājumiem – gredzenu ar ametistu, zelta gredzenu ar briljantiem, kaklarotu, Nameja gredzenus, pērļu kaklarotu, zelta laulību gredzenus. Kā sacīja juveliere, pāri pārsvarā izvēlas klasiskus laulību gredzenus, tomēr ir arī tādi, kuri vēlas ko unikālu un īpašu, tāpēc šādos gadījumos Ranta veido gredzenus ar oriģināli pasūtītu dizainu. Rantas Rogas juvelierizstrādājumu klāstā ir arī saderināšanās un parastie gredzeni, kā arī auskari un citas rotas.
– Rotu gatavošanas ilgums ir atkarīgs no tā, cik smalks un liels ir konkrētais izstrādājums. Laika amplitūda, kas nepieciešama vienas rotas izveidošanai, svārstās no divām stundām līdz diviem mēnešiem. Juveliera profesija nav pārāk pieprasīta, taču ir ļoti vērtīga, tā ir gana sarežģīta, jo cilvēkam jāpiemīt lielai pacietībai, jāvelta daudz laika tās apguvei, un tas nenotiek ātri. Man savā darbā patīk viss, jo es varu izdarīt jebko un ļoti brīvi izpausties, – smaidot teica Ranta Roga.
20.03.2020.