Jau vairākus mēnešus patvērumu no kara šausmām Latvijā un Madonas novadā rod Ukrainas iedzīvotāji. Divdesmit deviņas sievietes ar bērniem mieru atradušas kopienas centrā „Baltā ūdensroze".
Starp ikdienas rūpēm, skumjām pēc mājām, attālinātajām mācībām un darbiem tiek rasts laiks sarunām, Madonas iepazīšanai un kopābūšanai. 30. aprīlī Madonā un Cesvainē dzīvojošie ukraiņi devās iepazīt Rīgu.
– Sarunās ar ukraiņu iedzīvotājiem viņi izrādīja lielu vēlmi apskatīt mūsu valsts galvaspilsētu. Viņi paši ir no Kijivas, un viņu sapnis bija redzēt, kāda ir Rīga. Runājot ar Neldu Janoviču, izteicu šo Ukrainas cilvēku vēlmi un guvu atbalstu, – pastāsta Kristīna Gribonika, kopienas centra „Baltā ūdensroze" vadītāja. – Uzrunājām Madonas uzņēmējus, un pavisam īsā laikā tika saziedoti līdzekļi, par kuriem piecdesmit piecus ukraiņu iedzīvotājus no Madonas un Cesvaines varējām aizvest ekskursijā. Tika sastādīta programma, lai interesanti būtu gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Aprīļa pēdējā dienā visi kāpa autobusā un devās uz Rīgu.
– Ekskursija sākās Strēlnieku laukumā, kur mūs sagaidīja Sightseeing autobuss, lai dotos galvaspilsētas apskatē. Ukraiņi, daloties iespaidos, teica – lai gan Rīgā ir vienu dienu, izjūt pilsētas skaistumu, ierauga to savām acīm. Pēc tam devāmies pusdienās uz „Lido" kompleksu. Bērni rotaļājās atrakcijās, pēc maltītes varēja baudīt un iepazīt arī Latvijas kultūru. Tad devāmies atpakaļ uz Strēlnieku laukumu, kur mūs sagaidīja divi gidi, lai vestu apskatīt Vecrīgu, – atceras Nelda Janoviča. – Pēc Vecrīgas apskates vairāki ekskursijas dalībnieki atzina, ka ir nonākuši pavisam citā pasaulē. Mierīgās pastaigas laikā tika aizmirsts iepriekš piedzīvotais, rūpes un raizes. Rīgas skaistums piepildīja ikvienu un ļāva baudīt mūsu galvaspilsētas krāšņumu un daudzveidību. Neplānots un pavisam emocionāls mirklis mums visiem bija brīdis, kad, izejot Doma laukumā no vismazākās ieliņas, satikām saksofona spēlētāju, kas tieši tajā mirklī spēlēja Ukrainas himnu. Tika uzjundītas emocijas, kas vēl ilgi saglabāsies atmiņās.
– Ekskursijas laikā un pēc tās, daloties iespaidos, Ukrainas iedzīvotāji apbrīnoja klusumu un mieru, kas valda pie mums. Šobrīd tas šiem cilvēkiem ir visvairāk nepiecie-
šams, – papildina Kristīna. – Ko citu mēs viņiem varam dot? Ar savu ideju, darbu, ikdienas atbalstu varam nedaudz uzmundrināt un iepriecināt. Lai arī ikdiena šiem cilvēkiem ir saspringta, jo daudzi turpina strādāt attālināti, bērni attālināti turpina mācības. Pēc viņu lūguma braucienu organizējām brīvdienās. Šie cilvēki nav čīkstētāji, viņi ir darbīgi un aizņemti. Viņi nesēž un negaida, bet strādā un cīnās. Viņu šeit nebūtu, ja piespiedu kārtā nebūtu jāpamet sava valsts. Sarunu laikā noskaidrojām, ka pie mums dzīvojošie ukraiņi nebija rēķinājušies ar tik ilgu prombūtni no mājām. Ja vien būtu iespējams, jau šobrīd viņi atgrieztos mājās. Ukrainā palikušās ģimenes lūdz vēl atpakaļ nebraukt, jo tur vēl nav droši.
Jebkurš atbalsts šobrīd ir nenovērtējams. Tas rada prieku, siltas izjūtas un sniedz iespējas izrauties no ikdienas rutīnas, skumjām un bēdām.
– Jāsaka paldies ģimenes uzņēmumam „Ripo" no Varakļāniem, Kristīnai un viņas vīram Armandam, un ikvienam ziedotājam, kas dāvāja iespēju doties uz Rīgu. Pavisam īsā laikā tika saziedoti 1965 eiro. Atbalsts, ko sniedz iedzīvotāji, ir nenovērtējams, – norāda Nelda Janoviča. – Pēc ekskursijas līdzekļi palika pāri, un ekskursijā varam aizvest arī otru grupu. Kā mēs zinām, Madonas novadā vairākās vietās ir Ukrainas iedzīvotāji, gribam iepriecināt pēc iespējas vairāk cilvēku. Šobrīd šo cilvēku dzīve nav izklaide. Tas, ko mēs varam dot, ir neliela līdzdalība, kā mēs viņu sāpi un skumjas nedaudz varam kliedēt. Viņi ir prom no mājām, dzīvo svešā vietā, nav viņu ģimeņu. Palīdzība, ekskursija ir viena neliela daļiņa no Latvijas sirds, ko varam atklāt šiem cilvēkiem. Galvaspilsēta ir mūsu valsts sirds. Kad vēl šie cilvēki atbrauks uz Latviju? Paldies ikvienam uzņēmējam, cilvēkiem, kas atbalstīja. Šis labais,
sirsnīgais žests ļāva ukraiņu iedzīvotājiem ieraudzīt mūsu valsts sirdi, uz mirkli aizdzīt skumjas, lai gan tās viņiem ir klātesošas ikvienā mirklī.
Uzrunājot kopienas centra „Baltā ūdensroze" iedzīvotājas, Gaļina un Irina pauž lielu pateicību par iespēju vienu dienu pavadīt un iepazīt Latvijas galvaspilsētu Rīgu.
– Šī diena, kas tika pavadīta Rīgā, bija pozitīviem iespaidiem bagāta. Uzzinājām daudz interesantu faktu, ielūkojāmies Latvijas vēsturē. Gidi interesanti stāstīja par Vecrīgu, arī par postu, ko nodarīja Otrais pasaules karš. Daudz kas tajā laikā tika iznīcināts, tomēr joprojām ir saglabājušās liecības par to. Joprojām ir ļoti skaisti, – atzīst Irina. – Mēs esam no Kijivas. Mūsu galvaspilsēta ir liela un ar Rīgu to noteikti nevar salīdzināt. Mēs gaidījām lielu pilsētu. Latvijas galvaspilsēta ir maza, bet ļoti skaista, izstaro mājīgumu, šarmu. Ļoti patika ekskursija, gidi interesanti un aizraujoši iepazīstināja ar pilsētu. Esam iepazinuši arī Madonu. Sākotnēji neierasti likās, ka šeit viss ir tik mierīgi salīdzinājumā ar Kijivu, kur visi vienmēr kaut kur steidzas, skrien, ir nemitīga kustība, bet ļoti ātri pieradām pie šī miera un klusuma. Esam priecīgi, ka nonācām šeit – te ir skaista daba, klusums. Mums patīk.
Savukārt Gaļina turpina: – Ekskursija bija lieliska. Jutos kā nonākusi paradīzē. Pilsētas apskate, senās ēkas, atmosfēra raisīja pozitīvas emocijas, bet pats nozīmīgākais – attieksme pret mums. Tā bija piepildīta ar mīlestību, rūpēm, prieku. Mēs esam ļoti pateicīgi par šo ekskursiju, par iespēju būt šeit – miera apstākļos.
10.05.2022.