Prieks ir kas vairāk par smaidu vai smiekliem. Tas piedzimst sirdī un to būtiski izmaina, piepilda ar pozitīvām emocijām, kuras nav iespējams paturēt tikai sevī. Patiess prieks ir kas tāds, ar ko gribas dalīties. Vēlme ir to dāvināt un iedegt arī citu sirdīs.
Tuvojoties svētkiem, arvien vairāk un vairāk gribas to ienest līdzcilvēku sirdīs. Aizvadītajā nedēļā „Sub Scriptum" kopā ar Dionu Liepiņu aizsāka Labdarības tūri, dodoties uz bērnu aprūpes centriem, kopā jauki pavadot laiku, sniedzot muzikālus priekšnesumus un dāvājot prieku.
– Labdarības tūres ideja aizsākās jau 2018. gadā, tikai mazākos apmēros. Tagad jau tā ir iezīmējusies kā grupas tradīcija. Ar Dionu Liepiņu kā jau muzikāli cilvēki aprunājāmies par mūzikas plāniem šogad. Diona minēja, ka vēlētos veidot labdarības iniciatīvas projektu, un te nu teicām: „Hei, bet kā būtu, ja mēs brauktu tūrē kopā pa bērnunamiem", un Diona piekrita. Ļoti ātri viņu šī ideja aizrāva, – pastāsta puiši. – Mēs vēlējāmies sniegt prieku tiem, kuriem ir kaut kas atņemts un liegts, un tā nav bijusi šo bērnu izvēle. Ar Labdarības tūri vēlamies pievērst arī sabiedrības uzmanību vienam no svarīgākajiem virsrakstiem „Bērnība", aicinām mazliet apstāties lielajā pirmssvētku skrējienā un novērtēt vienkāršas lietas – sarunas, smaids un labi pavadīts vakars. Tas patiesībā arī ir tas, kāpēc šie bērni mūs gaida un kāpēc mēs arī šo visu darām. Viena no apvienības „Sub Scriptum" mūzikas lielākajām vērtībām ir uzrunāt sabiedrību ar lielām tēmām un labiem darbiem. Labiem darbiem nav jābūt milzīgiem un grandioziem; piemēram, ikdienā pieklājīgas manieres un smaids pareizajā virzienā var kādam mainīt visu pasauli.
Labdarības tūres ceļojums piektdienas pēcpusdienā tika aizsākts sociālās rehabilitācijas un aprūpes centrā „Ozoli", bet jau sestdien „Sub Scriptum" puišus un Dionu silti uzņēma Grašu bērnu ciematā.
– Ozolos noteikti ir visdrošākie un muzikālākie bērni, kādi sastapti. Pēc akustiskā koncerta pieskrēja klāt puisis un teica: „Mēs varam nospēlēt „Kaiju"? Es varu dziedāt!", un tā mēs aizspēlējāmies kādu laiku. Grašos bērniem ir lielāka pieejamība mūzikas instrumentiem, jo cilvēki tos ir saziedojuši, kā arī tiek pasniegtas privātstundas, par kurām atbildīgi ir franču puiši. Bet kas ir kopīgs šīm abām vietām – šķiet, ka šie bērni viens bez otra nevar, viņi ir kā liela ģimene, un tas šķiet patiesi jauki, – teic Kristers. – Bērni sagaida ļoti priecīgi un laiž mūs prom ļoti negribīgi. Pēc akustiskā koncerta, kad sakām – „Oficiālā daļa ir beigusies", mēs parunājamies ar bērniem par mūziku vai arī par jebko citu, pamācām paspēlēt instrumentus.
– Kopā daudz smaidām un dziedam. Pēc koncerta ir divējādas emocijas – es esmu priecīgs par to, ko mēs darām. Mazliet gribas raudāt par to, ka pasaule nav labvēlīgākā vieta uz zemes, bet kaut ar maziem soļiem mums jācenšas to padarīt labvēlīgāku bērniem, – uzsver Kristers.
Grupas ģitārists Alvis piebilst: – Bērni mūs sagaidīja kā labākos draugus, ar milzum lielu sirsnību. Mēs atļāvām šo vienu stundu muzikālās brīvības izbaudīt arī jauniešiem, kuri aktīvi un ar lielu aizrautību ķērās klāt pie mūzikas instrumentiem.
Savukārt Diona Liepiņa norāda: – Izjūtas ir divējādas. Visi bērni ir jauki un mīļi, ieinteresēti darboties un darīt lietas, bet sākotnēji ir jūtama tāda kā „emocionāla aizsargbarjera". Bērniem, iespējams, ir problēmas uzticēties, visticamāk – dažādas pieredzes dēļ. Tas ir tāds pārdomām bagāts brīdis, kad jau pašā bērnībā šiem bērniem ir jābūt pieaugušiem un patstāvīgākiem. Ir arī tā otra puse – milzīgs prieks, kad viņi
atveras un Kristera grupa ļauj bērniem pamācīties instrumentus. Nav nozīmes, cik labi viņi pārvalda vai nepārvalda instrumentus, bet viņu acīs mirdz milzīgs prieks. Lielākoties jau emocijas mums ir pozitīvas, jo mēs darām kaut ko labu.
Labdarības tūrei ir vēl tikai sākums. Nākamajā nedēļā mūziķi ceļos uz Liepājas bērnunamu.
– Tur mēs būsim pirmoreiz. Pēc tam dosimies uz Valmieras bērnu SOS ciematiņu. Tajā jau mēs jūtamies kā mājās. Ir bērni, kas paaugušies, un es viņus jau redzu mūzikas industrijā satiekamies dažādos koncertos Rīgā. Šajos brīžos ir liels prieks, kad kāds no bērniem ir realizējis savu muzikālo sapni, par ko mums stāstījis pirms gadiem. Šajā tūrē mēs ciemosimies arī Sveķu un Dzelzavas internātskolā. Tūri pabeigsim „Pļavnieku" bērnunamā. Domāju, mums priekšā vēl daudz piedzīvojumu un emociju, – atzīst Kristers.
Prieks pēc koncerta vēl ilgi virmoja bērnu sirdīs. Kopābūšana, sarunas raisīja arī jaunu draudzību.
Iespaidos par aizvadīto koncertu „Ozolos" dalās arī Iveta Bērziņa:
– Puiši pie mums viesojās jau 2018. gadā, kad tika aizsākta Labdarības tūre. Šāda viesošanās, koncerts mūsu bērniem ir ļoti nozīmīgi. Koncerts bija īpašs notikums, bet vēlāk līdzdarbošanās, kopīga muzicēšana ikvienam sniedza lielu prieku. Centra bērniem mūzika nav sveša, un izvērtās ļoti jauks pasākums. Puiši ir pozitīvi, un to sniedza arī pārējiem. Ir patīkami, ka viņi veic tik skaistu darbu un iepriecina citus.
7.12.2022.