Labsirdīgs, mīļš raksturs, neizsīkstoša enerģija, bet vienlaikus arī spuraina un nepakļāvīga daba – haskijs ir īstens emociju karuselis. Ar šiem suņiem nekad nebūs garlaicīgi, tie vienmēr gribēs aktīvi darboties un saimniekam, kurš spēj savam mīlulim veltīt vien pāris stundu nedēļā, nebūs piemēroti kompanjoni. Ja kāds nolemj, ka tieši haskijs būs viņa mājas mīlulis, jābūt gatavam veltīt šim dzīvniekam daudz uzmanības un laika. Ilze Kravcova kopā ar vīru jau vairākus gadus audzē haskijus, kuri gan piedalās dažādās sacensībās, gan tiek iesaistīti projektu norisēs.
Līdz nākamā gada pavasarim norisināsies Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta „PuMPuRS" ietvaros rīkotās nodarbības priekšlaicīga mācību pārtraukšanas riska gadījumos jauniešiem, kuri dažādu faktoru dēļ nevar vai negrib mācīties. Par iemeslu tam var būt motivācijas trūkums, sarežģīti ģimenes apstākļi.
– Ar šī projekta starpniecību vēlamies parādīt bērniem, ka ne vienmēr ir jāsēž skolas solā, lai mācītos. To var darīt arī neierastos veidos, kā, piemēram, šajā gadījumā – ar suņiem. Liezēres pamatskolā šo projektu sākām pavasarī, saņemot apstiprinājumu no Madonas novada. Tādu pašu projektu īstenojām arī Kalsnavas pamatskolā. Pēdējā skolas dienā uzsākām nodarbības, iepazīstinot ar sevi un šo nodarbību mērķi, kā arī vasaras garumā nodrošinājām vairākas tikšanās gan tepat Ozolos, gan Gaiziņkalnā. Par suņu kamanu sporta veidiem esam organizējuši arī teorētiskās nodarbības, kas notiek gan telpās, gan laukā. Ir vairāki kamanu sporta veidi, daži no tiem –
kanikross, baikdžorings, skūteru vilkšana, velokamanas, skijorings. Katrs jaunietis izvēlas sev piemērotāko un vairāk interesējošo, attiecīgi tālāk meklē informāciju, izveido plakātu vai kādu citu uzskates materiālu un pastāsta, kāpēc konkrētais sporta veids viņam visvairāk patīk, – skaidro biedrības „Dod ķepu" valdes priekšsēdētāja un projektu vadītāja Ilze Kravcova.
Jautāta, kāpēc izvēle kritusi par labu tieši haskijiem, Ilze atbild – mīlestība pret šiem suņiem dzimusi jau studiju laikā. Pirmais suns, kas viņai ar vīru piederēja, bija haskijs, kurš diemžēl gan vairs nav kopā ar saimniekiem. Oficiāli ar haskijiem strādāt abi ar vīru sākuši 2018. gadā.
– Šis suns pilnībā pārveidoja mūsu dzīvi. Pēc profesijas ne es, ne vīrs neesam kinologi vai suņu speciālisti, – teic Ilze.
Ilzes profesija – vides inženieris, taču, kā izrādās, ne vienmēr tas, ko esam izvēlējušies apgūt, ir dzīves patiesais aicinājums.
– Haskijs ir ļoti mīļš suns, taču maldīgs ir priekšstats, ka viņš spēs sadraudzēties pilnīgi ar visiem cilvēkiem. Tāpat kā mums, arī suņiem ir dažādi socializācijas līmeņi, un katram uzvedība ir dziļi individuāla. Ja cilvēku grupai ļaus atrast starp visiem mūsu suņiem sev piemērotāko, viņi atradīs vislīdzīgāko sev. Tāpēc ne velti saka – kāds suns, tāds saimnieks. Haskijam ir iedzimts instinkts būt aktīvam, skriet, kādu vilkt. Protams, daudz kas ir atkarīgs no tā, kādi paaudžu paaudzēs bijuši viņu senči. Liela loma ir tam, vai suns visu laiku ir pavadījis istabā vai, nedod dievs, bijis piesiets pie ķēdes. Tas ir gluži normāli, ka haskijs kaut ko sagrauž. Šie ir ļoti mīļi suņi, taču pieprasa daudz uzmanības, jo viņi ir ārkārtīgi aktīvi un ir daudz jānodarbina, – uzsver Ilze Kravcova.
Pavasarī projekts noslēgsies, un skolas vairs nevarēs tajā piedalīties. Ilze, atskatoties uz aizvadīto nodarbību ciklu visās skolās, kur pabūts, neslēpj – atgriezeniskā saite ar bērniem un vecākiem ir ļoti pozitīva un cieša.
– Kontaktus ar jauniešiem turpinām uzturēt arī pēc projekta noslēguma, viņi var vērsties pie mums nepieciešamības gadījumā. Cenšamies apmeklēt tieši lauku skolas, jo paši nākam no tādas vides. Gribam, lai lauku bērniem ir vairāk iespēju dažādot savas aktivitātes, lai nebūtu jāpavada laiks tikai mācību iestādēs vai ierastajos pulciņos ārpus stundām, – teic Ilze.
– Tuvākās sacensības notiks šajās brīvdienās Igaunijā, startējot ar suņu skūteriem, kā tas notika šodienas nodarbībā. Nākamajā nedēļā savukārt sacensības norisināsies Limbažu novadā, tajās startēs daudzi mūsu kluba sportisti, piedaloties gan kanikrosa, gan baikdžoringa, gan velokamanu, gan skūteru disciplīnās. Novembra sākumā notiks mums ļoti svarīgas sacensības Vācijā – Eiropas čempionāts kamanu suņu sportā. Pie deviņpadsmit haskijiem tikām apmēram sešu gadu laikā, kad adoptējām savu pirmo sunīti Rendu. Pakāpeniski esam gan adoptējuši, gan dažus sunīšus nopirkuši. Lielākā daļa mūsu suņu ir adoptēti, bet iegādāti tikai četri. Adoptētie suņi pie mums nonākuši vai nu no patversmēm, vai citiem cilvēkiem, – pastāsta Ilze.
Katrs suns pirms adopcijas tiek izvērtēts, saimnieki izsver, vai dzīvnieks varēs iedzīvoties ģimenē un pārējo suņu sabiedrībā. Gan starp cilvēkiem, gan suņiem pastāv hierarhija, tāpēc ir būtiski saprast, vai jaunpienācējs spēs iedzīvoties gana lielajā suņu saimē. Ilzei un Nikolajam savā darbā visvairāk patīk tas, ka viņi paši ir sava laika plānotāji un noteicēji par sevi. Protams, mēdz būt izņēmumi, kad gribot negribot nākas saņemties un piemēroties situācijai, taču lielākoties brīvdienas un darbdienas Ilze ar vīru var saplānot sev paši.
– Ziemās izbaudām braucienus ar kamanām, kad visapkārt ir tikai daba un mēs paši – katrs kopā ar savu ideālo suņu komandu, kuru gribam trenēt un apmācīt. Esam to darījuši gan Alūksnē, gan Latgalē un citās vietās, kur nav daudz civilizācijas, kur ir cilvēku neskarta vide. Arī suņi to bauda, jo tādējādi viņi gluži tāpat kā mēs iepazīst jaunas āres. Grūtības sagādā visur pieaugošās izmaksas – gan suņu pārtika, gan medicīniskie izdevumi, gan voljēru labošana. Suņi mēdz bieži vien pārliecināties par
to drošību, – smaidot saka Ilze Kravcova, piebilstot, ka dārgi ir arī suņiem nepieciešamie veterinārie izdevumi, lai viņi vienmēr būtu veseli, tiktu nodrošināta arī dzīvnieku labsajūta un uzturēta higiēna.
Ja kādam ir iespēja ziedot kokmateriālus, dēļus un ir vēlme jebkādā veidā palīdzēt, noteikti var sazināties ar Ilzi vai kādu no biedrības „Dod ķepu" pārstāvjiem.
21.10.2022.