Tradicionāli reizi gadā Madonas novada tūrisma pakalpojumu sniedzēji un citu nozaru uzņēmēji aicināti doties pieredzes apmaiņas braucienā. Šopavasar šo iespēju izmantoja 42 mūsu tūrisma vietu saimnieki, mājražotāji, uzņēmēji un muzeja darbinieki.
Pērn guvām ieskatu tūrisma piedāvājuma daudzveidībā Jelgavas novadā, bet pagājušajā trešdienā, 9. maijā, brauciena maršruts veda virzienā Birži-Pakroja-Burbišķi. Mērķis – kaimiņzemē Lietuvā ne tikai iepazīties ar tūrisma piedāvājumu, bet gūt ieskatu arī vienā no senākajām leišu pilsētām – Biržos (arī Madona senāk saukta par Biržiem). Tā kā pavasaris Lietuvā bija pat vairāk progresējis, jūsmojām par ābeļziedu, ceriņu, kastaņu un tulpju ziedēšanu.
Pieredzes apmaiņas braucienu organizēja Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļa. Grupas vadītāja – galvenā tūrisma darba organizatore Sanita Soma – bija ne tikai sagatavojusi lielisku ekskursijas programmu, bet arī sniedza izzinošus faktus par Lietuvas simtgadi. Uzzinājām, ka Lietuvas valstiskuma atjaunošanas simtgade tiek svinēta jau kopš pagājušā gada – 100 dienu pirms 16. februāra, kad 1918. gadā šajā datumā Lietuva pasludināja neatkarību.
Kopumā lietuvieši savas valsts simtgadei velta vairāk nekā 1000 pasākumu pašā Lietuvā un vēl 75 pasākumus ārvalstīs. Svētku programmas trīs svarīgākās ievirzes – "Radi!", "Svini!" un "Iepazīsti!".
Kas vieno Biržus Madonā un Lietuvā? Madonas pilsēta izveidojusies uz kādreizējās Biržu muižas zemes. Lai arī nosaukums Birži ir gan Latvijā, gan Lietuvā, Lietuvas Birži skaita jau piekto pastāvēšanas gadu simtu, un tā ir arī lielāka pilsēta. Tajā dzīvo ap 10 000 iedzīvotāju, kas lepojas ar savu vēsturi, Biržu pili un pils muzeju, senajām alus darīšanas tradīcijām. Pilsētā darbojas vairākas alus ražotnes, maizes ceptuves, tūristu grupas te ved uz firmas veikaliņiem, tostarp "Biržu Duona" un "Biržu alus" (to varētu darīt arī Madonā), ir šaursliežu dzelzceļš. Abām pilsētām kopīgais ir strūklakas, ko redzējām arī Biržos. Viņiem vasarā veldzi sniedz Širvēna ezers, un atpūtniekiem te ir iespējas izvizināties ar katamarāniem un laivām. Ļoti patika ekskursija netālajā Kirkilu ciemā, kur uzzinājām par joprojām notiekošajiem zemes iegruvumiem jeb karsta kritenēm. Kāpām ar ES fondu atbalstu uzceltajā 32 m augstajā skatu tornī Mēness formā.
Tie, kas uzkāpa "Mēnesī", bija ieguvēji, jo redzēja brīnumainu parādību – daudzos izveidojušos ezeriņus. Protams, lai iepazītu Biržus, tur būtu jāpavada vesela diena. Par Biržiem mums īsumā pastāstīja vietējā gide, kas runāja latviešu valodā, un viņa aicināja: – Brauciet vēl!
Brauciena programma paredzēja triju muižu apskati. Pozitīvas emocijas par cilvēka rokām paveikto (ne tikai naudas) guvām Burbišķos, kur iepazinām mazo Holandes tulpju dārzu ar 400 šķirņu dažādību. Ik pavasari te notiek Tulpju svētki, kas tiek organizēti kopš 2000. gada un pulcē daudz apmeklētāju. Muižas apciemotājus interesē arī skaistais parks ar dīķiem, 20 baltiem tiltiem, skulptūrām un arī nostāstiem.
Pakrojas muižā patika ieskats vilnas pārstrādes darbnīcā, kur tūrisma uzņēmēji varēja novērtēt, cik liela nozīme ir stāstam. Šoreiz – par to, kā agrāk vīrieši pēc lielākas alus dzeršanas ārstējuši galvassāpes – gulēt iedami, uzvilkuši vilnas velteņus, un tālāk aitas vilna visu paveikusi – atbrīvojusi no toksīniem, un pamostoties vīriem galva bijusi skaidra. Arī stāsts par aitas vilnas izmantošanu pret ausu sāpēm darbojas, un tūristi suvenīram izvēlas iegādāties ārstniecisko vilnas pikucīti.
Bijām pārsteigti par 20 gadu laikā paveikto Sodelišķu muižā, kur joprojām saimniecības pamatdarbības veids ir lauksaimniecība, ekoloģisko graudu audzēšana. Briežu dārzā ganās ap 150 briežu, muflonu lamu. Pirms gadiem ģimene pievērsusies arī lauku tūrisma pakalpojumiem. Ekskursantu grupām ir atvērts viesu nams ar saunu, baseinu, tenisa laukums, āra estrāde, strūklaka. Iepazinām Lietuvas lauku sētu ar tai raksturīgajām senajām ēkām – dzīvojamo māju, klēti, šķūni, dzirnavām. Ļaudis izvēlas arī lauku labumu degustācijas programmu (siers, maize, alus), degustācijai piedāvā arī brieža desas, bet tas viss savijies kopā ar atbilstīgu stāstu. Ievērības vērts ir senlietu muzejs, mašīnu muzejs ar restaurēto lauksaimniecības tehniku. Senlietu muzeja ekspozīcija, ko savākusi privātuzņēmēju ģimene, ir tik iespaidīga, ka tai uzceltas atsevišķas ēkas izvietošanai, bet mašīnu muzejs tikšot pilnveidots. Kā pastāstīja saimniece, ar tūrismu vien izdzīvot būtu grūti, īpaši ziemā, tāpēc pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība, taču, sākoties vasaras sezonai, tūristu un ceļotāju grupu ir daudz.
15.05.2018.