Nesen visā Latvijā tika svinēta Draudzīgā aicinājuma diena, kurā ikviens tika uzrunāts atcerēties savu skolu, dāvinot tai grāmatas.
Madonas skolām visvairāk grāmatu uzdāvināja uzņēmēja Nelda Janoviča. Tā kā notikuma dienā Nelda atradās Andorā, lūdzu uzņēmēju komentēt viņas attieksmi pret grāmatām šobrīd.
– Akcijas ietvaros grāmatas dāvināju no firmas SIA „Audita grupa", – precizēja Nelda Janoviča. – Esmu mācījusies Madonas 1. vidusskolā, savukārt Madonas Valsts ģimnāzijā mācījās mans jaunākais dēls Kristaps un Lazdonas pamatskolā – vecākais dēls Valters. Līdz ar to grāmatu dāvināšanas akcijai izvēlējos visas trīs skolas. Lūdzu izglītības iestādēm atsūtīt vēlmju sarakstu un, izlasot šo sarakstu, sapratu, ka varu minētās grāmatas visām trim skolām uzdāvināt. Lazdonas pamatskolai kopumā iegādājāmies 10 bērnu un 8 pieaugušo grāmatas, Madonas Valsts ģimnāzijai – 7 grāmatas, bet Madonas pilsētas 1. vidusskolai – 7 grāmatas. Ziedojuma summa bija 221 eiro.
Jautāta, ko pašai nozīmē grāmata, Nelda neslēpa, ka visu mūžu ir kopā ar tām: – Bērnībā, ejot no bibliotēkas, lasīju grāmatu, un mierīgi varēju ieskriet ar pieri stabā, jo citu neko sev apkārt nemanīju. Grāmatas vienmēr bijušas mīļas un nozīmīgas. Mājās izveidojusies sava bibliotēka, no kuras grāmatas ņem arī citi cilvēki. Tās grāmatas, kuras izlasot saprotu, ka tuvā nākotnē nelasīšu, nesu uz bibliotēku. Mani skapji jau ir iztīrīti, bet ir daudz grāmatu, kuras paliek mājas pastāvīgajā bibliotēkā – vienmēr pa rokai. Vēl varu teikt, ka grāmatas ir tik svarīgas, ka arī darbā mums izveidojies grāmatu plaukts, kur katrs var pienākt, izvēlēties sev nepieciešamo, ar roku uzrakstīt, ka paņēmis to un to grāmatu, un notiek tāds grāmatu lasīšanas dzīvais plūdums.
02.02.2018.