Novembris Latvijai ir īpašs mēnesis, kas stingri iezīmē mūsu valsts vēsturi ar cīņām un uzvarām, zaudējumiem – tas viss brīvības vārdā.
Lai gan vismaz domās un sirdīs mūsu senči un cīnītāji vienmēr jātur augstā godā, novembris ir laiks, kad tam tiek pievērsta īpaša nozīme.
Ik gadu 11. novembrī – Lāčplēša dienā – tiek iedegtas neskaitāmas svecītes, jo šajā dienā pirms simt gadiem Latvijas armija uzvarēja cīņā pret Bermonta karaspēku. Pieminot šos notikumus, tieši Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Par godu šai dienai un cīnītājiem Madonā visas dienas garumā norisinājās dažādi pasākumi. Jau no rīta cilvēki pulcējās, lai noliktu ziedus Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas vietās. Uz literāri muzikālo programmu „Simtgades stāsti un dziesmas" Madonas novada bibliotēkā aicināja rakstniece Dace Judina un komponists Arturs Nīmanis.
Savukārt pēcpusdienā, kad jau satumsa, tradicionāli Poruka iela iemirdzējās svecīšu liesmās, un uz stipriem vārdiem balstītu, muzikālu piemiņas brīdi aicināja Madonas Grāmatu draugu biedrības priekšsēdētāja Beāte Ozoliņa. Stiprinot latviešu ticību un patriotismu, tika lasītas stiprās tautasdziesmas, tikpat spēcīgas dziesmas izdziedāja Edgars Šubrovskis. Kā norādīja Beāte Ozoliņa, tieši tautasdziesmās ir tie stiprie vārdi, ar kuriem katram no mums būtu jādzīvo šodien. Tam piekrita arī Edgars Šubrovskis – sakot, ka šī diena ir īpaša un ir pagodinājums muzicēt Lāčplēša dienā.
– Stipri vārdi ir vērtība. Arī pirms daudziem gadiem bija daudz aicinājumu, skanēja stipri vārdi. Katram bija sava izvēle. Stipri vārdi izskanēja dziesmās, kas spēcināja tautu, – pauda Edgars Šubrovskis.
Patriotiskas tautasdziesmas skandēja Ļaudonas pamatskolas mazpulku pārstāves, kas caur vārdiem iznesa darba tikumu un cieņu pret savu ģimeni. Savukārt rakstniece Dace Judina un komponists Arturs Nīmanis caur dziesmām aizveda tālā pagātnē, domājot par mūsu valsts cīnītājiem, strēlniekiem, par tiem, kas palika sniegos.
Vēl vēlu vakarā Poruka iela mirdzēja spožās liesmiņās, sildot sirdis un godinot mūsu varoņus.
Kultūras namā uz svētku koncertu aicināja Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas audzēkņi, bet vakara izskaņā Saieta laukumā pulcējās pilsētas iedzīvotāji un viesi, skolu jaunieši, jaunsargi un zemessargi, lai vienotos kopīgā lāpu gājienā un dotos uz Liseskalna kapiem, kur norisinājās piemiņas brīdis.
Saieta laukumā tika izveidota Madonas novada kontūra, kurā iezīmēti visi pagastu centri. Ikviens tika aicināts nolikt blakus jau aizdegtajām svecītēm savu, izjūtot vienotību, izrādot cieņu un godu. Par spīti lietum, atnākušo sirdis sildīja folkloras kopa „Vērtumnieki", pulcējās kupls skaits lāpu gājiena dalībnieku. Stiprām karavīru dziesmām skanot, tika uzsākts gājiens, kas šogad bija mainījis savu maršrutu. Lāpas tika nestas cauri pilsētas galvenajām ielām, radot svinīgumu un piešķirot vienotības izjūtu.
Piemiņas brīdi Liseskalna kapos atklāja Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājs Agris Lungevičs: – Mīļie madonieši, novadnieki, karavīri! Paldies visiem par svētku stipruma, patriotiskuma un latviskuma izjūtu radīšanu šeit, Liseskalnā. Tieši šāda kopības un vienotības izjūta dzina uz priekšu mūsu karavīrus pretī Bermontam, un karavīriem izdevās noturēt Latvijas neatkarību, tāpēc šodien mēs varam būt šeit, brīvā Latvijā. Šis ir datums Latvijas tautas vēsturē, kuram nav laika zīmoga, kurš ir jāpiemin un jātur godā mūžīgi. To mēs varam darīt, gan ejot lāpu gājienā, gan ikdienā – dzīvojot brīvā Latvijā, veidojot to par tādu valsti, ar kuru varam lepoties mēs paši, tāpat arī tie karavīri, kuri atdeva savas dzīvības Brīvības cīņās. Tas ir mūsu uzdevums, un tas noteikti ir mūsu spēkos. Lāpu liesmās deg mūsu karavīru atstātās dzīvības, viņu degsme par Latviju. Šajās lāpās deg mūsu brīvā Latvija. Tās ir mūsu rokās, un mums ir jānosargā mūsu valsts, tās brīvība.
Šogad Liseskalna kapos jaunie zemessargi deva savu zvērestu un kļuva par pilntiesīgiem Zemessardzes karavīriem.
– Šobrīd šeit mēs pieminam kritušo zēnu dzīvības, kuri tās lika uz kara altāra brīdī, kad tas bija visnepieciešamākais mūsu valstij. Brīdī, kad valsts kļuva brīva un bija nepieciešams šo brīvību nosargāt. Tāpēc mēs apzināmies, ka šie zēni ne visi bija rūdīti karavīri, kas gājuši kara takas, bet daudzi no viņiem, daudzi no brīvības cīņu cīnītājiem bija vienkārši zēni no zemnieku sētām, no rūpnīcu korpusiem pilsētās un galu galā – no skolu soliem. Bet visi viņi bija spējīgi īsā laikā mobilizēties un ar savu pieredzējušo kolēģu palīdzību kļūt par īstiem kaujiniekiem, izdarot neiespējamo un vienlaicīgi savā atbildības teritorijā sakaujot divu lielvalstu armiju bruņotos spēkus. Šodien situācija ir krietni citādāka. Mēs visi saprotam, ka, pateicoties senčiem, mums ir sava valsts, un, neraugoties uz naidīgo spēku propagandas meliem, mums ir stabila valsts, ar senām tradīcijām. Mēs esam viena no dalībvalstīm spēcīgākajā pasaules militārās alianses sastāvā. Bet tas nedod mums tiesības būt vājiem un paļauties uz citu spēkiem. Mums ir pienākums iesaistīties valsts aizsardzības stiprināšanā, jebkuram pilsonim ir jāatrod sava vieta, kā tajos piedalīties un stiprināt mūsu valsti. Mēs esam uz pareizā ceļa, jo redzam jauniešos degsmi, mirdzumu viņu acīs un saprotam, ka mēs jebkurā situācijā būsim spējīgi nosargāt savu valsti, – uzsvēra Zemessardzes 25. kājnieku bataljona pulkvežleitnants, komandieris Ģirts Pintāns. Kā ceļamaizi jaunajiem zemessargiem komandieris vēlēja: – Vispirms spēku, drosmi un izturību, bet pēc tam pašu galveno, kas seko mūsu karavīriem gadsimtiem ilgi, – karotprasmi, spēju un vēlmi apgūt karotprasmi un ar godu nest bataljona uzšuves.
Izskanot Latvijas valsts himnai, piemiņas vietā tika noliktas sveces un ziedi, pasakot domās paldies par brīvu Latviju.
13.11.2019.