Novembris iezīmējas ar skaistiem mūsu valsts svētkiem, kad tiek svinēta Lāčplēša diena un Latvijas dzimšanas diena.
Turpinot senaizsāktas tradīcijas, 11. novembrī visā Latvijā cilvēki aizdedza svecītes un vienojās kopīgā lāpu gājienā uz piemiņas vietām, stiprinot patriotismu, vienotību, pieminot mūsu valsts varoņus.
Lāčplēša dienas pēcpusdienā Madonā svecīšu liesmiņās iemirgojās Poruka iela un Mīlestības graviņa, kultūras namā izskanēja Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas audzēkņu un pedagogu koncerts, bet vakarā ikviens varēja doties lāpu gājienā uz piemiņas vietu "Par Latvijas brīvību kritušiem varoņiem 1919-1920" Liseskalna kapsētā.
Lietus un vējš netraucēja aizdegt svecītes, lai godinātu tos cilvēkus, kas savulaik cīnījās par brīvu un stipru Latviju. Pieminēt varoņus Mīlestības graviņā bija ieradusies arī Sabīne Bērziņa ar meitu.
– Patriotisms, cieņa pret savu valsti nāk no ģimenes. Katru gadu, pieminot Brīvības cīņu cīnītājus, aizdedzam svecītes, jo, pateicoties viņiem, šodien mums ir brīva valsts. Tuvojoties nozīmīgajiem valsts svētkiem, ģimenē pārrunājam, kāpēc šie svētki mums ir svarīgi. Lai gan meita vēl ir maza un līdz galam neapzinās senos vēstures notikumus, tomēr ir lepnums, ka viņa zina, kas ir Lāčplēša diena, – teic Sabīne. – Lai arī novembris ir drūms laiks, svecīšu liesmiņas svētkos rada gaismu un silda sirdi. Sarkanbaltsarkanie karogi, svētku noformējums pilsētā un pagastos sniedz neizsakāmu prieku un gandarījumu, ticību labajam un skaistajam, ticību mūsu valsts nākotnei.
Vakara īpašais notikums ir tradicionālais lāpu gājiens no Saieta laukuma uz Liseskalna kapiem. Cieņa, mīlestība pret savu zemi, patriotiskas jūtas arī šoreiz vienoja lāpu gājiena dalībniekus. Līdzās Madonas novada domes pārstāvjiem lāpu gājienā devās zemessargi un jaunsargi, skolu jaunieši un pedagogi un novada iedzīvotāji.
Liseskalna kapos iedzīvotāji pulcējās, lai pieminētu Latvijas brīvības cīnītājus, varoņus, kas atdeva savu dzīvību, lai mēs varētu dzīvot brīvā valstī, lai mēs būtu un paliktu sava tauta, lai varētu dzīvot droši par savu nākotni.
Piemiņas brīdi vadīja Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Viesturs Rikveilis, aizlūdzot par Brīvības cīņās kritušajiem un valsts brīvību: – Mēs nākam, Kungs, lai pagodinātu Tevi šajā dienā. Mēs apzināmies – tikai Tavā žēlastībā varēja rasties un var pastāvēt mūsu valsts un Tu esi vienīgais, kurš to var pareizi vadīt un valdīt.
– Lai Tava svētā roka paliek pār mums, lai Tavs vārds mūs vada un pasargā, lai vai kādi pārbaudījumi mūs sagaida nākotnē. Mēs lūdzam, lai Tu mūs svētī ar gudrību, ar mīlestību un ar līdzjūtību. Lai mēs esam cilvēki, kas seko Tev un Taviem nodomiem attiecībā gan uz katru no mums atsevišķi, gan uz mūsu tautu kopumā. Kungs, mēs lūdzam par mūsu vadītājiem un valdītājiem, lai tie, kas ieņem vadošus amatus valstī un pašvaldībās, uztver šo atbildību nopietni un rūpējas par tautas labumu. Lai viņi apzinās vajadzību pēc Tevis un Tava ceļa, Kungs. Lai viņi sadzird Tavu balsi, pieņemot lēmumus, lai viņi seko Taviem norādījumiem, tos īstenojot. Lai viņi jūt līdzi cilvēkiem un tiecas pēc patiesības un taisnības. Mēs lūdzam, Kungs, par mūsu Bruņotajiem spēkiem, par Zemessardzi, policiju, par glābšanas dienestiem. Kungs, mēs lūdzam Tavu svētību mūsu dienesta vīriem un sievām. Mēs lūdzam Tavu aizsardzību visiem mūsu karavīriem gan šeit, Latvijā, gan tiem, kuri veic misijas citur pasaulē. Mēs esam pateicīgi par viņu kalpošanu un viņu pašaizliedzīgo centību saglabāt mūsu valsts drošību, – kopīgā lūgšanā vienojās mācītājs un piemiņas pasākuma apmeklētāji.
Klātesošos uzrunāja arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs: – Katru stipru tautu, katru brīvu valsti raksturo divi vārdi – ticība un rīcība. 1918. gadā bija noslēdzies Pirmais pasaules karš, valdīja neskaidrība un neziņa. Mūsu Latvijas tēviem bija ticība, ka var dibināt Latvijas valsti, ka var izveidot Latviju. Viņi rīkojās – un viņiem izdevās. Gadu vēlāk Brīvības cīņās mūsu Latvijas kareivji ticēja, ka viņi var nosargāt Latviju, tikko dibināto valsti. Viņi rīkojās – un viņiem izdevās. Par godu viņiem mēs varam svinēt Lāčplēša dienu. Atmodas laikā mēs ticējām, ka varam atjaunot Latvijas valsti, sadevāmies rokās "Baltijas ceļā", mēs rīkojāmies janvāra barikādēs – un mums izdevās. Tāpat šodien ikdienas dzīvē mēs ticam mūsu Latvijai, mūsu valsts brīvībai, mūsu valsts cilvēkiem, ideāliem. Tādās dienās kā Lāčplēša diena mēs rīkojamies, esam visi kopā, pieminam valsts vēsturi un godājam to.
– Par varoni neviens nepiedzimst, par varoņiem kļūst. Varonība nav īpašība, bet tā ir sava veida emociju augstākā fāze, kad šķietami neiespējamais kļūst iespējams. No varoņu stāstiem mēs iedvesmojamies un spēcināmies, ka varam sasniegt mērķus. Mums šodien ir jāgodā varoņi un jāaizsargā mūsu tēvzeme – tas ir mūsu pienākums, –
atgādināja Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Zigfrīds Gora.
Starp lāpu gājiena dalībniekiem bija arī Haralds ar dēliem un labprāt padalījās savos iespaidos par šo notikumu. Haralds stāstīja: – Ir svētīgi turpināt tradīciju doties lāpu gājienā. Ļoti nozīmīgi to darīt kopā ar bērniem. Mūsu valsts vēsture ir jāgodā ne tikai svētkos, bet arī ikdienā, un Lāčplēša diena ir īstais laiks, lai to labāk izprastu. Ir neaprakstāmas izjūtas kopā ar ģimeni un mūsu valsts patriotiem mērot ceļu plecu pie pleca, degot lāpām. To patieso mūsu valsts vēsturi var izjust, dodoties gājienā. Šī nav pirmā reize, kad piedalāmies, noteikti arī ne pēdējā. Emocijas, vienotība silda sirdi un bērnos audzina patriotismu, cieņu un mīlestību pret varoņiem, pret tēvzemi.
15.11.2022