Šodien aprit 33 gadi, kopš 1986. gada 26. aprīlī pulksten 1.23 Černobiļas atomelektrostacijā nogranda sprādziens un gaisā tika izmests milzīgs radiācijas mākonis, kas izplatījās vairāku tūkstošu kilometru rādiusā un nonāca dažādās pasaules valstīs. Tā ir viena no lielākajām civilajām kodolkatastrofām pasaules vēsturē.
Jau daudzus gadus šajās aprīļa dienās Latvijā tiek rīkoti atceres pasākumi, kuros tiek pieminēti, godināti un apbalvoti černobilieši. Arī Madonas kultūras namā trešdien notika svinīgs pasākums ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku piedalīšanos no Madonas, Cesvaines, Varakļānu, Ērgļu, Lubānas, Aizkraukles un Gulbenes novada.
Tālo ceļu uz Madonu, skaistu pilsētu, kā viņi paši vēlāk atzina, bija mērojuši arī Latvijas savienības „Černobiļa" valdes priekšsēdētājs, prezidents Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks un valdes priekšsēdētāja vietnieks, viceprezidents Māris Šops. Pasākumā piedalījās arī vairāku novadu pašvaldību vadītāji. Klātesošos uzrunāja arī Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Vējiņš.
Madonas novada pašvaldības kultūras darba organizatore Inga Arāja, kurai lielā mērā var pateikties, ka šādi atceres pasākumi Madonā notiek jau vairākus gadus, uzsvēra, ka 26. aprīlis ir ļoti zīmīga diena, kas pārvērta daudzu cilvēku likteņus, kuri, piedaloties Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā, to darījuši ļoti godprātīgi, nevis tikai pienākuma virzīti. Arī dzejniece Elīna Līce, kas ar dzejas lasījumiem un muzikālajiem priekšnesumiem radīja emocionālu noskaņu, atzina, ka jebkurš cilvēks, kurš ir ieguldījis daļu savas dzīves kāda cita aizstāvēšanā, savā ziņā ir karavīrs karalaukā un diez vai karavīri mēdzot būt bijušie. Tas ir liels pienākums, liels gods un arī liela nasta.
– Šodien mēs Madonā atceramies, pieminam un godinām cilvēkus, kuri mums ir dāvājuši nākotni. Pagājuši jau 33 gadi, taču atmiņas par šiem skarbajiem notikumiem nav zudušas. Laiks it kā dziedējot, bet es esmu pārliecināts, ka jūs vai ik dienu atceraties to dienu notikumus, jo to jums atgādina jūsu sagandētā veselība, jūsu paziņas un draugi, kuru šo notikumu dēļ vairs nav starp mums. Vairāk nekā 800 000 cilvēku no visas Padomju Savienības, tai skaitā vairāk nekā 6000 no Latvijas, tika ierauti šajā notikumu virpulī, lai pasargātu savus līdzcilvēkus, nākamās paaudzes no lielas nelaimes un lai būtu iespēja augt dzīvā, veselīgā vidē. Mēs varam būtu tikai ļoti lepni un pateikties jums par to, ka jūs, paši neapzinoties, svešas varas diktēti, īsti nesaņemot skaidrojumu, kas un kāpēc, cik notiekošais ir bīstams, savu darbu veicāt godam un pašaizliedzīgi, bet to, ko jums tas pašiem var maksāt, droši vien sapratāt tikai nonākot atomelektrostacijas avārijas vietā. Jūs esat drošsirdības kalngals, – akcentēja Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora, novēlot, lai šī diena ir gandarījuma pilna, lai tā dod spēku un, protams, stiprina veselību.
Pēc viņa uzaicinājuma klātesošie ar klusuma brīdi pieminēja tos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekus, kuru vairs nav mūsu vidū.
Latvijas savienības „Černobiļa" prezidents Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks atsauca atmiņā, kā sākās černobiliešu vienotība. Konference, kurā tika izveidota biedrība, notika 1991. gadā tagadējās Māmuļas telpās, kad kopš Černobiļas kodolkatastrofas bija pagājuši pieci gadi. Kopš tā laika (savienības „Černobiļa" prezidenta vēlēšanas notiek katru gadu) viņš visus šos gadus sabiedriskā kārtā ir vadījis biedrību. Viņš pastāstīja par šajā laikā paveikto, izmaiņām likumdošanā, par iespējām černobiliešiem saņemt sociālo, veselības aprūpi un cita veida palīdzību, kaitējuma atlīdzību utt., kā arī aicināja šīs iespējas izmantot.
Klātesošos uzrunāja Latvijas savienības „Černobiļa" viceprezidents Māris Šops, kas šos pienākumus (arī sabiedriskā kārtā, nesaņemot par to atalgojumu) veic kopš 1995. gada, bet pirms tam viņš koordinēja černobiliešu kustību Ķekavas novadā. Viņš informēja arī par pašvaldību sniegto atbalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Tas ir ļoti dažāds un atkarīgs no katras pašvaldības finansiālajām iespējām. Piemēram, Ķekavas novada dome černobiliešiem noteikusi nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 50% apmērā, tāpat piešķir vienreizējo materiālo pabalstu 100 eiro apmērā, kā arī iepriecina Ziemassvētkos ar koncertu un Ziemassvētku paciņu. Starp pašvaldībām, kuras atbalsta černobiliešus, tika minēta arī Madonas novada pašvaldība.
Kodolkatastrofas seku likvidēšanas dalībnieku devums tiek novērtēts, pasniedzot arī apbalvojumus. Tie ir vairāki. Ar Latvijas savienības „Černobiļa" apbalvojumu „Goda zīme" tiek apbalvoti černobiliešu kustības aktīvisti, koordinatori, mediķi, sociālie un pašvaldības darbinieki, tāpat citi sabiedriskā darba veicēji. „Goda zīmi" trešdien Madonas kultūras namā saņēma Madonas novada pašvaldības kultūras darba organizatore Inga Arāja.
Augsti apbalvojumi (Ukrainas Zelta zvaigzne „Geroj Černobiļa", Ukrainas medaļa „Par lielu varonību" u.c.) Madonas kultūras namā tika pasniegti daudziem Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijas dalībniekiem.
Var tikai pievienoties Latvijas savienības „Černobiļa" viceprezidenta Māra Šopa teiktajam, ka saņemt apbalvojumus būtu pelnījuši visi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kā to viņam tiekoties atzinuši arī Ukrainas Iekšlietu ministrijas, Nacionālās gvardes pārstāvji. Cerams, ka šādu emocionālu, aizkustinošu brīdi piedzīvos vēl daudzi černobilieši.
26.04.2019.