2021. gada vasarā Madonā sevi pieteica biedrība „Ģimenes centrs TuTi". Tobrīd centrs apvienoja 25 speciālistus, kuri bija gatavi sniegt pakalpojumus un sociālo rehabilitāciju ģimenēm, bērniem, jauniešiem (līdz 35 gadu vecumam) un indivīdiem ar funkcionāliem traucējumiem.
Šobrīd biedrības „Ģimenes centrs TuTi" telpas Blaumaņa ielā 11 pakalpojumiem atvērtas plašāk, un arī speciālistu loks kļuvis lielāks.
Paplašinājušās centra iespējas
– Šobrīd centrā darbojas 30 speciālisti, kāds aktīvāk, kāds mazāk aktīvi, bet mūsu komanda ir lielāka. Ēkas Blaumaņa ielā 11 pirmajā stāvā esam apguvuši visas telpas, arī tās, kur iepriekš darbojās veikals. Tur iekārtots dienas centrs un divi kabineti – logopēdam un smilšu terapijas speciālistam, – „Staram" stāsta biedrības „Ģimenes centrs TuTi" vadītāja Rita Vecozola. – Pateicoties SIA „VEMOS" ziedotajiem būvmateriāliem, sakārtojām telpas pirmā stāva kreisajā spārnā. Savukārt ēkas pagalmā esošajās angāra telpās ziemā darboties nevaram, jo tur jāievelk komunikācijas.
Varēs darboties Gustavskolā
Rita Vecozola informē, ka notikušas arī sarunas ar novada pašvaldību par Gustavskolu Praulienas pagastā. – Esam gandarīti, ka Gustavskola netiks pārdota, pašvaldība par šīs vietas mazāko ēku slēgs līgumu ar Danuti Vēzi, un otrs līgums tiks slēgts ar biedrību, lai lielajā ēkā mums ļautu tikties projekta aktivitātēs, piemēram, organizējot bērnu vasaras nometnes, – vēsta biedrības vadītāja. – Rīt, 9. martā, biedrības dalībnieki nāks kopā uz paplašinātu sanāksmi, un tajā runāsim par mūsu dalību dažādos projektos. Šobrīd ir izsludināti vairāki konkursi, kuros varam pieteikt savas idejas. Tā kā biedrībā ir papildinājušies kadri, vienosimies par biedrības izstrādāto darbības plānu un dalību konkursos, apspriežot arī projektu tēmas.
Darbojas logopēde Zeltīte Bodniece
Biedrības „Ģimenes centrs TuTi" telpās Blaumaņa ielā 11 darbu februārī uzsāka logopēde Zeltīte Bodniece un audiologopēde Santa Limanoviča.
– Esmu priecīga darboties šeit. Pirms diviem gadiem no Rīgas atgriezos Madonā, un šī ir jauna iespēja strādāt savā profesijā, – laikrakstam vēsta Zeltīte Bodniece. – Man ir nokārtots sertifikāts, licence interešu izglītībai, lai bērnu vecāki pēc nodarbībām pamazām varētu saņemt atpakaļ naudu. Skapi, galdu, plauktu uz izremontēto telpu atvedu no mājām, kabinets ir iekārtots, savās sienās viss palīdz.
Rezultāti redzami pakāpeniski
Iekārtotajā kabinetā pie logopēdes bērni tiek vesti uz nodarbību, kas ilgst apmēram stundu. Atbraukušie ir no Gulbenes novada, no Mētrienas, Sauleskalna, Madonas.
– Strādājam ar artikulācijas vingrinājumiem, vārdu krājumu, ar dažiem mazuļiem strādājam pie noteiktām skaņām, jo vārdus viņi vēl nesaka, – skaidro speciāliste. – Atsevišķos gadījumos īpaši jādomā par kontakta nodibināšanu, par iekšēju uzticēšanos un mazuļa atbrīvotību. Tad rāpojam, spēlējamies, tāpēc jau kabinetā ir vilcieniņi, mašīnas, klucīši, lai bērni saprot, ka nekas nepatīkams te negaida, viņi te nāk nevis strādāt, bet spēlēties. Līdzko bērns to apzinās, viņš atraisās, aizraujas, pamazām sāk uzticēties, arī runāt. Nereti uz centru ierodas bērni, kuriem mācu skaņas, kā tās pareizi izrunāt, kur likt mēli, lai rastos skaņa. To tāpat panākam caur spēli, tāpēc jau pūšam, cilājam, laizām kādu saldumu – metodes ir dažādas. Ir prieks, ja redzu rezultātu, kaut nereti tas nāk ļoti lēnām. Katrā nodarbībā atkārtojam vienu un to pašu, vienu un to pašu. Varbūt tikai pēc mēneša vai diviem bērnam būs varēšana vajadzīgo pateikt.
Izglītība un pieredze
Zeltīte Bodniece pēc pamatprofesijas ir pirmsskolas pedagogs, vēlāk Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā pie pasniedzējas Irēnas Miltiņas apguva pamatus logopēdijā. – Irēna Miltiņa bija cilvēks, kas Latvijā logopēdijas jomā ielika spēcīgu fundamentu, – uzsver viņas studente. – Šogad logopēdiju interesenti vēl apgūst Latvijas Universitātē, bet jau ar nākamo mācību gadu to varēs iepazīt tikai studiju programmā Liepājas Universitātē.
Zeltīte Bodniece darbojas arī Latvijas Logopēdu asociācijā, un, kad madonietes brauc uz Rīgu, uz semināriem, novada speciālistes satiekas.
– Tā kā savulaik jau Madonā esmu strādājusi, pazīstamo man pilsētā un novadā ir daudz. Prieks atgriezties un satikties ar visiem atkal! – neslēpj Zeltīte Bodniece.
Logopēdijā situācija mainās
Speciāliste darbu logopēdijā sāka pirms vairāk nekā desmit gadiem, tagad atzīst, ka sendienās darbs ar bērniem bija vienveidīgāks. – Šobrīd katram bērnam piemeklējam savu metodi, praktizējam individuālo pieeju, – pauž Zeltīte Bodniece.
– Esmu konstatējusi, ka ar valodas traucējumiem šobrīd ir ļoti daudz bērnu, un ar katru gadu viņu ir vairāk. Kāpēc? Liels iemesls tam ir digitālo ierīču, tai skaitā telefonu lietošana. Ģimenē katram bērnam ir planšete, telefons, dators, vecāki sākumā sit plaukstas, ka viņu bērnam vēl nav pat gadiņš, bet mazais jau telefonā māk atrast nezin ko. Patiesībā tas ir neapskaužami, un zinātnieki un eksperti to jau sen ir atzinuši, ka bērnam līdz trim gadiem šādas ierīces vispār nevajadzētu dot. Mēs kā speciālisti vecākiem uz to esam norādījuši. Vai kāds klausa? Ja paskatāmies sev apkārt, siltajā gadalaikā dažkārt labi redzams, ka ģimene atnāk uz parku, apsēžas uz sola, un katrs pievēršas savam telefonam. Ar bērnu neviens nesarunājas. Kad pie logopēda atved sešgadnieku, bieži vecākiem rosinu – ja jūs pusdienās ēdat zupu, lūdzu, parunājiet ar bērnu! Parunājiet, kas šai zupā ielikts, kā to gatavo, kā vārījāt. Ar bērnu jāpārrunā elementāras lietas, tas nav nekāds kosmoss, tikai nosaukt vārdā to, ko istabā redzam, – sienas, griestus, lampu, pulksteni… Bērni tik bieži to nezina. Kad prasu, pa kurieni tu ienāci, bērns rāda uz durvīm ar pirkstu. Kad prasu, kā to sauc, viņš nemāk atrast vārdu, apzīmējumu. Kā tā var būt!? Latviešu ģimenes, Latvijā dzīvo, bet viņu bērni latviešu valodu nezina. Aizvien vairāk ir mazuļu, kuri dzīvo ģimenē, pat dziļos laukos, un vispirms sāk runāt angļu valodā. Bērni skatās multfilmas, spēlē datorspēlītes un nemanot valodu pārņem. Tāpēc noteikti ir svarīgas vecāku liktās robežas, kur un kad bērniem tiek pateikts „stop".
8.03.2022.