Septembrī Madonas novadu un visu Latviju pāršalca divi skaļi notikumi. Viens no tiem par sirmgalvi, kas atstāts bezpalīdzīgā stāvoklī, otrs — par bērniem, kuri sasirguši ar difteriju.
17. septembrī raidījums "4. studija" stāstīja par situāciju, kādā nonācis bezpalīdzīgs sirmgalvis, kurš ilgstoši nav saņēmis ne sociālu, ne medicīnisku palīdzību. Šobrīd zināms, ka sirmgalvis ir izrakstīts no slimnīcas un nonācis Mārcienas Sociālās aprūpes centrā.
Septembra sākumā ziņu portālos parādījās informācija par četriem bērniem, kas sasirguši ar nāvējošo vakcīnregulējamo slimību – difteriju un kuri nonākuši Bērnu slimnīcā.
Šī ziņa raisīja plašas diskusijas. Izskanēja gan nosodījums ģimenei, ārstiem, gan aizstāvība. Ģimenē auga četri bērni. Viens no bērniem – 4 gadus vecs zēns -, kurš nebija vakcinēts pret difteriju, nomira 16. septembrī, bet divas viņa māsas, kuras arī inficējušās ar difteriju, turpināja ārstēšanos slimnīcā.
20. septembrī pēc tam, kad bērnu vecāki pretēji ārstu norādēm izņēma no slimnīcas abas meitas, kuras ārstējās no difterijas radītajām komplikācijām, un aizveda, Valsts policijā pret vecākiem tika sākts kriminālprocess. Tas ierosināts pēc Krimināllikumā noteiktā par tādas personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī un kurai nav iespējas saglabāt sevi mazgadības, vecuma, slimības vai savas nevarības dēļ, ja vainīgajam bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību un bijis pienākums rūpēties par viņu vai arī vainīgais pats viņu nostādījis dzīvībai bīstamā stāvoklī.
Vecākiem tika piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums izbraukt no valsts. Meitenes tika nogādātas slimnīcā, vecākiem uz laiku bāriņtiesa ar vienpersonisku lēmumu atņēma aizgādības tiesības. 3. oktobrī bāriņtiesa pieņēma koleģiālu lēmumu.
Pirmajā apvienotās Madonas novada un Varakļānu novada bāriņtiesas sēdē atjaunoja aizgādības tiesības ar difteriju slimo bērnu vecākiem. Bāriņtiesa, kā norādīja Latvijas televīzija, kas bija klātesoša sēdē, motīvus neprecizēja. Tāpat nekādas prasības no bāriņtiesas puses netika izvirzītas, izņemot – rīkoties bērnu labākajās interesēs.
Pēc ziņas, ka vecāku tiesības bērnu vecākiem uz abām meitām uz divām nedēļām tika apturētas ar vienpersonisku bāriņtiesas priekšsēdētājas Olgas Elsiņas lēmumu, sabiedrībā izskanēja neizpratne un nosodījums, kā to var izdarīt vienpersoniski.
Sazinoties ar Madonas novada un Varakļānu novada bāriņtiesas priekšsēdētāju Olgu Elsiņu un vaicājot, kādos gadījumos bāriņtiesā var pieņemt lēmumus vienpersoniski, saņemam īsu atbildi: – Šo kārtību nosaka Bāriņtiesu likuma 23. pants.
Ielūkojoties minētā likuma 23. pantā, var izlasīt:
1. Ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē vai citādi atklājas, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, kā arī tad, ja bērna turpmākā atrašanās ģimenē var apdraudēt viņa pilnvērtīgu attīstību, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par:
1) bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem;
2) bērna izņemšanu no aizbildņa ģimenes un aizbildņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas;
3) bērna izņemšanu no audžuģimenes.
2. Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nogādā bērnu audžuģimenē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, slimnīcā vai citos drošos apstākļos.
3. Vienpersonisku lēmumu pieņem mutvārdos un 24 stundu laikā noformē rakstveidā, kā arī par to paziņo bērna vecākiem, aizbildnim vai audžuģimenei.
4. Vienpersonisku lēmumu pieņem tās bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. Par lēmumu nekavējoties informē bērna vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu, kā arī bāriņtiesu, kura lēmusi par attiecīgo aizbildnības vai audžuģimenes lietu vai kuras pārraudzībā ir šī lieta.
5. Vienpersonisku lēmumu izpilda nekavējoties. Pieteikuma iesniegšana tiesā par šāda lēmuma atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur tā darbību.
6. Ja tiek konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi un attiecīgajā brīdī nav informācijas par bērna vecākiem, aizbildni vai audžuģimeni, bāriņtiesa rīkojas saskaņā ar šā panta otro daļu.
Bāriņtiesas sēde tika nolikta 3. oktobrī un, pēc aptuveni divu stundu garās sēdes bāriņtiesa pieņēma abiem vecākiem labvēlīgu lēmumu. Tā lēma atjaunot vecākiem bērnu aizgādības tiesības. Lēmums stājās spēkā nekavējoties, tātad pēc bāriņtiesas sēdes vecāki ir savu bērnu likumiskie pārstāvji.
No bāriņtiesas puses nekādas papildu prasības vecākiem, piemēram, pār bērnu obligātu vakcinēšanu, netika izvirzītas. Vienīgā prasība – rīkoties bērnu vislabākajās interesēs un nodrošināt to, kas nepieciešams bērniem.
15.10.2024.