Ar nekustamo īpašumu saistīti jautājumi un mantojuma lietas – tēmas, kas Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir nemainīgi svarīgas un aktuālas. To pierāda arī tikko aizvadītās kārtējās, jau 14., Notāru dienas, kas norisinājās 26. un 27. februārī.
Papildus tam šogad Notāru dienās bija novērojams intereses pieaugums attiecībā uz lietām, kas skar laulāto mantiskās attiecības. Kopumā šogad Notāru dienās iespēju saņemt juridisku konsultāciju bez maksas izmantoja aptuveni 2000 Latvijas iedzīvotāju. Madonā konsultācijas sniedza zvērināti advokāti Zita Dombrovska un Jānis Brants, un šo iespēju izmantoja vairāk nekā 25 cilvēki. Kā raksturo Latvijas Zvērinātu notāru padomes komunikācijas vadītāja Liene Krīvena, Notāru dienu apmeklētājas Madonā galvenokārt bija sievietes vecumā no 55 ar vidējo izglītību. Sievietes uz pusi vairāk vērsušās pēc padoma pie notāriem Madonā nekā vīrieši. Aktuālākās tēmas: nekustamā īpašuma lietas un jautājumi par mantošanu un pēdējās gribas rīkojumiem (testaments un mantojuma līgums).
Kopumā cilvēki Notāru dienās interesējās arī par dažādajām pilnvarojuma iespējām. Arī pati Notāru dienu iniciatore Latvijas Zvērinātu notāru padome šogad uzmanību veltīja vienam no pilnvarojumu veidiem – nākotnes pilnvarojumam, skaidrojot tā sniegtās iespējas un nepieciešamību.
Kā norāda zvērināts notārs Jānis Skrastiņš, „ar katru gadu arvien vairāk var secināt, ka Latvijas sabiedrība kļūst izglītotāka un nobriedušāka attieksmē pret juridiskajiem savas dzīves aspektiem. Jautājumi kļūst arvien kvalificētāki, un bieži vien ir nojaušams, ka cilvēks jau ir pieņēmis pareizo lēmumu un viņam ir nepieciešams tikai apliecinājums, ka to ir iespējams īstenot. Tas priecē, jo cilvēki sāk nopietnāk attiekties pret lietu sakārtošanu un domā par labāku nākotni, par iesaistīšanos savas dzīves plānošanā, par rīkošanos jau iepriekš, un tā ir nobrieduša cilvēka un sabiedrības pazīme – neizlaist savas dzīves grožus no rokām un neatstāt svarīgas lietas pašplūsmā".
Tai pašā laikā notāru novērojumi liecina, ka cilvēki mēģina atrast juridiskus risinājumus savstarpējo attiecību problēmām. „Diemžēl ir izjūta, ka cilvēkiem pasliktinās attiecības un viņi nespēj vai neprot tās risināt savstarpējās sarunās. Mantinieki nevar vienoties par mantojuma sadali. Testamentā mantas atstājēji vēlas atstumt tuvākos radiniekus no tiesībām pretendēt uz mantojumu. Bērni nezina, kāda ir bijusi vecāku griba un vēlme attiecībā uz īpašumiem. Varētu saukt vēl un vēl situācijas, kuras cilvēki nāk risināt zvērināta notāra kabinetā, bet kuru pamatā patiesībā ir emocijas. Taču uzticību un cieņu ar līgumu nepielīgsi…" uzsver Jānis Skrastiņš.
Tāpat gadu no gada atklājas arī tipiskās kļūdas, ko cilvēki joprojām pieļauj, un notāriem arvien jāatgādina – iegādājoties vai mantojot īpašumu, nekavējoties reģistrēt īpašumtiesības, iegādājoties tehniku vai transportlīdzekli, neatlikt tā pārreģistrēšanu uz sava vārda. Šīs ir minimāli obligātās darbības, tās neveicot, var nonākt pie lieliem zaudējumiem un neērtībām.
Notāru dienās visvairāk iedzīvotāju zvērinātu notāru birojos konsultēti Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā un Daugavpilī. „Ļoti aktīvi cilvēki izmantoja attālinātās konsultācijas iespējas, t. sk. sarakstē Latvijas zvērinātu notāru klientu portālā www.latvijasnotars.lv, kas liecina, ka mūsdienu dzīves stilā tehnoloģiju nozīme ikdienā ir nenoliedzama," rezumē Jānis Skrastiņš.
05.03.2019.