Šīsdienas „Stara" numurā reģionālo laikrakstu kopīgi veidotajā pielikumā „Novadi saprot" uzmanība pievērsta politiskajai kultūrai publiskajā telpā.
Kur tas laiks, kad asa polemika politiķu vidū galvenokārt bija
raksturīga valsts līmenī. Kā atzīst „Stara" uzrunātie politiķi – partiju
Madonas nodaļu pārstāvji -, mierīgo diskusiju laiks ir pagājis arī
pašvaldībās. Retorika kļuvusi asāka, nereti virsroku ņem emocijas, tiek
izteikti personiski apvainojumi, un diskusijas turpinās jau
paaugstinātos toņos. Tā kā diskusiju kultūra ir aktuāla arī Madonas
novada domē, uz sarunu aicinājām pašvaldības ētikas komisijas
priekšsēdētāju Ingūnu Vītumu.
Ētikas komisija Madonas novada pašvaldībā darbojas jau ceturto gadu. Tā tika izveidota 2016. gada 28. jūlijā, kad domes deputātu vairākums bija nonācis pie secinājuma, ka šāds instruments pašvaldībā ir nepieciešams, un tika pieņemts Madonas novada pašvaldības Ētikas kodekss, apstiprināts ētikas komisijas nolikums un ētikas komisijas sastāvs. Komisijas pirmajā sēdē par Madonas novada pašvaldības ētikas komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēta juriste Ingūna Vītuma (I. Vītumas juridiskais birojs).
– Ētikas kodekss attiecas gan uz domes deputātiem, gan domei pakļautajiem darbiniekiem. Ētikas komisijas uzdevums ir preventīvs – strādāt ar pašvaldības sistēmā strādājošajiem un domes deputātiem, izglītot tos, lai situāciju, kad komisijas locekļiem jāsanāk kopā, lai spriestu – ir bijis pārkāpums vai nav, būtu pēc iespējas mazāk, – sarunas sākumā akcentēja Ingūna Vītuma. – Ētikas komisijai ir dotas arī tiesības iesniegt priekšlikumus domei izmaiņu veikšanai, lai uzlabotu ētikas komisijas darbu, ko esam arī darījuši un guvuši domes atbalstu.
2017. gada 28. septembrī tika veikti grozījumi Madonas novada pašvaldības ētikas komisijas nolikumā, atsakoties no prasības, ka vismaz viens ētikas komisijas loceklis ir Madonas novada domes deputāts.
Kāpēc iesniedzām šādu labojumu? Pie šāda nosacījuma mums ļoti bieži būtu grūti noturēt ētikas komisijas sēdes tāpēc, ka konkrētais deputāts varētu būt tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā, līdz ar to viņam nebūtu ētiski piedalīties šī jautājuma izlemšanā. Tādējādi komisijas nolikums tika papildināts ar vēl vienu punktu, proti – tās sastāvā neiekļaut domes deputātus un pašvaldības centrālās administrācijas darbiniekus.
– Cik lietu pašvaldības ētikas komisija ir izskatījusi?
– Skaitliski to nav daudz. Šajā laika periodā pilnībā izskatītas divas lietas, bet tās ir bijušas darbietilpīgas, apjomīgas un, protams, arī strīdīgas, kuras ir skārušas pašvaldības vadošos darbiniekus, domes deputātus un arī vienu pašvaldības darbinieku. Tika saņemti iesniegumi no abām lietā iesaistītajām pusēm.
Komisijai nav deleģētas tādas tiesības, ka drīkstētu šo informāciju izpaust, nosaucot uzvārdu vai kā citādi publiskojot. Taču tas ir iespējams, tikai nav komisijas kompetencē, jo lēmums par publiskošanu jāpieņem domes priekšsēdētājam vai pašvaldības izpilddirektoram, kuri lemj par to, vai ētikas komisijas lēmumu publiskot pašvaldības informatīvajā izdevumā „Madonas Novada Vēstnesis" un pašvaldības mājaslapā.
Līdz šim man nav zināms, ka kāds ētikas komisijas lēmums būtu publiskots. Izskatītās lietas, vismaz no ētikas komisijas puses, kā to paredz nolikums, tiek turētas noslēpumā. Šīs lietas tiek skatītas un lēmumi pieņemti slēgtās komisijas sēdēs.
Taču, ņemot vērā, ka šī informācija būtībā jau bija publiskota sociālo tīklu vietnē Facebock, jau tad, kad „Stars" interesējās, kā notiek šo lietu virzība, arī tiem iedzīvotājiem, kuri sekoja vai pat iesaistījās diskusijā sociālajos tīklos, tas, ieskaitot uzvārdus, bija zināms un kā noslēpums vairs nevarēja palikt. Taču es, ievērojot nolikumā noteiktās prasības, tos nenosaucu toreiz un to nedarīšu arī tagad.
– Vai pašvaldības ētikas komisija lietas ierosina un izskata tikai pēc konkrētu iesniegumu saņemšanas vai to var darīt arī pēc savas iniciatīvas?
– Atsevišķas lietas var skatīt arī pēc ētikas komisijas iniciatīvas, bet līdz šim tās ir skatītas pēc iesniegumu saņemšanas, un, kā jau minēju, pilnībā pabeigtas ir divas lietas. Pirmajā lietā tika noslēgts izlīgums, kad tam pēc ļoti nopietnām pārrunām piekrita abas iesaistītās puses.
Attiecībā uz lietu izskatīšanas kārtību – pēc iesnieguma saņemšanas vispirms notiek sagatavošanas sēdes, kad mēs izlemjam jautājumus, kas nav tieši saistīti ar lietu izskatīšanu pēc būtības. Piemēram, jau manis minētajās lietās mums vispirms bija jāizlemj, vai abus iesniegumus apvienot un skatīt vienā lietā vai katru atsevišķi. Nolēmām tos izdalīt, jo tie tomēr bija divi dažādi iesniegumi.
Savukārt 2017. gada 18. decembrī ētikas komisija pieņēma lēmumu otrajā lietā, kad izlīgums diemžēl netika panākts. Jāteic, ka ētikas komisijas lēmumam ir tikai ieteikuma raksturs. Iespējams, šajā ziņā vajadzētu veikt arī kādus uzlabojumus. Mēs to esam savā starpā pārrunājuši, bet līdz konkrētam ierosinājumam, ko iesniegt novada domē, vēl neesam nonākuši. Šinī gadījumā konkrētajam pašvaldības darbiniekam bija jāatvainojas par publiski pausto viedokli attiecībā uz pašvaldības darbību, kā arī aicinājām uzlabot ētikas izpratnes līmeni, kā ētiski pareizi rīkoties neskaidrās situācijās, tāpat tika ieteikts turpmāk savā darbībā un publikācijās balstīties uz pārbaudītiem faktiem. Aicinājām arī Madonas novada domes priekšsēdētāju izteikt mutisku brīdinājumu konkrētajam darbiniekam.
– Vai ir arī kādas neizskatītas lietas?
– Šobrīd ir viena neizskatīta lieta, kas diezgan ilgi atrodas mūsu lietvedībā. Tā ir saistīta ar vienu Madonas novada pašvaldības domes deputātu. Iesniegumā ir norādīts, ka aprakstītā deputāta darbība un rīcība ir pretrunā ar ētikas normām, ka konkrēto deputātu tas, viņu ieskatā, raksturo negatīvi, un iesnieguma autori lūdz izvērtēt ētikas normu pārkāpumus, taču šie varbūtējie ētikas normu pārkāpumi ir saistīti nevis ar deputāta pienākumu pildīšanu, bet ar kādu citu darbību.
– Kāda saikne ētikas komisijai ir izveidojusies ar iedzīvotājiem?
– Iesniegumu par deputātu vai pašvaldības darbinieku pieļautajiem Ētikas kodeksa normu pārkāpumiem var iesniegt deputāti, darbinieki un jebkura fiziska vai juridiska persona. Daudzi cilvēki ir zvanījuši man personīgi un interesējušies, vai ar iesniegumiem strīdīgās situācijās var griezties ētikas komijā. Šādos gadījumos esmu aicinājusi, ka tas noteikti ir jādara, jo ētikas komisija to bez ievērības neatstāj. Komisija uz to ļoti nopietni reaģē, izvērtē visus apstākļus un sanāk kopā pēc katra saņemtā iesnieguma.
Taču iedzīvotāji, uzzinot, ka iesniegumi jāiesniedz pašvaldībā, adresējot tos ētikas komisijai, tomēr to nedara, konkrēto problēmu patur sevī, notušē un nevēlas to aktualizēt. Varbūt tas ir saistīts ar nedrošības izjūtu vai kādiem citiem iemesliem.
Daļa gan arī nesaprot, ko īsti ētikas komisija dara. Lai gan mūsu lēmumiem nav tiesas sprieduma spēka, kas tālāk obligāti ir izpildāms, tomēr lietas izskatīšanas laikā izkristalizējas visi tie momenti, kas varbūt ir neskaidri, tāpat līdzīgi kā tiesā vērtējam visus lietā minētos pierādījumus (atsevišķos gadījumos tie ir rakstiski pierādījumi, tai skaitā pietiekami nopietni), uz kuriem pamatojoties mēs varam izdarīt ļoti nopietnus secinājumus.
Katra lieta tiek izskatīta individuāli.
Uz sēdi aicinām gan iesnieguma autoru, gan personu, par kuru sūdzība iesniegta, tāpat cilvēkus, kuri varbūt ir piedalījušies vai bijuši konkrētās strīdīgās situācijas vai konflikta aculiecinieki. Tātad tiek izvērtēti visi pierādījumi, tostarp ieraksti, vai arī pieņemts lēmums ierakstus nevērtēt kā pierādījumus, ja tie neattiecas uz konkrēto izskatāmo lietu.
Jāņem vērā, ka ētikas un morāles normas nav tādas, kuras ir stingri reglamentētas kādā likumā un varētu izlasīt, kā būtu pareizi jārīkojas. Protams, mēs zinām, kādas ir vispārpieņemtās normas, bet katrs cilvēks jau ir dziļi individuāls. Vieni ir vairāk emocionāli, savukārt citi – mazāk impulsīvi. Galvenais jau būtu nepārkāpt to robežu, kad ētikas normu pārkāpumi ir acīmredzami.
03.01.2020.