Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Reklāma — × 150 px

Finansējuma trūkuma dēļ VUGD posteņi “žonglē” ar darba laikiem

LAURA KOVTUNA

Autors • 27.03.2023.

Finansējuma trūkuma dēļ  VUGD posteņi “žonglē” ar darba laikiem
Burtu lielums

15. marta komitejas sēdē deputāts Aivis Masaļskis informatīvi lūdza skatīt jautājumu saistībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ērgļu depo nepilno darba laiku, par ko marta sākumā izskanēja informācija arī Latvijas plašsaziņas līdzekļos.

"Situācija nav normāla"
– Pagājušajā nedēļā (marta sākumā. – Aut.) Ērgļu ciema diezgan blīvi apbūvētā un apdzīvotā teritorijā izcēlās ugunsgrēks saimniecības ēkā, tika izsaukts VUGD, liels bija pārsteigums, ka no Ērgļu posteņa, kas ir kilometra attālumā, nebrauca glābēju mašīna, bet gan brauca no Ķeipenes – nepilnas pusstundas laikā, no Madonas, Pļaviņām – nepilnas stundas laikā, no Jaunpiebalgas – nedaudz vairāk kā stundas laikā bija klāt. Profesionāli, pietiekami ātri šādam attālumam visas ekipāžas atbrauca, ugunsgrēku nodzēsa, bet iedzīvotāju lielais pārsteigums bija, ka, izrādās. VUGD postenis Ērgļos nestrādā no pulksten 8 līdz 13. Kā ziņās dzirdējām, šādā veidā tiek risināts kadru trūkums šajā dienestā. Bail pat iedomāties, ja ugunsgrēks būtu nesis līdzi sev kādu traģēdiju; zinot to, ka Ērgļu apkārtnē, apvienības pārvaldes teritorijā, dzīvo ap 3500 iedzīvotāju. Ir bērnudārzs, skola, trīs sociālās aprūpes centri, kokapstrādes, gaļas pārstrādes uzņēmumi, par privātajām mājām un ēkām nerunājot. Ir bijušas arī diezgan traģiskas autoavārijas nesenā laika posmā, kur bijuši gan cietušie, gan bojāgājušie. Skaidri un gaiši zināms, ka, atbraucot medicīniskajai brigādei, bieži vien cietušie ir iespiesti auto vrakos, tad gaidīt pusstundu vai stundu, lai glābēji atbrīvotu, – manuprāt, tā ir diezgan traģiska situācija, – lūdzot pārējo deputātu, pašvaldības padomu šīs problēmsituācijas risināšanā, pauda Aivis Masaļskis. Viņš atzina – situācija ar kadru nepietiekamību VUGD esot gandrīz visā valstī, saskaņā ar izskanējušo informāciju medijos.

Deputāts Andris Sakne vērtēja, ka kadru trūkuma gadījumā VUGD aktīvāk būtu jāievieto informācija par pieejamajām vakancēm, jo tās reti esot kur manāmas. Un tiesa, informācija par Madonas novada VUGD posteņos aktuālām vakancēm raksta tapšanas brīdī nebija atrodama ne VUGD mājaslapā, ne lielākajos vakanču, ne sociālajos portālos.
Madonas pilsētas pārvaldnieks un Lazdonas pagasta pārvaldes vadītāja p. i. Guntis Ķeveris sprieda, ka nepārdomāts savulaik bijis lēmums likvidēt jeb neļaut pašvaldībām vairs uzturēt brīvprātīgos ugunsdzēsējus.
Pašvaldības izpilddirektors Uģis Fjodorovs atklāja, ka jau sazinājies ar VUGD Vidzemes reģiona pārvaldi, lai noskaidrotu situāciju, un līdzīgs stāsts esot ne vien par Ērgļiem, bet arī Lubānu, Cesvaini, Varakļāniem.
– Viņu skaidrojums tieši tāds, kā tikko izskanēja, ka ir nepietiekami kadri. Ērgļos trūkst trīs cilvēku, līdzīgi arī Cesvainē. VUGD mums atsūtīs skaidrojumu un nākotnes redzējumu, kā tas tiks risināts. Situācija nav normāla. Tas, ka viņi neiekļaujas šajās Ministru kabineta normās – laiks, kādā jāierodas, – ir pilnīgi skaidrs. Tāpat skaidrs arī, ka tas ir naudas un Iekšlietu ministrijas jautājums, – vēstīja Uģis Fjodorovs. Šobrīd viņš apkopo informāciju par situāciju Madonas novadā saistībā ar vairāku VUGD posteņu nepilno darba laiku, lai pašvaldības vārdā iesūtītu vēstuli Iekšlietu ministrijai, paužot Madonas novada satraukumu.

VUGD skaidrojums
Jautāta par situāciju ar darba laikiem Ērgļu, Cesvaines, Lubānas un Varakļānu posteņos, VUGD pārstāve Sandra Vējiņa komentēja: "Ņemot vērā to, ka apstiprinātajā 2023. gada VUGD budžetā nav paredzēts pietiekams finansējums VUGD amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi virsstundu apmaksai, kā arī situācija personāla nodrošinājuma jomā dienestā nav uzlabojusies, arī 2023. gada sākumā turpinās VUGD posteņu periodiska darbības apturēšana uz dažām stundām vai visu diennakti. Citiem vārdiem – katra stunda un diena, kad netiek apturēta darbība postenim, kuram nav pietiekams personāla nodrošinājums, veido virsstundas, kuru apmaksai VUGD budžetā nav piešķirts atbilstošs finansējums.
2023. gadā, no janvāra līdz marta beigām, darbības apturēšana struktūrvienībās visā Latvijā notikusi un plānota 372 reizes uz 5 stundām un 77 reizes uz 24 stundām jeb 449 reizes, no tām Vidzemes reģionā 171 reize uz 5 stundām un 26 reizes uz 24 stundām. Paralēli situācijas uzlabošanai tika un tiek izmantoti arī citi darba organizēšanas pasākumi, kā, piemēram, personāla pārdislokācija, posteņu komandieru iesaistīšana dežūrmaiņās u. c.

VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Kellijs skaidroja, ka martā Madonas pusē īslaicīga posteņu apturēšana skārusi Ērgļu, Cesvaines un Varakļānu posteņus. Martā uz piecām stundām (laika posmā no pulksten 8 līdz 13, kad statistiski ir vismazāk izsaukumu) īslaicīgi apturēti divi posteņi – no 1. līdz 16. martam Ērgļu postenis, kā arī no 17. līdz 31. martam Varakļānu postenis. Savukārt no 1. līdz 19. martam Cesvaines postenī bija pārdislocēti Madonas ugunsdzēsēji glābēji un viena autocisterna, bet no 20. līdz 30. martam Madonas autocisterna dežurē Ērgļos.
Aprīlī uz vienu diennakti īslaicīgi tiks apturēts Cesvaines postenis – 20. aprīlī. Savukārt Lubānas un Cesvaines posteņos atsevišķās dienās dežurēs Madonas ugunsdzēsēji glābēji.
Cesvaines pusē situācija, kad īslaicīgi jāaptur posteņa darbība, izveidojusies tādēļ, ka pagājušā gada oktobrī dienestu uzsāka četras jaunas amatpersonas, kurām ir jāiziet noteikts apmācību cikls. Tas noslēgsies aprīļa vidū. Šobrīd trīs vakances ir vien Ērgļu postenī, ļoti nepieciešami ir ugunsdzēsēji glābēji (autovadītāji). Tādēļ, ja lasītāju vidū ir cilvēki, kuri vēlas palīdzēt citiem, būt daļa no VUGD, aicinām sazināties ar Ērgļu posteņa komandieri Jāni Opincānu. Jāpiebilst, ka kopumā pērn Madonas pusē, lai risinātu personāla nodrošinājuma jautājumu, tika pārdalītas un piešķirtas septiņas papildu štata vietas – trīs Madonā un pa vienai katrā postenī.

Šāda situācija Madonas pusē un visā Latvijā veidojusies vairāku gadu garumā, ugunsdzēsēju glābēju atalgojumam par vairāk nekā 30% atpaliekot no vidējā atalgojuma tautsaimniecībā. Posteņu darbības apturēšanu var novērst, pēc iespējas ātrāk piešķirot virsstundu apmaksai nepieciešamo finansējumu, kā arī svarīgi sakārtot atbilstošu pieaugumu ugunsdzēsēju glābēju atlīdzībai, lai atalgojums kļūtu tautsaimniecībā konkurētspējīgs un mazinātos personāla trūkuma problēma."

28.03.2023.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px