Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

„Esmu saskāries ar vardarbību sociālajos tīklos”

INESE ELSIŅA

Autors • 28.01.2021.

Burtu lielums

Sociālie tīkli ir mūsdienu ikdienas sastāvdaļa – tie tiek izmantoti, lai komunicētu, lai iegūtu informāciju, lai ievietotu savu informāciju. Tomēr bieži netiek pievērsta uzmanība tam, cik dažādi draudi ir iespējami. Arī emocionālā vardarbība pret nepilngadīgajiem internetā nav reta parādība. Viens no piemēriem tika uzticēts arī „Staram". Vietu un personas vārdu bija lūgums neminēt.

Jautājot, vai skolēns lieto sociālos tīklus, saņēmu apstiprinošu atbildi: – Visvairāk izmantoju Instagram, kas jauniešu vidū ir populārākais sociālais tīkls. To pārsvarā izmantoju izklaidei, bet lietoju arī Facebook, un tas man vairāk ir kā informācijas avots. Sekoju cilvēkiem, kas ievieto postus par politiku un kaut ko tādu. Tad varu pasekot šādām ziņām līdzi. Sociālie tīkli, ko lietoju, paņem diezgan daudz laika. Protams, kā kuro reizi un dienu, bet ja tajos ieeju, ir grūti iziet.

Uz jautājumu, vai vidusskolēns saistībā ar sociālo tīklu lietošanu ir saskāries ar nepatīkamo, saņēmu atbildi, ka diemžēl tā notika: – Piedzīvoto varu nosaukt par vardarbības formu. Viss sākās ar to, ka man uzrakstīja nezināms profils. Paskatījos, un mūsu saruna nebija nezcik dīvaina. Acīmredzot, tas cilvēks mani zināja, jo uzrunāja vārdā un uz „tu". Sākām sarunu. Sanāca tā, ka vēl pēc kāda laika šis profils man sāka rakstīt dīvainas un, es pat teiktu, slimas lietas – nepiedienīgas, perversas, nepatīkamas lietas. Sāku uztraukties un interesēties. Prasīju, vai citi arī no šāda veida uzbrukuma ir cietuši vai cieš. Saņēmu apstiprinājumu, un izrādījās, ka tieši tas pats profils rakstīja arī man pazīstamiem. Loģiski secināju, ka sanāk, ka rakstītājs kaut kādā veidā ir saistīts ar mani un maniem klasesbiedriem. Pēc tam bija tā, ka salasījāmies tie cilvēki, kam šis profils bija rakstījis, un meklējām palīdzību. Atradām cilvēku, kurš bija profilu izveidojis, bet viņš nebija vienīgais vaininieks, jo profila paroli viņš bija nopludinājis ļoti daudziem. Sanāca, ka dažādi cilvēki izmantoja šo profilu, lai rakstītu sev pazīstamiem cilvēkiem riebīgas lietas – viņus izjokotu vai liktu justies riebīgi.
Jautāts, kas sekoja tālāk, stāstītājs teica: – Tā kā mums tas bija saistīts ar skolu, jo bija rakstīts tieši klasesbiedriem, gājām runāt ar klases audzinātāju. Man pašam tobrīd galvenais jautājums bija nevis tas, vai vērsties policijā vai ne, bet galvenais, lai sarakstīto lietu dēļ šis profils tiktu izdzēsts. Tāpēc nevērsos policijā, bet runājām savā starpā – gan iesaistītie, gan tie, kas bija rakstījuši visas tās nejēdzības. Daudzi atzinās, ka pašu trakāko nebija rakstījuši viņi, bet kaut kādi nepazīstami cilvēki no Rīgas. Šajā notikumā kopumā bija iesaistīti apmēram 40 cilvēki. Viss beidzās ar to, ka profils tika slēgts, uz policiju negājām.
Pēc izietās pieredzes varu teikt, ka vislabākais variants, ko šādos brīžos darīt, ir prasīt citiem, piemēram, paziņām, vai arī viņiem nav kaut kas traks sūtīts. Bieži ir tā, ka aiz visa slēpjas kāds pazīstams cilvēks, kas šādā veidā kaitina savā paziņu lokā esošos cilvēkus. Tad attiecīgi var meklēt palīdzību policijā vai, ja tas saistīts ar klasesbiedriem, var iet pie skolas direktora vai klases audzinātāja. Šādi uzbrukumi var ļoti dziļi aizskart, jo par pazīstamiem tiek rakstītas briesmīgas lietas. Manā gadījumā tā bija klaja ņirgāšanās, lai pazemotu.
Tajā brīdī, kad sapratu, ka raksta gan man, gan pazīstamiem cilvēkiem un ļoti iespējams, ka cilvēks, kas šajā profilā uzdarbojas, ir manā paziņu lokā, nolēmu, ka nevis vienkārši nobloķēšu profilu un dzīvošu tālāk, bet kaut kādā veidā panākšu, lai šo profilu likvidē. Tāpēc turpināju meklēt un profilu nenobloķēju. Ja būtu profils, kas nevienam citam no paziņām nebūtu rakstījis, droši vien būtu to nobloķējis un miers.
Uz jautājumu, vai vainīgie saņēma sodu, skanēja atbilde:
– Soda nebija, bet mācība gan bija, jo viņi saprata, ka par izdarīto draud kriminālatbildība. Viens mans solis, ja es aizietu uz policiju un uzrakstītu iesniegumu, viņiem varētu sabojāt dzīvi. Viņi to saprata un pārstāja to darīt. Pieredzētais deva mācību, ka tā var notikt, tādi cilvēki ir. Manuprāt, vispār nevajag komunicēt ar svešiem un anonīmiem. Ja raksta anonīms profils, kam nav ne vārda, ne uzvārda, ne bildes, uz tādu atbildēt nevajag, jo tas ir bīstami.


29.01.2021.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px