Aizvadītā gada nogalē reģionālās preses pārstāvji viesojās Eiropas Parlamentā Briselē, lai tiktos ar EP deputāti Daci Melbārdi.
Dace Melbārde pārstāv Nacionālo apvienību „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". Savulaik bijusi Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore, Latvijas kultūras ministre un Saeimas deputāte. Šobrīd ievēlēta Eiropas Parlamentā un ir Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece.
Tiekoties Briselē, Latvijas reģionālās preses pārstāvji vispirms ieklausījās EP deputātes prezentācijā par kopējo darba ietvaru.
Dace Melbārde: – Eiropas Savienības politikā tiek integrēti ilgtspējīgas attīstības mērķi. Te, pirmkārt, vēlos pieminēt zaļo kursu, kas paredz ambiciozus plānus, to, ka līdz 2050. gadam Eiropas Savienība kļūs par pirmo reģionu pasaulē, kas ir klimata neitrāls. Tas nozīmē, ka cilvēka darbības nerada neko, kas videi kaitīgs, nerada klimata pārmaiņas. Es personīgi balsoju par to, ka attiecībā uz klimatu nepieciešami steidzami pasākumi. Zinātniskie pētījumi un novērojumi mani par to ir pārliecinājuši.
Pievēršoties prioritātēm darbā, kas saistīts ar mediju jautājumiem, Dace Melbārde akcentēja mediju programmas nostiprināšanu Eiropas Parlamenta (EP) dienaskārtībā: – Oktobrī tika pieņemta EP rezolūcija dezinformācijas jautājumā, kas tālāk strukturē un iezīmē priekšlikumus, kā EP, dalībvalstīm un Eiropas Komisijai vajadzētu kopīgi strādāt dezinformācijas apkarošanas jautājumos. Liels prieks, ka šajā rezolūcijā akcentēti sabiedriskā medija jautājumi, kas labi sasaucas ar Latvijas dienaskārtību šobrīd. Mums ir iespēja reizi gadā, kad veido nākamā gada budžetu, iesniegt priekšlikumus pilotprojektiem. Mana prioritāte, ko divu nedēļu laikā paguvu iesniegt, bija saistīta ar medijiem, un priekšlikums vērsts uz to, ka nepieciešams veidot īpašu programmu, palīdzot tradicionālajiem medijiem pāriet uz digitālajām platformām. Tas, protams, ir finanšu ietilpīgs jautājums.
Otra būtiska lieta ir saistīta ar kultūru, un īpašais akcents, pie kura deputāte strādā, ir mazo valodu un kultūrtelpu saglabāšana digitālajā vidē: – Mēs labi redzam, ka digitālā telpa īpaši jauniem cilvēkiem aizņem arvien lielāku dzīves daļu. Latviešu jaunieši, kuri daudz laika pavada digitālajā telpā, aizvien biežāk uzrāda sliktas dzimtās latviešu valodas zināšanas. Pat savā starpā viņi jau daļēji sarunājas angļu valodā vai runā ļoti nabadzīgā latviešu valodā. Tas ir jauns fenomens, ko nepieciešams pastiprināti pētīt, rīkot ekspertu diskusijas un vienlaikus nākt klajā ar priekšlikumiem, kādā veidā mēs mazās valodas un kultūrtelpu digitālajā vidē varam stiprināt. Lielā mērā tas saistās ar digitālajām prasmēm, kas ir būtisks izglītības jautājums. Izglītības sadaļā kā īpašu izaicinājumu redzu tieši izglītības procesa, izglītības politikas transformāciju, ņemot vērā automatizācijas dinamisko attīstību un mākslīgā intelekta ienākšanu cilvēka ikdienā, kas mums arvien vairāk liek domāt par to, kā mēs Latvijā veidojam sabiedrības drošumspēju. Lai sabiedrība būtu labāk gatava pārmaiņām darba tirgū un vienlaicīgi daudz izturīgāka pret iespējamām manipulācijām, kas var parādīties kā mākslīgā intelekta negatīvie aspekti. Jo mākslīgo intelektu var izmantot gan pozitīvi, gan kā līdzekli, lai manipulētu ar plašākām masām.
Kultūras jomā Dace Melbārde kā svarīgu jautājumu izcēla darbu pie Eiropas kultūrmantojuma stiprināšanas: – Strādāju pie vēstures un sociālās atmiņas jautājuma. Piedalījos rezolūcijas izstrādāšanā par Eiropas piemiņu, veidojot labāku nākotni. Tajā iekļauti jautājumi par „Baltijas ceļu", nosodīta Kremļa agresija un pieeja vēstures jautājumu izkropļošanā. Esmu apstiprināta EP kā galvenā ziņotāja par to, kā tiek turpināts Eiropas kultūras mantojuma 2018. gads un tajā aizsāktā aktivitāte. Bez tam svarīgi, lai EP ietvaros taptu pētījums par radošajām profesijām, pie kurām var pieskaitīt arī žurnālistus. Iepriekšējais pētījums bija 2006. gadā, zinu, ka jautājums par radošo profesiju statusu un jauniem izaicinājumiem ir aktuāls lielākajā daļā ES valstu.
Deputātes prioritāšu lokā ir arī jaunatnes jautājumi. – Tos vēlos īstenot īpaši uzmanīgi, veltot uzmanību jauniešu politiskajai izglītībai Latvijā, veidojot īpašu sadarbības platformu Latvijā, kur pati regulāri ar jauniešiem tiekos, organizēju apmācības, seminārus, tikšanās, – vēstīja Dace Melbārde. – Jauniešu politiskā izglītība Latvijā nav pietiekama, īpaši jau globālo un Eiropas problēmu griezumā. Svarīgi būt aktīvā dialogā ar jauniešiem, lai rosinātu, ka viņi paši organizē dažādus seminārus, domnīcas, forumus par ES tēmām. Šobrīd man bijuši jau gandrīz desmit semināru Latvijas skolās par jauniešu līdzdalību un iesaisti Eiropas procesos. Jaunieši 2020. gada pirmajā pusē dažādās Latvijas vietās organizēs domnīcas par ES darbakārtības lielajām tēmām. Mans uzdevums ir dot metodiskos padomus un palīdzēt ar finansēm. Pirmā tēma, ko izvirzīja jaunieši paši, ir digitalizācijas negatīvie aspekti komunikācijas un sociālo prasmju jomā. Jaunieši ir noraizējušies pamanot, ka viņi vairs neprot draudzēties, atsvešinās, savā starpā nesatiekas, ir daudz nelaimīgo, kam ir depresija. Jaunieši ir gatavi par to runāt un Eiropas Savienības līmenī vērst uz to uzmanību.
22.01.2020.