Mūsdienās arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ēku energoefektivitātei, jo tā būtiski ietekmē gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti, gan apkārtējo vidi. Māju siltināšana ir viens no svarīgākajiem pasākumiem, kas palīdz samazināt siltuma zudumus, līdz ar to arī apkures izmaksas un enerģijas patēriņu.
Pareizi veikti energoefektivitātes paaugstināšanas būvdarbi ne tikai uzlabo ēkas tehnisko stāvokli, bet arī pagarina tās kalpošanas laiku un paaugstina nekustamā īpašuma vērtību. Turklāt šādi risinājumi veicina ilgtspējīgu attīstību, samazinot kaitīgo izmešu daudzumu un atkarību no energoresursiem. Tāpēc māju siltināšana kļūst par būtisku soli ceļā uz ekonomiskāku un videi draudzīgāku dzīvesveidu.
Februārī un martā Madonā (Rūpniecības ielā 18c, kā arī Raiņa ielā 25a, 23a un 39) uzsākti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas būvdarbi.
– Darbi četrās mājās jau ir uzsākti, savukārt piektā māja (Vestienas ielā 16) šobrīd tiek sagatavota, un tuvākajā laikā arī tur sāksies būvdarbi, – pastāstīja Oskars Janovičs, SIA "Madonas namsaimnieks" valdes loceklis, piebilstot, ka daudzas mājas arī ārpus pilsētas ir sagatavošanas posmā. – Māja Cesvainē, Celtnieku ielā 3 ir būvniecības iepirkuma stadijā. Vēl divas mājas ir pilnībā sagatavotas ar projektu dokumentāciju un gatavas iepirkuma izsludināšanai, taču tas netiek darīts, jo "Altum" programmai šobrīd ir izsīkuši līdzekļi. Esam nogaidošā pozīcijā un gaidām informāciju par iespējamu papildu finansējumu no valsts vai ministrijas. Nav lietderīgi izsludināt konkursu, ja nav skaidrības par finansējumu, jo būvniecības cenas pastāvīgi mainās un būvnieki ilgtermiņā cenu negarantē.
Šobrīd projekti Biksērē (Jāņa Ramana ielā 5) un Madonā (Valmieras ielā 16) gaida finansējuma pieejamību.
Papildus ir iesniegti pieteikumi arī Energo granta programmā, taču tā patlaban ir apturēta līdzekļu trūkuma dēļ.
– Interese par programmu bija ļoti augsta – visas pieejamās summas tika apgūtas aptuveni trīs nedēļu laikā. Mums izdevās iesniegt piecu māju projektus, vēl vairāki tika rezervēti, taču bez garantijas, ka finansējums tiks piešķirts. Atliek gaidīt nākamo programmas kārtu, – atzīst Oskars Janovičs. – Šī programma bija īpaši izdevīga – sākotnēji līdzfinansējums bija sākot no 40 %, bet noteiktos gadījumos sasniedza pat 50 %, īpaši ventilējamo fasāžu risinājumiem vai kvartāla pieejā, kur vienlaikus tiek attīstīti vairāki projekti. Tas nozīmē ievērojamu finansiālu ieguvumu katrai mājai. Papildus tam programmā varēja iekļaut ne tikai energoefektivitātes uzlabošanu, bet arī citus ēkas ilgtspējas uzlabojumus – jumta nomaiņu, kāpņu telpu remontu, konstrukciju sakārtošanu, kas iepriekš netika finansēts. Atsevišķi jāpiemin granta programma. Tajā startē trīs mājas. Šī programma sedz līdz pat 90 % no tehniskās dokumentācijas izstrādes izmaksām. Tas būtiski samazina sākotnējo finansiālo slogu mājām. Tomēr arī šeit ir nosacījums – projekts jārealizē līdz galam, pretējā gadījumā finansējums jāatmaksā.
Jāņem vērā, ka šādi projekti nav ātri – no sākotnējās idejas līdz būvdarbu uzsākšanai paiet vismaz divi gadi. Šajā laikā notiek projektēšana, saskaņošana ar "Altum", iepirkumi, līgumu slēgšana.
– Svarīgi saprast, ka iniciatīva nāk no pašiem iedzīvotājiem. Neviens netiek pierunāts. Mēs sniedzam atbalstu un palīdzību, bet lēmumu pieņem dzīvokļu īpašnieki. Prakse rāda, ka, tiklīdz vienā kvartālā tiek realizēti pirmie projekti, pārējās mājas seko piemēram, – uzsver SIA "Madonas namsaimnieks" valdes loceklis. – Renovācija dod vairākus būtiskus ieguvumus. Tā nav tikai ēkas vizuāla uzlabošana – tiek sakārtotas visas inženierkomunikācijas (apkure, ūdens, kanalizācija), uzlabota siltumefektivitāte, samazinās nākotnes remonta izmaksas. Būtiski samazinās arī apkures izdevumi. Turklāt uzlabojas arī komforts – vienmērīgāks siltums dzīvokļos. Renovācijas laikā tiek pilnībā pārbūvēta apkures sistēma, kas novērš agrāk veiktās nelegālās vai nekvalitatīvās pārbūves. Tas nodrošina vienmērīgu siltuma sadali visā ēkā. Jārēķinās arī ar neērtībām būvdarbu laikā – troksnis, putekļi, stalažas, ierobežota dienasgaisma, darbinieki pie logiem. Šis periods parasti ilgst apmēram gadu, un to var uztvert kā dzīvošanu būvlaukumā. Kopumā šobrīd projekti norit bez būtiskas aizķeršanās. Pastāv riski saistībā ar materiālu piegādēm un cenu svārstībām, taču līdz šim būvnieki tos ir spējuši kontrolēt. Projekti tiek uzticēti pieredzējušiem uzņēmumiem, kas izvēlēti iepirkumos. Organizācijas kapacitāte šobrīd ļauj kvalitatīvi realizēt ap pieciem projektiem vienlaikus – tas ir optimālais apjoms, lai nodrošinātu kvalitāti. Lielāks skaits varētu radīt riskus projektu vadībā. Papildus saviem tiešajiem pienākumiem, sākot no projekta izstrādes līdz pat realizācijai lielu darbu iegulda komanda – valdes loceklis, juriste Elga Anspoka un namu pārvaldniece Sintija Gineviča. Renovācija ir ilgtermiņa ieguldījums, kas uzlabo gan dzīves kvalitāti, gan ēkas tehnisko stāvokli, gan samazina izmaksas nākotnē, taču prasa iedzīvotāju iesaisti, pacietību un gatavību pieņemt kopīgus lēmumus.
Visos projektos paredzēta kompleksa ēku atjaunošana, kas ietver: ēku fasāžu atjaunošanu un siltināšanu, uzlabojot ārsienu siltumtehniskos rādītājus un vizuālo izskatu; cokola siltināšanu pa visu ēkas perimetru, pirms tam veicot tā remontu; visu logu un balkonu durvju nomaiņu pret jauniem trīs stiklu pakešu logiem PVC rāmjos; pagraba un bēniņu pārsegumu siltināšanu; jumta atjaunošanu vai hidroizolācijas izbūvi; dabīgās ventilācijas uzlabošanu, izbūvējot gaisa pieplūdes mehānismus dzīvojamās telpās un ventilācijas risinājumus virtuvēs; iekšējo inženiertīklu (ūdensapgādes un kanalizācijas) nomaiņu un karstā ūdens cirkulācijas sistēmas uzlabošanu; apkures sistēmas pilnīgu atjaunošanu, izbūvējot jaunas divcauruļu sistēmas (daļā ēku ar individuāliem skaitītājiem); elektroinstalācijas atjaunošanu pagrabstāvā.
Atsevišķos projektos papildus paredzēti specifiski darbi: Rūpniecības ielā 18c – siltummezgla modernizācija; Raiņa ielā 25a – jumta konstrukciju pilnveide (t. sk. skārda elementu izbūve, ventilācijas kanālu pārbaude un ieejas jumtiņu atjaunošana); Raiņa ielā 23a – ārējo kanalizācijas izvadu nomaiņa; savukārt Raiņa ielā 39 – siltummezgla izbūve un kāpņu telpu kosmētiskais remonts.
Projektu kopējās izmaksas katrai ēkai ir robežās no ~1,2 līdz 1,5 miljoniem eiro. Projekti tiek īstenoti ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" atbalstu, piemērojot kapitāla atlaidi 45-50 % apmērā, būtisku daļu finansējuma nodrošinot no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF).
Savukārt Vestienas ielā 16 projektā paredzēta kompleksa ēkas atjaunošana, kas ietver visu fasāžu un cokola siltināšanu un remontu, logu un durvju nomaiņu uz trīskāršo stikla pakešu PVC konstrukcijām, atsevišķu dzīvokļu ārējo konstrukciju pārbūvi uz lodžiju ārmalu, pagraba pārseguma un bēniņu grīdas siltināšanu, jumta hidroizolācijas atjaunošanu un lietus kanalizācijas nomaiņu, ventilācijas pieplūdes risinājumu izbūvi, inženiertīklu (ūdensapgādes, kanalizācijas un apkures) pilnīgu nomaiņu ar individuāliem siltuma skaitītājiem, kā arī elektroinstalācijas atjaunošanu pagrabstāvā.
05.05.2026.