19. martā 18 cilvēku kompānija Elīnas Bīviņas pavadībā devās uz tā dēvēto Eiropas Savienības galvaspilsētu Beļģijā – Briseli.
Tika pārstāvēti pieci Vidzemes novadi – Madonas, Alūksnes, Cēsu, Valmieras un Limbažu novads, kuru iedzīvotāji bija piedalījušies Krišjāņa Kariņa rīkotajā konkursā „Eiropas parlamenta eksperts" un balvā ieguvuši braucienu uz Briseli, kā arī laikrakstu pārstāvji. Kā jau skaistās un dažādās Vidzemes vietas, arī kompānija bija kolorīta, draudzīga, un jautrība neatstājās ne mirkli.
Briseles apciemojuma galvenais mērķis bija viesošanās Eiropas Parlamentā un tikšanās ar parlamenta deputātu Alekseju Loskutovu, kas šo amatu ieguva, Krišjānim Kariņam kļūstot par Latvijas premjerministru. Došanās uz parlamentu bija paredzēta otrajā viesošanās dienā, un ikviens gaidīja šo mirkli. Vispirms Eiropas Parlamentā tikām iepazīstināti ar tā struktūru un darbu, devāmies nelielā ekskursijā pa milzīgo ēku. Mūs sagaidīja parlamenta deputāts Aleksejs Loskutovs un dalījās savā pieredzē un iespaidos, kā ir strādāt Eiropas Parlamentā. Viņš pastāstīja par savu ikdienu un atklāja, kas ir tas īpašais, kāpēc tuva ir Brisele, izrādīja savu darba kabinetu un ar lielu prieku atbildēja uz mūs interesējošajiem jautājumiem. Eiropas Parlamenta māja ir liela, lai tajā iekļūtu, ir jāiziet drošības kontrole. Balstoties uz redzēto un dzirdēto, tapa skaidrs, ka par katru lietu ir padomāts, lai atvieglotu darbu parlamentā strādājošajiem. Ieradāmies brīdī, kad plenārsēžu zāle bija aizņemta, bet pa mazajiem lodziņiem kādu mirkli varējām vērot tur notiekošo. Pēc vizītes parlamentā daudzi atzina, ka ir pietrūcis laika, jo bija tik interesanti, ka varētu tur uzkavēties visu dienu. Protams, pēc apciemojuma saglabājās neaizmirstamas atmiņas un jauki grupas foto Eiropas Parlamenta Karogu hallē.
Lai gan lidojuma rīts visiem bija sācies agri un, kā vēlāk sarunās noskaidrojās, cits no satraukuma nemaz nebija spējis aizmigt, visi bija saviļņoti un patīkami satraukti. Kādam tas bija pirmais lidojums mūžā, kāds jau Briselē bija viesojies arī iepriekš, bet tas nemazināja lielo prieku doties lieliskā piedzīvojumā.
Lidojums, brauciens ar vilcienu un viesnīca. Kā izrādās, tur ieradāmies agrāk, līdz ar to bija vairāk brīva laika, lai iepazītu Briseli un tūristu iecienītākās vietas. Pastaigas laikā Elīna Bīviņa nedaudz iepazīstināja ar pilsētas vēsturi. Rakstos Brisele pirmo reizi minēta 979. gadā, pilsētas statuss tai ir kopš 1229. gada. 1830. gadā Briselē sākās Beļģijas revolūcija pret Nīderlandes varu, un 1831. gadā tā kļuva par Beļģijas galvaspilsētu.
Staigājot pa Briseli, skatienu piesaistīja greznās ēkas, modernais līdzās senajam. Kā stāstīja Elīna, Briseles jūgendstils atbalsojies visā Eiropā, tā idejas iedvesmojušas arī Rīgas arhitektus. Mazās ielas bieži beidzas ar strupceļu. Pilsētā nav vienas galvenās ielas, tai arī netek cauri Eiropas pilsētām ierastā upe. Saule mūs lutināja, katrs tās stars mirdzēja un atbalsojās ēku logos, greznajās arkās. Gājiens uz Lielo laukumu jeb Grand-Place jau bija iespaidiem bagāts, bet, atrodoties centrālā vecpilsētas laukuma vidū, kur paveras skats uz rātsnamu un ģilžu namiem, gribējās tur uzkavēties pēc iespējas ilgāk, lai smeltos enerģiju ne tikai no pozitīvajiem cilvēkiem visapkārt, bet arī senajām ēkām.
Un, protams, ja esi Briselē, tev noteikti jāaiziet pie Čurājošā puisīša jeb Manneken Pis. Sākotnēji tā bija strūklaka, kurai bija būtiska loma dzeramā ūdens izplatīšanā. 17. gadsimta beigās pilsētas dzīvē statuja kļuva arvien svarīgāka. Tā pārdzīvoja 1695. gada bombardēšanu. Tā kā 19. gadsimtā tā zaudēja savu galveno funkciju pilsētas ūdensapgādes tīklā, Manneken Pis pakāpeniski kļuva par Briseles folkloras tēlu un simbolu.
Parki, muzeji, bruģētās ielas, greznie nami neatstāja vienaldzīgu nevienu. Par krāšņumu tika runāts vēl vairākas dienas. Interesants piedzīvojums Briselē bija arī vakariņas restorānā Le Grand Bi, kur bija iespēja nobaudīt tradicionālo beļģu virtuvi. Drosmīgākie izvēlējās mīdijas un pēc tam atzina, ka garša bija ļoti patīkama un ēdiens ļoti baudāms.
Otrajā dienā bija daudz brīva laika, kad katrs varēja doties uz paša izvēlētiem apskates objektiem. Neliela ceļotāju komanda apmeklēja botānisko dārzu, kur laiks paskrēja nemanot, jo visapkārt krāšņi ziedēja ķirši, magnoliju pumpuri bija tik piebrieduši, ka likās – tie tūlīt sprāgs, un rozes. Jā, rozes marta vidū pārsteidza ne vienu vien. Tik ļoti gribējās paņemt to ziedošo skaistumu un atvest arī uz Latviju, lai katram tiek gabaliņš no Briseles pavasara. Staigājot pa pilsētu, ceļš aizveda uz Cathedral of St. Michael and St. Gudula, kas pārsteidza ar savu varenību un skaistumu. Aizdegtas sveces, klusums un miers, greznie Bībeles tēli katedrālē aizveda kaut kur pavisam tālu. Iznākot no tās, bija pārņēmis miers.
Vecpilsētas romantika, tūristi, daudzās valodas vienuviet un slavenie beļģu saldumi – šokolāde un vafeles. Saldā smarža vilināja nobaudīt šos gardumus, bet bija laiks doties uz metro, lai tālāk ceļš vestu uz Eiropas Parlamentu.
Divas dienas Briselē paskrēja nemanot. Ne viens vien grupas biedrs atzina, ka laika bija pa maz, ka gribētos vēl kādu dienu uzkavēties Beļģijā. Madonas novadu pārstāvēja Rita Moroza no Barkavas pagasta, Ojārs Saulons no Sauleskalna, Vineta Mikoviča no Liezēres pagasta un es.
Joprojām dzīvojam pozitīvos iespaidos un emocijās. Ja varbūt pirms tam nebija pārliecības, ka būtu jādodas uz Briseli, otrās dienas vakarā, jau sēžot lidmašīnā, piezagās skumjas, ka jābrauc mājās. Un tikai tāpēc, ka vēl tik daudz bija ko redzēt. Vislielākais ieguvums noteikti bija iespēja pabūt citā zemē, kaut nedaudz iepazīt tās kultūru. Ir iegūti jauni draugi un daudz pozitīvu emociju.
Jautājot Vinetai Mikovičai par gūtajiem iespaidiem Briselē, viņa dalījās savās pārdomās: – Ir piepildījies mans sen izlolotais sapnis – pabūt un savām acīm redzēt ar vēstures notikumiem bagātu vecās Eiropas pilsētu, neoficiālo Eiropas Savienības galvaspilsētu, Eiropas politikas un pārvaldes simbolu – Briseli. Lidojums no Rīgas uz Briseli ilga 2 stundas un 5 minūtes, sākotnējo satraukumu nomainīja gūtie iespaidi par redzēto no 12 km augstuma – Ziemeļjūrā esošu kuģu aprises, zemes zaļu un brūnu toņkārtu mozaīka, upes un to pietekas – saulē mirdzošas sudraba dzīslas.
Lai gan Briseles gaisa temperatūra turas +13 grādu robežās, mūs sagaidīja
ziedoša pavasara rota. Elīna Bīviņa – bijušā Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa palīdze Rīgā, mūsu pavadone un gide, pa mazajām ieliņām, pieblīvētām ar sīkām un krāšņām tirgotavām, aizveda uz tūristu visiecienītāko apskates objektu – skulpturālo strūklaku Čurājošais puisēnu. Mums daudziem par pārsteigumu, 1987. gadā uzstādīts līdzīgs skulpturāls veidojums – Čurājošā meitene.
Apjūsmojām Karaļa pili (no ārpuses), Rātsnama laukumu, vecās un greznās ģildes ēkas, Atomiumu, MiniEiropu – parku ar Eiropas nozīmīgāko objektu un pilsētu manekeniem mērogā 1:25, brīnišķīgo Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāli, botānisko dārzu. Pie daudziem veikaliem nav uzrakstu par darba laiku, izrādās, Beļģijā nav stingri noteikts tirgotavas darba režīms.
Iedzīvotāju sastāvs raibs – dažādas rases un tautības (īpaši daudz Marokas un Āfrikas tautu pārstāvju), krāsas un ticības. Bēgļi, paklājuši segu vai kartona gabalus, nakšņo zem klajas debess, tostarp sievietes ar maziem bērniem.
Galvenais brauciena mērķis – iepazīties ar Eiropas Parlamentu, tā struktūru un darbību paredzēts nākamajā dienā, bet pirms tam restorānā Le Grand Bi – neformālā gaisotnē tikšanās ar juristu, politiķi, bijušo KNAB priekšnieku, tagadējo Eiropas Parlamenta deputātu Alekseju Loskutovu.
Par Eiropas Parlamenta ikdienu zinoša ir Komunikācijas daļas vadītāja Rita Voine, te aizrit viņas devītais darba gads. Savukārt eiroparlamentārietis Aleksejs Loskutovs piekodināja nopietni izturēties pret EP vēlēšanām 25. maijā, ir svarīgi, kādi cilvēki nokļūst Eiropas likumu un lēmumu kalvē, sveši un naidīgi politiskie spēki cenšas izvirzīt savējos. Paldies visiem, kuri rūpējās, lai notiktu šāds ceļojums. Paldies ceļabiedriem par jauko kopābūšanu! Iespaidu par redzēto, dzirdēto un izjusto pietiks ilgam laikam.
Arī Rita Moroza sajūsmināti stāstīja par divām dienām Briselē: – Šis ceļojums uz Briseli bija vienreizējs. Tik daudz jaunu iespaidu! Īpaši man patika vecpilsēta ar vēsturiskajiem laukumiem un celtnēm. Bija zināms pārsteigums par Čurājošo puisīti, nebiju domājusi, ka tas ir tik miniatūrs. Lai mums atvēlētais brīvais laiks tiktu pavadīts aizraujoši, neliela grupa ceļabiedru devāmies uz MiniEiropu. Tas ir kas pārsteidzošs, 28 valstis varējām apskatīties vienuviet. Viss ir pārskatāms, sakārtots, nekam nevarēja paskriet garām. Vislielāko saviļņojumu radīja situācija, kad stāvējām pie MiniLatvijas, tur atskaņoja Latvijas himnu, un mēs to dziedājām kopā. Krāšņais pavasaris ar ziedošajiem ķiršiem, magnolijām un rododendriem. Pozitīvi pārsteidza tas, ka skolēni sporta stundas pavada svaigā gaisā, skrienot pa parkiem. Un vienreiz dzīvē ir jāapskata arī Eiropas Parlaments.
Savukārt Ojārs Saulons atzina, ka brauciens bija izdevies un šī viņam bija lieliska iespēja pēc ilgāka pārtraukuma atkal aizceļot uz kādu Eiropas pilsētu.
– Iespaidi ļoti jauki un pozitīvi, pilsēta skaista. Uzmanību piesaistīja arhitektūra un apskates objekti. Man bija ļoti interesanti, priecājos, ka esmu viens no tiem laimīgajiem, kam bija iespēja doties uz Briseli. Vienīgi šķita, ka parlamentā bija pārāk maz laika. Tik liela ēka, gribējās vairāk redzēt, bet arī tas, ko apskatījām un dzirdējām, bija interesanti un vērtīgi. Noteikti kādreiz atkal vēlētos atgriezties Briselē, – atklāja Ojārs.
05.04.2019.