Lai izceltu tieši skolēnu koru īpašo lomu dziesmusvētku tradīcijas sākotnē un sniegtu impulsu tās turpināšanai nākotnē, 2. jūnijā Madonas novadā tiks uzņemta dokumentāla mācību filma "Pirmie latviešu skolēnu koru svētki. 1866.".
Filmas uzņemšanā piedalīsies Madonas un Varakļānu novada skolu kori, Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris "Tiara" un Rēzeknes vīru koris "Graidi". Norises gaitā daļēji tiks rekonstruēta 1866. gada 18. jūlijā Lazdonas draudzē notikušo Pirmo latviešu skolēnu koru svētku norise.
2. jūnijā filmēšanas procesā aicināti piedalīties un atbalstīt bērnus ikviens no mums. Vēlams ģērbties tautastērpos vai 19. gs. beigu daļas tērpos, lai filmā kopīgi veidotu 19. gs. noskaņu. Pulksten 12 būs Svētbrīdis Lazdonas luterāņu baznīcā, pēc Svētbrīža bērni pie baznīcas stāsies Gājienam.
Pulksten 13 sāksies Gājiens no Lazdonas luterāņu baznīcas gar Haralda Medņa Dziesmusvētku skolu uz Mācītājmuižu (Praulienas pagastā). Pēc Gājiena sanākušie aicināti uzkavēties Mācītājmuižā – pie vides objekta, jo kopā ar folkloras kopu "Vērtumnieki" tiks izietas rotaļas.
Pulksten 16 Mācītājmuižā notiks skolu koru koncerts "Dziesmu avoti", kurā tiks dziedātas tautasdziesmas un oriģināldziesmas – tai skaitā no bērnu koru repertuāra.
Vēstures avoti liecina, ka 1866. gada 18. jūlijā Lazdonā vietējās draudzes mācītājs Rūdolfs Guleke kopā ar skolotāju, ērģelnieku un diriģentu Kārli Pētersonu noorganizēja pirmos latviešu skolēnu koru svētkus 200 dalībniekiem no piecām Lazdonas draudzes skolām. "Ar zirgu pajūgiem sabraukuši bērnu kori no Liezeres, Cesvaines, Ērgļiem, Lubānas, Lazdonas, noturējuši skaistu koncertu Lazdonas luterāņu baznīcā. Pēc tam katram korim izsniegti karogi. Ar karogiem koru priekšgalā gājuši uz 2,5 km attālo "Rožu birzi" Praulienas mācītajmuižā. Tur (..) visu koru bērni gājuši rotaļās, laiku pa laikam kopīgi uzdziedot pa dziesmai no kopējā repertuāra un klausoties Lazdonas draudzes vīru kora priekšnesumus," – raksta Artis Kumsārs "Stipruma grāmatā" (2012).
Lai vizuālās atbilstības būtu pēc iespējas precīzākas, filmas scenogrāfs un mākslinieks Ivars Mailītis nāca ar ideju par Dziesmusvētku karogu izgatavošanas darbnīcu. Kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci Inesi Mailīti abi 23. maijā ieradās Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā, un divas dienas ar skolēniem un skolotājiem uz auduma tika skicēti, zīmēti un gleznoti Pirmo skolēnu koru svētku karogi.
– Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki ir mūsu tautas dzimšanas diena. Lazdonieši, praulēnieši, birzēnieši un daudzi citi novada bērni vēl pirms dzimšanas dienas mācījās pie dižiem skolotājiem un izauga par pirmajiem mūsu valsts izveidotājiem. Šī ir spilgtākā Madonas novada vēstures lappuse. Par to arī būs filma, – uzsver Ivars Mailītis.
Lubānas mākslas skolas direktore Rudīte Kolāte laikrakstam min, ka kopā ar skolas audzēknēm viņas zīmē Lubānas, Ošupes un Barkavas apvienoto karogu. Tajā būs attēlots Lubānas simbols – pīle, Barkavas simbols – ozolzīles un no izsludinātā karogu zīmējumu konkursa mākslinieki Mailīši izvēlējās Lubānas meitenes Viktorijas Klapares zīmēto dzeni, kas nāk no viņas dzimtas karoga. Vispirms tika veidota lielformāta skice, tad ar akrila krāsām zīmējums izkrāsots.
Kopā ar mākslinieci Inesi Mailīti strādāja Amanda un Megija no Cesvaines. Viņas zīmēja savas pilsētas karogu. – Izvēlējāmies Cesvaines pils motīvus un detaļas no ģerboņa, – vēsta cesvainietes. – Karogā būs arī Liezēres brūnās govis un Dzelzavas simbols – ozoli.
Kopumā būs 10 karogi. – Savienosim veco ar jauno, dažiem karogiem būs uzraksti vecajā drukā, bet būs karogi arī no šiem laikiem ar bērnu sacerētajiem zīmējumiem – tādas vēsturiskās mūsdienas, – laikrakstam skaidro Inese Mailīte. – Karogi tiks nesti 2. jūnija Gājienā, un ir doma nākamajā gadā Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos tos izlikt instalācijas veidā kādā no Rīgas vietām. Ar to vēlamies sabiedrības apziņā iestrādāt patieso faktu, ka skolēnu dziesmusvētku sākums ir Madonas pusē, un tas nāk jau no 1866. gada.
Madonas mākslas skolas pārstāves uz karoga audekla zīmēja Bērzaunes simbolu – zelta lāci un Aronas simbolu – pīlādžogas.
– Vispirms skenerī ģerboņu detaļas palielinājām, tad pārvilkām, tās uznesām uz audekla, – savu pieeju darbam raksturo J. Simsona Madonas mākslas skolas absolvente Izabella.
– Citi izmantoja savu talantu – uzreiz skicēja, mēs vispirms pielietojām tehnoloģijas, tad meitenes visu izkrāsoja, – apstiprina Madonas mākslas skolas direktore Kristīne Šulce. – Vēsturiskos karogus, ko aprakstījis mācītājs Juris Neikens, savukārt zīmēs paši Mailīši.
Filmas scenogrāfs un mākslinieks Ivars Mailītis piebilst, ka "Lazdonas bērnu svētkos 1866. gadā gan organizatoru, gan viesu uzrunās galvenā tēma bija vēlējumi jaunajai paaudzei, lai tā kā jauni asni augtu pretim saulei un debesīm, kļūtu par stipru birzi un nobriestu, kā spēcīgs mežs".
Jauno asnu audzes, paaudzes augšanas metafora attēlota mākslinieka paša vērienīgajā vides objektā "Zvanu stabules", kas atrodas vēsturiskajā Bērnu svētku norises vietā Praulienas pusē netālu no Dziesmusvētku skolas, kā arī Mežaparka lielajā estrādē, "Sidraba birzī".
– Mūsu tautas "Ganiņu stabulītes" ieskanējās ērģeļu stabuļu pasaules elpā un kā zvani ieskandināja "Jauno laiku", mūsu valstisko apziņu, – idejisko pamatojumu savam darbam un filmai "Pirmie latviešu skolēnu koru svētki. 1866." izceļ Ivars Mailītis, piebilstot, ka stabuļu metafora ir attēlota arī Haralda Medņa kultūrizglītības centra "Dziesmusvētku skola" logotipā.
28.05.2024.