Viens no Latvijai aktuālajiem jautājumiem, kas būs gan jaunā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma, gan Eiropas Padomes darba kārtībā, ir par pieejamajiem līdzekļiem lielajiem transporta infrastruktūras projektiem. Eiropas nauda veido lauvas tiesu no „Rail Baltica" dzelzceļa finansējuma.
Iepriekšējais EP sasaukums īsi pirms darbības noslēguma pieņēma savu pozīciju par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) finansēšanas principiem. Daļēji tā Latvijas pusi apmierina, daļēji nē. Taču galvenais būs atkarīgs no nākamā perioda Eiropas Savienības budžeta.
Kopējās „Rail Baltica" izmaksas tiek lēstas ap 5,8 miljardiem eiro. Pašlaik 85% no projekta kopējām izmaksām sedz no CEF līdzekļiem. Līdz ar to Baltijas valstīm no pašu budžetiem „Rail Baltica" projektam ir jāsagādā 0,9 miljardi eiro.
Jau nākamgad noslēdzas spēkā esošais Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžets, kas tika apstiprināts termiņam no 2014. līdz 2020. gadam. Tādēļ pilnīga drošība par dāsno līdzfinansējumu no CEF ir tikai vēl divus gadus. Lielākie izdevumi „Rail Baltica" projektā gaidāmi periodā no 2021. līdz 2024. gadam, kad notiks aktīvākie būvniecības darbi.
Saskaņā ar plānu katrā no šiem trim gadiem „Rail Baltica" projektā būs jāiegulda vairāk nekā viens miljards eiro jeb vairāk nekā puse no kopējām projekta izmaksām. Tādēļ „Rail Baltica" projekta īstenotāji nākamā perioda ES budžetu un finansējumu CEF gaida ar satraukumu.
Pašlaik dzelzceļu "Rail Baltica", kas no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Kauņu un Viļņu vedīs līdz pat Varšavai, iecerēts pabeigt līdz 2026. gadam, bet līdz 2030. gadam šai dzelzceļa līnijai jābūt pilnībā integrētai Eiropas transporta tīkla TEN-T Ziemeļu – Baltijas jūras transporta koridorā, izveidojot vienotu dzelzceļa loku ap Baltijas jūru caur Baltijas valstīm, Poliju un Vāciju līdz pat Nīderlandes un Beļģijas ostām jau Ziemeļjūras krastā.
16.07.2019.