Dzejniecei Zinaīdai Lazdai (1902-1957) šogad aprit 120 gadi, daudzi no tiem ir saistīti ar Ērgļu pagasta „Spēliņu" mājām, tāpēc mēs, ērglēnieši, viņu saucam par savējo un lepojamies tāpat kā ar Rūdolfu Blaumani, Jāni Grotu un daudziem citiem ievērojamiem novadniekiem.
4. jūnijā Ērgļos notika Zinaīdai Lazdai veltīts atceres pasākums „Zemes meita ar zvaigžņu dvēseli". Pulksten 13 atcerējāmies un godinājām dzejnieci Sauleskalna kapos, kur atdusas arī viņas vecāki – Emma un Jānis Šreiberi, kuri šo pasauli atstāja 1950. gados. Z. Lazda savas acis uz mūžu vēra 1957. gadā svešumā – Sēlemas slimnīcā, ASV. Dzejnieces vēlēšanās bija, lai viņas pelnu urnu nogremdētu Baltijas jūrā. „Viļņi tad manus pelnus varbūt aizskalos līdz dzimtenes krastiem," tā Z. Lazda teikusi, jo nevarējusi pieņemt domu, ka vajadzētu uz visiem laikiem palikt svešā zemē. Dzejnieces vēlēšanās tika izpildīta. Sauleskalna kapos Šreiberu dzimtas piemineklī līdzās vecāku – Jāņa un Emmas – vārdiem ir arī iekalts – Zinaīda Šreibere-Lazda.
Pasākuma dienā Sauleskalna kapos uzrunu teica „Braku" muzeja vadītāja Zinta Saulīte, pastāstot par Z. Lazdas vecākiem un dzejnieces mūža novakari. Dzejoļus, veltītus mātei un tēvam, deklamēja Ērgļu vidusskolas skolēni Haralds Masaļskis un Keita Una Daumane (skolotāja Indra Rone), par muzikālo ietērpu parūpējās Pēteris Leiboms. Liels paldies Ērgļu apvienības pārvaldes tehniskajiem darbiniekiem, kuri Mārītes Gailītes vadībā pirms atceres pasākuma sakopa un sakārtoja Zinaīdas Lazdas atdusas vietu.
Pēc piemiņas brīža kapos notika muzikāli literāra atceres stunda Ērgļu bibliotēkā, kur pasākuma dalībnieki varēja noklausīties Zinaīdas Lazdas dzīvesstāstu, ko caurvija fotogrāfijas, video, dzejas lasījumi un muzikāli priekšnesumi. Z. Lazda dzimusi 1902. gada 6. jūnijā Leimaņu pagasta „Tanuļos". Pateicoties tēva Jāņa Šreibera uzņēmībai, 1911. gadā tika iepirkti „Spēliņi", kas kļuva par ģimenes īstajām mājām. Z. Lazda ir mācījusies gan Ērgļu pareizticīgo, gan luterāņu draudzes skolā. 1919. gadā viņa iestājās Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, 1923. gadā – LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes baltu filoloģijas nodaļā. Z. Lazda kļuva par talantīgu skolotāju un pamazām sevi pieteica kā dzejnieci, kura mīlēja savu valsti, godāja tās valodu un visu latvisko. Z. Lazda strādāja Rīgā, bet vasaras pavadīja Ērgļu pagasta „Spēliņos", kur jutās vislabāk, kur varēja saplūst ar dabu, rakstīt un palīdzēt vecākiem. 1944. gads nāca ar savām pārmaiņām – Z. Lazda devās bēgļu gaitās. Sākumā dzīvoja Vācijā, tad ASV. Lai arī ārpus dzimtenes dzejniece jutās drošībā, viņa skuma un ilgojās pēc Latvijas, svešajā zemē Z. Lazda nīkuļoja un nekad neiedzīvojās. Viņas skaistākais atstātais mantojums ir dzeja – pieci dzejoļu krājumi: „Zaļie vārti", „Staru viesulis", „Tālais dārzs", „Bēgle", „Saules koks". Z. Lazdas atdzimšana sākās 1980. gadu beigās, 1990. gados, jo pirms tam Latvijā par viņu neviens neko īsti nezināja. 1990. gadā pie „Spēliņu" mājām atklāja dzejnieces piemiņas plāksni, 2002. gadā Ērgļos atzīmēja Z. Lazdas 100. dzimšanas dienu, 2012. gadā – 110 gadu jubileju, un 2022. gadā atcerējāmies dzejnieci 120. dzimšanas dienā.
Ērgļu bibliotēkā pasākumu vadīja „Braku" muzeja vadītāja Zinta Saulīte un Ērgļu bibliotēkas vadītāja Sarmīte Dreiblate. Dzeju izjusti lasīja Ērgļu teātra aktieri – Ieva Vilnīte, Elita Ūdre, Kaiva Bukovska, un dzejnieces tēlā iejutās Iveta Pedele (to varēja skatīties video formātā). Par muzikālajiem priekšnesumiem paldies Ērgļu Mākslas un mūzikas skolas audzēknēm Laimai Leldai Kalniņai un Emīlijai Apsītei (skolotāja Evija Dāve). Paldies par interesantajiem un saturīgajiem video, kurus bija ierunājušas skolotājas Mārīte Breikša un Indra Rone, Jumurdas bibliotēkas vadītāja Agita Opincāne un novadpētniece Dace Zvirgzdiņa. Vislielākais paldies Antrai Dičai-Milnei no apvienības „Mana Filmu Studija" par pasākumam veidoto prezentāciju, par video materiāliem, par profesionālu sava darba veikumu.
Lai popularizētu dzejnieci Zinaīdu Lazdu, pēc 6. jūnija „Braku" muzeja mājaslapā un facebook vietnē varēs noskatīties „Braku" muzeja un apvienības „Mana Filmu Studija" veidoto raidījumu par dzejnieci. Paldies Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam par atbalstu un sadarbību. Godāsim un celsim saulē savus dižgarus, savas literatūras pērles un atcerēsimies, ka mums ir latviska, patriotiska un liela savas Latvijas mīļotāja – dzejniece Zinaīda Lazda.
08.06.2022.