Naktī uz sestdienu, 15. februārī pulksten 3.15, ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz piedūmotu četrstāvu dzīvojamo māju Madonā.
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Sandra Vējiņa informē: – Vienā no ēkas dzīvokļiem dega gulta 4 m2 platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā cilvēks. Pirms VUGD ierašanās paši evakuējās 18 cilvēki, bet vēl trīs cilvēkus evakuēja ugunsdzēsēji glābēji. Šajā dzīvoklī nebija uzstādīts dūmu detektors. Jāatzīst, ka dūmu detektors šajā gadījumā varēja glābt cilvēka dzīvību. Par šo gadījumu plašākus komentārus sniegt nevaram, jo darbu turpina un lietas apstākļus izmeklē kolēģi Valsts policijā.
Lai gan varētu šķist, ka ugunsgrēkos nāvējošākās ir uguns liesmas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija liecina, ka puse no ugunsgrēkos bojāgājušajiem ir miruši pēc saindēšanās ar tvana gāzi vai nosmakšanas. Turklāt lielākā daļa ir nosmakuši vai saindējušies savās guļamistabās, kas norāda – cilvēki nemaz nav pamodušies, kad ir sākusies degšana. Uzstādot dūmu detektoru, tas telpā konstatē dūmu koncentrāciju, siltumu un par to ar spalgu skaņas signālu brīdina mājokļa iemītniekus, tādējādi ļaujot paspēt pamest degošās telpas.
Par to, ka obligāti dzīvokļos jābūt dūmu detektoriem, pārliecināts ir arī mājas, kurā notika ugunsnelaime, apsaimniekotāja pārstāvis Ivars Grandāns.
– Dūmu detektoriem jābūt katrā dzīvoklī. Par to ir atbildīgi īpašnieki. Apsaimniekotājs nav tiesīgs pārbaudīt privātīpašumus. Koplietojamajās telpās, šajā gadījumā kāpņu telpās, lai gan tur nav, kam degt, tomēr domājam uzstādīt dūmu detektorus. Tāpat iedzīvotāji tiek mudināti apdrošināt dzīvokļus. Tas sniedz drošības izjūtu, – norāda Ivars Grandāns. – Šādi gadījumi ir traģiski, un, lai situācijas neatkārtotos, ir jārūpējas par drošību. Esmu pārliecināts, ja konkrētajā dzīvoklī būtu dūmu detektors, rezultāts būtu cits un cilvēka dzīvība būtu glābta. Iedzīvotājiem, kuriem bija uzstādīti detektori, rodoties sadūmojumam, tie nostrādāja, līdz ar to cilvēki evakuējās. Savukārt kāpņu telpā dūmi radās, kad tika atlauztas durvis. Cik zinu, policija strādā, lai atklātu aizdegšanās iemeslus. Bojāgājušais cilvēks nebija smēķētājs. Pēc sākotnējās dzīvokļa apskates nekas neliecināja par ierīcēm, kas varētu izraisīt nelaimi.
Jautāta, vai pēc ugunsgrēka VUGD apsekos cietušās ēkas, Sandra Vējiņa skaidro: – Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka no šā gada 1. janvāra dzīvokļos jāuzstāda vismaz viens dūmu detektors, bet privātmājā tas jāuzstāda katrā ēkas stāvā. Privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu. Noteikumos ir iekļauti ugunsdrošības pasākumi, kuru ievērošana palīdzēs izvairīties no ugunsnelaimes vai mazināt tās ietekmi. VUGD neplāno pārbaudīt katru mājokli. Prioritāri VUGD amatpersonas pārbaudes veiks tajos mājokļos, par kuriem tiks saņemti iesniegumi vai sūdzības, kā arī būs notikuši ugunsgrēki. Iespēju robežās tiks veikta arī dzīvojamā sektora apsekošana un pārbaudīta ne tikai dūmu detektoru esamība, bet arī pārējo ugunsdrošības prasību ievērošana mājokļos un koplietošanas telpās. Jāpiezīmē, ka dzīvojamā sektora pārbaudes nav nekas jauns, katru gadu tādas jau notiek un notiks arī turpmāk.
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants nosaka, ka „par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu: fiziskajām personām – no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro".
Sandra Vējiņa uzsver: – Ugunsdrošības noteikumu prasības nav domātas iedzīvotāju sodīšanai, bet nosaka pasākumus, lai katru mājokli padarītu drošāku, vidi – sakārtotāku. Mūsu mērķis – sabiedrībai droša vide!
21.02.2020.