Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši nepilni pieci mēneši. Tās notiks šī gada 8. jūnijā, bet jau 25. janvārī sāksies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Sarakstus Centrālā vēlēšanu komisija pieņems līdz 9. februārim.
Liela daļu partiju deputātu kandidātu sarakstus ir jau apstiprinājušas, bet plašākai sabiedrībai tos vēl nav atklājušas. Tiesa, vairāku sarakstu līderu vārdi, kuri mēģinās Eiroparlamentā ievilkt arī sabiedrībā mazāk zināmus politiķus un citu jomu speciālistus, ir jau izskanējuši.
Kā viens no Apvienotā saraksta potenciālajiem līderiem tiek minēts Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis. Partija „Jaunā Vienotība" vēl neesot izlēmusi, kuram – Eiropas Komisijas izpildviceprezidentam, Eiropas Savienības komisāram Valdim Dombrovskim vai ārlietu ministram Krišjānim Kariņam – atvēlēt pirmo numuru, bet ir diezgan droši zināms, ka nākamās sarakstā aiz viņiem varētu būt līdzšinējās eiroparlamentārietes Sandra Kalniete un Inese Vaidere.
Savukārt Zaļo un Zemnieku apvienība vēlēšanām pieteikšot visus četrus ministrus, bet kā saraksta līderi – ekonomikas ministru Viktoru Valaini.
Piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās plāno arī „Progresīvie". Šim politiskajam spēkam pievienojies bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis un viņš arī startēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
No Nacionālās apvienības Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēs 18 politiķi. Saraksta līderi būs Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, Saeimas deputāte Ināra Mūrniece, kā arī Saeimas deputāts un ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols.
Kandidātu sarakstus drīkst iesniegt Latvijā reģistrēta politiskā partija, kurā ir ne mazāk kā 500 biedru, kā arī Latvijā reģistrēta politisko partiju apvienība, ja tajā kopā ir ne mazāk kā 500 biedru. Kandidātu saraksti iesniedzami CVK.
Šī gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās no Latvijas tiks ievēlēts par vienu deputātu vairāk nekā iepriekš, jo Eiropadomes lēma nākamajam pilnvaru termiņam palielināt deputātu vietu skaitu EP no 705 uz 720. Tādējādi arī no Latvijas ievēlēto EP deputātu skaits palielināsies no astoņiem uz deviņiem.
Pie papildu vietas EP tikušas arī Dānija, Beļģija, Austrija, Polija, Somija, Slovākija un Slovēnija, kā arī Īrija, bet Francijai, Spānijai un Nīderlandei piešķirtas vēl divas deputātu vietas.
Eiropadomes priekšlikuma pamatā bija 2023. gada jūnija ziņojums – deputātu skaits palielināts, balstoties uz demogrāfiskajām pārmaiņām Eiropas Savienībā kopš 2019. gada vēlēšanām.
Lēmumu atbalstīja 515 jeb vairums parlamenta deputātu, 74 balsoja pret, 44 atturējās.
16.01.2024.