Pauls Pāvils Zvanītājs Kristiāna Dāvida pamatskolā mācās astoto gadu. Viņš ir rīdzinieks, bet labprāt izglītību iegūst laukos un dzīvo draugu vidē kopienā.
Īsi par Kristiāna Dāvida pamatskolu
29 gadus Madonas novadā darbojas Kristiāna Dāvida pamatskola, kaut minētais vārds skolai dots tikai 2010. gadā. Tas tāpēc, ka izglītības iestādei bijuši vairāki nosaukumi un vairāki dibinātāji. Desmito gadu tā ir biedrības „Brāļu draudze" skola, kam sadarbība izveidojusies ar Brāļu draudzes dažādām organizācijām visā pasaulē.
Direktores pienākumus no 2011. līdz 2020. gadam skolā veica Astrīda Vāvere, viņu nomainījusi un no šī mācību gada izglītības iestādi vada Aelita Kaulača. Šobrīd skolā mācās 23 audzēkņi, strādā 14 skolotāji. Nedēļas laikā bērni dzīvo skolas internātā, brīvdienās iemītnieku paliek krietni mazāk. Mazajās klasēs šogad mācās daudzi madonieši, viņi katru dienu dodas uz savām mājām.
Pilsētnieks iejūtas skaistajā lauku vidē
Uz jautājumu, kā Pauls Zvanītājs atceras savu ierašanos Kristiāna Dāvida pamatskolā Barkavas pagastā, Pauls stāsta: – Daudz neko neatceros, bet prātā ir tas, ka mani jau Madonas autoostā sagaidīja skolas toreizējā direktore Astrīda. Ar balto busiņu Astrīdas tante nogādāja skolā. Sākumā, protams, gribējās atpakaļ uz mājām, būt ierastajā vidē, bet drīz vien iejutos, un visi pēdējie gadi šai skolā ir brīnišķīgi – ļoti te patīk. Klasē esam trīs, no mācību priekšmetiem vislabāk patīk matemātika. Novērtēju, ka visapkārt ir svaigs gaiss, var daudz laika pavadīt ārā. Kopā ar citiem spēlējām futbolu, parādoties sniegam, varēs slēpot, pikoties. Ļoti gaidu īstu ziemu, tad braucam uz Viešūra kalnu, laižamies no kalna ar ragaviņām, pūšļiem, slēpēm, dēļiem – kas kuram patīk. Man pašam visvairāk patīk snovot.
Pēc stundām skolēni palīdz dažādos darbos. – Rudenī rakām dārzus, tīrījām ponija novietni, vedām to ārā ganībās, grābām lapas, palīdzējām pieaugušajiem malkas sagādē, – stāsta jaunietis. Jautāts, vai visi vienmēr ir tik čakli, vai kādreiz arī pārņem slinkums, Pauls pasmaida: – Ir jau ir tā. Dažreiz parūcam, bet pēc tam vajadzīgo tāpat izdarām.
Iespēja mācīties mūzikas instrumentu spēli
Jautāts par pievienotajām vērtībām, ko audzēkņi iegūst šajā skolā, Pauls nosauc mūzikas instrumentu spēli: – Kopš ierados skolā, jau no 1. klases sāku mācīties spēlēt ģitāru, pirms diviem gadiem pie skolotāja Raimonda Lapkaša to atkal atsāku. Mūzikas stundas ietvaros reizi nedēļā trenējos ģitāras apmācībā, citi mācās spēlēt klavieres vai citus mūzikas instrumentus. Mums ir arī skolas ansamblis, šai periodā neesam nekur braukuši, bet iepriekš bija daudz uzstāšanos. Grupu sauc "Brasi un koks", tajā ietilpst metālpūšamo instrumentu spēlētāji un koka pūšamo instrumentu (klarnetes) spēlētāji. Es savukārt spēlēju ģitāru atsevišķā grupā ar Raimondonkuli, un pie mums ritmu spēlēja vēl viens puisis, kas šobrīd skolā vairs nemācās.
Draugi ir pilnīgi visi!
Kad ierunājamies par draugiem, Pauls atplaukst smaidā: – Draugi man ir pilnīgi visi, visa šī skola! Ar katru bērnu attiecības veidojas atšķirīgi, ar kādu arī lēnāk, bet pie varas neviens te netiecas, cits citam palīdzam un esam savējie.
Vaicājot par mācību izpratni un to, kas Paulam patīk, atbilde skan: – Lielajās skolās mācīties būtu grūti, šeit darbojos privātskolā, katram audzēknim ir individuāla pieeja. Man pašam patīk mūzika, sports un matemātika. Šogad matemātiku māca skolas direktore Aelita Kaulača.
Tā kā Kalna kopienā tiek praktizēta lūgšanu dzīve, vaicāju, kā jaunietis pieņem šo dimensiju. – Mani tas saista. Dienu sākam un beidzam ar lūgšanu, slavējam ģitāras pavadījumā, svētdienās slavēšana dažreiz notiek arī pēcpusdienā, – atklāj puisis.
Keramiķa talants no vecākiem
Tā kā Pauls mācās 9. klasē, ierunājamies par viņa nākotnes iecerēm. – Pēc skolas iešu mācīties uz Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu, gribu apgūt podnieka amatu, – vēsta jaunietis. – Arī šai skolā darbojos ar mālu, veidoju dažādas bļodiņas. Mamma atved mālu, es varu izpausties. Mamma ir keramiķe, labi zīmē, viņa strādā par skolotāju vairākos bērnudārzos un vada privātās nodarbības. Mamma veido krūzes, vāzes, bļodas, servīzes, svilpauniekus, pilnīgi visu. Agrāk brauca uz gadatirgiem, kādreiz mums bija arī savs ceplis, es palīdzēju pie cepļa kurināšanas. Tagad mamma darbus apdedzina podnieka Vasiļevska uzbūvētajā ceplī Bruknā vai radoši darbojas savā darbnīcā Kurmenē. Arī tētim patīk darbs ar mālu, viņš veido lielas vāzes, vienu ir uzdāvinājis Kristiāna Dāvida pamatskolai. Ikdienā tētis strādā veikalā "Depo", pelna ģimenei iztiku.
Uz brīdi kā skolotājs
Paulam vaicāju, vai viņš ierāda keramiķa iespējas arī citiem bērniem. – Vizuālās mākslas stundā vienu nodarbību mazajiem skolotāja Zane Līcīte man reiz ļāva novadīt, – atceras Pauls. – Bija mācību stunda, un tajā veidojām pērlītes no māla. Mazajiem ļoti patika.
Kad prasu, vai Pauls ieteiktu arī citiem mācīties Kristiāna Dāvida pamatskolā, viņš atbild īsi un apstiprinoši: – Protams! Te mācījās mani brāļi, šo skolu pabeidza mana māsa un brālis, un nākamajā pavasarī to pabeigšu arī es.
02.12.2020.