Aizvadītās nedēļas nogalē draudzes titulsvētkus svinēja Madonas katoļu draudze. Slavēšana pieredzējušu mūziķu vadībā, iespēja Grēksūdzes sakramentam, Svētās Mises svinēšana, procesija, gleznu izstādes atklāšana — tie bija tikai daži no svētku elementiem, ko papildināja arī viespriesteru klātbūtne un uzrunas.
Tēvs Jānis no Cesvaines draudzes 22. novembrī pakavējās pie mūzikas un mūziķu patroneses svētās Cecīlijas piemiņas. Viņa dzīvoja 3. gadsimtā, bet 22. novembrī kristīgā pasaule atzīmē svētās Cecīlijas dzimšanas dienu.
Priesteris Ilmārs Tolstovs, uzrunājot draudzi 23. novembrī, uz Madonu bija ieradies no Alūksnes, kur veica kapelāna pienākumus Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā. Viņš atzina, ka no karaspēka ir ieradies gara spēkā: – Ja pirmajā vietā tiek izmantoti ložmetēji, mēs lietojam rožmetējus (domāta Rožukroņa lūgšana, – aut.), jo primārā tomēr ir garīgā cīņa. Ne jau pret miesu un asinīm iestājamies, bet pret ļaunajiem gariem, kas valda pasaulē. Svētā Mise lai tāpēc ir kā iespēja mobilizēties garīgajai cīņai. Svarīgi ir nepagurt un neiekrist apātijā – garīgajā iemigšanā, lai ikviens būtu gara frontes pirmajās līnijās ar aizlūgšanu un iekšējo spēku. To lūdza arī komandieri, armijas augstākā virspavēlniecība, lai mobilizējam cilvēkus lūgšanai. Šajos nemierīgajos laikos ir ļoti svarīgi darīt katram piemēroto: karavīri dara savu darbu, gara vīri un sievas – savējo.
24. novembrī Svēto Misi svinēja draudzes prāvests priesteris Māris Ozoliņš. Uzrunā viņš uzsvēra, ka Baznīcas gada pēdējā svētdiena ir Kristus, visas pasaules Karaļa, svētki. Pāvesta Pija XI iedibināti, tie apliecina Kristus valstības uzvarošo klātbūtni mūsdienu sekularizētajā pasaulē un uzsver Kristus atnākšanas būtību. Apliecināt Jēzu Kristu kā universa Karali nozīmē atzīt, ka cilvēks savu brīvību pakļauj nevis kādai zemes varai, bet vienīgi Dievam. Baznīca tic un māca, ka visas cilvēces vēstures atslēga, centrs un mērķis rodams Jēzū Kristū.
– Kāpēc Madonas katoļu baznīca ir konsekrēta Kristum kā Karalim? – jautāja priesteris. Viņš atgādināja, ka Kristus Karaļa svētki tika iedibināti 1925. gadā: – Mūsu baznīca ir salīdzinoši jauna, celta 1934. gadā, tāpēc šie jaunie svētki, kas tolaik bija topā, likās svarīgi arī Barkavas draudzes prāvestam, kas uzcēla baznīcu Madonā. Pirmā lielā bazilika, kas tika uzbūvēta un ko veltīja Kristus Karaļa godam, bija 1936. gadā. Jāpiemin, ka tikai tās baznīcas, kas tika uzbūvētas no jauna, varēja iegūt šo jauno titulu, jo pārējām tituli jau bija piešķirti. Priesteris Māris uzsvēra, ka Vispārējā baznīca ar savu vēstījumu vienmēr ierakstās tā brīža politiskajā kontekstā. Un tobrīd uz skatuves uznāca jau ļoti dažādi "karaļi": Musolīnī, Hitlers, Latvijā parādījās vietējais karalis Ulmanis… Lai pasaule neaizmirstu, kurš ir īstais Karalis, tika iedibināti šie svētki.
Svētkos ierasts, ka sapošam savu apkārtni, izdekorējam svētku telpu. Madonas baznīca šobrīd piedzīvo atjaunošanas darbus, bet tās iekštelpu svētkos papildina Erlinas O'Salivanas darbu izstāde. Erlina ir draudzes jauniete, kas beigusi Jāņa Simsona Madonas mākslas skolu un Madonas Valsts ģimnāziju, bet šobrīd mācās Rēzeknes Mākslas un dizaina skolā. Pērn viņa piedalījās konkursā "Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā jauniešiem", kur ieguva godpilno 1. vietu. Tuvojoties skolas noslēgumam Rēzeknē, Erlina ļoti vēlējās izveidot savu darbu pirmo izstādi. – Nekad nebūtu domājusi, ka tā īstenosies manā – Madonas Kristus Karaļa draudzē, – atzīst Erlina. Izstādē aplūkojami viņas pēdējo gadu darbi, kuri ir rotājuši arī Madonas dekanāta draudžu avīzes "Kāpt kalnā" titulvākus.
26.11.2024.