Valdību un sociālo partneru veidojošā nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) septembrī turpinās risināt domstarpības par 2020. gada budžetu, ziņo aģentūra LETA.
Vakar NTSP sēdē tika uzklausīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par 2020. gada budžeta izstrādes gaitu, makroekonomikas prognozēm, fiskālo telpu, ministriju un neatkarīgo iestāžu papildu budžeta pieprasījumiem.
Pēc NTSP sēdes tās vadītājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns žurnālistiem pavēstījis, ka turpmākās diskusijas 2020. gada budžeta kontekstā būs par iepriekš apsolīto atalgojuma palielināšanu mediķiem un pedagogiem. Tāpat tiks uzturēta diskusija par izmaiņām, kas attiecas uz minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī atvieglojumiem.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve S. Stūre aģentūrai LETA norādījusi, ka konfederācija atzinīgi vērtē, ka nākamā gada valsts budžetā nav paredzētas fundamentālas izmaiņas nodokļu sistēmā, saglabājot stabilitāti trīs gadu periodā pēc nodokļu reformas. Tāpat pozitīvi vērtējams, ka, pārskatot valdības izdevumus 2020. gadam, iegūti papildu 93,7 miljoni eiro. Aptuveni pusi no rezervēm plānots izmantot fiskālās telpas paplašināšanai un kopējām valsts prioritātēm. Gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvji ir vienisprātis, ka valsts budžeta veidošanas ietvaros ir jāpārskata arī pašvaldību izdevumi un to efektivitāte.
Turpinot diskusijas par nodokļu politiku, darba devēji uzsvēra, ka diferencētā neapliekamā minimuma noteikšana iedzīvotāju ienākuma nodoklim ir radījusi ļoti sarežģīti administrējamu sistēmu, kas nav mazinājusi sociālo nevienlīdzību, tāpēc šīs sistēmas papildināšana, ieviešot 1,09 koeficientu prognozējamiem algas ienākumiem nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, nav atbalstāma.
28.08.2019.