21. augustā Madonas novada domē uz tikšanos ar domes deputātiem ieradās zemkopības ministrs Armands Krauze. Kopā ar viņu Madonā viesojās ministra biroja vadītājs Māris Gelsbergs, ZM parlamentārais sekretārs Normunds Šmits, padomnieks pašvaldību jautājumos, konsultants par īsajām pārtikas ķēdēm un izglītības sistēmas ēdināšanas jautājumiem Dainis Karols, ministra padomniece stratēģiskās komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Linda Cīrule.
Madonas novada pašvaldību pārstāvēja Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, vietnieks Māris Justs, domes deputāti Rūdolfs Medenis, Janīna Grudule, Valda Kļaviņa, Aronas, Sarkaņu un Dzelzavas pagasta pārvalžu vadītājs Sandis Kalniņš, kā arī Centrālās administrācijas pārstāvji.
Tikšanās sākumā Agris Lungevičs pateicās par atsaucību uzaicinājumam tikties ar novada domes deputātiem. Viņš iepazīstināja, ka Madonas novads ir otrs lielākais novads Latvijā, un tajā ir iekļāvies arī kādreizējais Varakļānu novads, ko novada domē pārstāv četri deputāti.
Ievadā Agris Lungevičs aktualizēja ieilgušo problēmu par Gaiziņkalna virsotnes zemes atpirkšanu no īpašniekiem, vai to izdosies atrisināt līdz Madonas pilsētas 100 gadu jubilejai. Šobrīd norisinās sarunas starp īpašniekiem un AS "Latvijas Valsts meži" par iespējamu savstarpēju īpašumu maiņu.
Armands Krauze īsumā paskaidroja: – Šobrīd ir pavisam cits stāsts par īpašnieku maiņu un "Latvijas Valsts mežu" iesaisti. Īpašnieki vēlas lielāku summu, kas neatbilst tirgus vērtībai. Visticamāk, jautājums būs jāvirza caur ministru kabinetu, varbūt Saeimā. Viņi rēķina, ka Gaiziņš ir kas vairāk, nekā tikai kalns un mežs, tam ir nemateriālā vērtība, kalns ir kā Latvijas simbols. Protams, gribētos, lai ātrāk iekustina šo jautājumu. Ja nākamā gada sākumā to uzsāks, varbūt uz 110 gadu jubileju kaut ko no šī īpašuma varētu sakopt.
Sarunas centrālā diskusija izvērtās par ieilgušajām lietavām un sarežģītajiem apstākļiem lauksaimniecībā, par lauksaimnieku situāciju. Izskanēja priekšlikumi par īpašuma nodokļu atlaidēm, soda procentu neaprēķināšanu, termiņu pagarināšanu lauksaimniekiem un par citiem atvieglojumiem lauku saimniecībām.
Zemnieki, protams, vēlas zināt, vai būs ES finansiāls atbalsts salnas, lietavu un plūdu skartajām saimniecībām.
Zemkopības ministrs Armands Krauze uzsvēra, ka par zaudējumiem, kas radušies lauksaimniekiem nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ, Eiropas Komisija (EK) ir informēta: – Mēs ar savu redzējumu esam Briseles ierēdņus iepazīstinājuši. Esam vērsuši Eiropas Komisijas uzmanību uz ārkārtējo situāciju Latvijas lauksaimniecībā. Par salnas, lietus radītajiem postījumiem un sekām, papildinot zaudējumu aprēķinu, esam informējuši EK.
Lūdzot atbalstu no ES budžeta, pievienojot arī cietušo zemnieku saimniecību pieteiktos zaudējumus ražas novākšanā, esam aizsūtījuši vēstuli ar precīzākiem aprēķiniem. Augustā, kad EK darbinieki bija atvaļinājumā, nav vēl saņemta nekāda atbilde. Tomēr ļoti ceram, ka EK, izvērtējot nelabvēlīgo situāciju, atbalstu piešķirs, nav zināms, cik daudz, – uzsvēra ministrs.
A. Krauze atgādināja, ka mūsu valsts pozīcijas bija, ka EK lauksaimniecībai vajag nodalīt maksājumus, nevis visus likt kopā.
– Man nav būtiski, kurā aploksnē, galvenais, lai ir apjoms un atbalsts, – sacīja ministrs.
Viņš paskaidroja, ka sarunas šobrīd veic Ārlietu ministrija, un sarunas gan ar Ārlietu ministriju, gan ar EK Briselē atsāksies, beidzoties vasaras atvaļinājumiem.
Protams, viņš runāja arī par fondu naudu, kur ir kas ietaupīts, ka valsts arī no fondu neizmantotās naudas varētu piemaksāt.
– Zaudējumi ir visiem, bet ir jāskatās uz ieņēmumu kritumu pēc bilances. Pagaidām mums ir aprēķināti zaudējumi par bojātiem hektāriem. EK ir skaidri pateikusi, ka atbalsts ir vajadzīgs, ja situācija apdraud saimniecības maksātspēju. Kā lai pierāda, ka 10-15 % ieņēmumu kritums apdraud saimniecības maksātspēju, arī 20 % dažkārt neapdraud, ja ir ieņēmumi no citas nozares. Ir skaidrs, ka saimniecībām ir kredīti, naudas plūsma apgrūtināta. EK nākotnē šādu ārkārtējās situācijas atbalstu negrib maksāt. Ne jau pie mums vien ir problēmas, nepārtraukti līst arī Lietuvā un Igaunijā, arī Polijā. Savukārt dienvidos ir sausums un ugunsgrēki. EK prasa atbalstu no visām pusēm, un viņi iesaka, ka ir jāveido savi riska fondi, iemaksājot katru gadu kādu naudu, nevis steigā jāatver fonds, kad valstī ir krīze. Sarunas nebūs vienkāršas, bet saprotu, ka no ieņēmumu krituma nekur tālu neaiziesim. Tas arī būtu godīgi – palīdzēt tam, kam draud maksātnespēja, nevis samaksāt par bojātiem hektāriem. Arī Latvijā dabas apstākļu radītā situācija atšķiras. To jau precīzi var pateikt, kur gājusi nokrišņu zona, kur bija salnas, kur uzkrita krusa. Piemēram, salna uznāk Vidzemes augstienē, dārzi nosalst, bet Dobeles pusē salnas netraucēja, ir ļoti laba raža. Pagājušajā gadā to analizējām pat pagastu līmenī. Ja piekopj metodiku – pa visu valsti maksāt, var samaksāt arī tam, kam nepienākas. Var būt pat divas pakāpes, ja sāk darboties riska fonds un atbalsta tos, ko patiešām skar klimatiskās problēmas reģiona mērogā, un tad otrajā pakāpē skatās ieņēmumus.
Deputāte Janīna Grudule no Murmastienes pagasta, iesaistoties sarunā, darīja zināmu, ka zemnieki ir pateicīgi, ka ārkārtējās situācijas noteikšana lauksaimniecībā saimniekus pasargā – ir mazākas pārbaudes un atlikti termiņi, un zemnieki cīnās, lai novāktu ražu, kas ir palikusi. Armands Krauze gan iebilda, ka pilnīgi visi termiņi nebūs atlikti. Kad ārkārtas situācija ir izsludināta, tas nenozīmē nekā nedarīšanu. Arī ekoshēmas paredz saistības, kas minimālā apjomā ir jāpilda, un lokāli situācija atšķiras. Ir, kur ziemas rapsi nevar iesēt, ir, kur to sēj un iesēj. Arī lopkopībā, kaut iet grūti, beigu beigās lopus bez zāles lopbarības neatstās. Arī labību – ir, kur nevar nokult, tehnika grimst, ir, kur to nokuļ. Ir, kur smilšainas augsnes, kur ūdens ātri aizskalojas, ir, kur sakrājas un paliek lietus ezeriņi.
Janīna Grudule vēlējās noskaidrot arī bioloģiskās lopkopības saimniecības jautājumu, vai šogad nevar būt atkāpe – vajadzības gadījumā iegādāties kādu daļu konvenciālās lopbarības, piemēram, graudus, kas pašiem neizauga.
Deputāts, ZS "Kalna Rubeņi" saimnieks Rūdolfs Medenis no Praulienas pagasta rosināja VID nodokļu parādu atmaksu piemērot saimniecības apgrozījuma lielumam. Jo, ja vēlas "ALTUM" aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem, nedrīkst būt nodokļu parāds.
Ierosināja arī atlikt nekustamā nodokļa maksājumu kavējuma soda procentus.
Madonas novada pašvaldība diskusijā aktualizēja vēl kādu būtisku problēmu laukos – latvāņu izplatību. Madonas novadā tie aizņem vairāk nekā 1,1 tūkstoti hektāru. Lielākās teritorijas tiek apkarotas, taču īpaši kritiska situācija ir zemes platībās, kas pieder valsts institūcijām. Pašvaldība aicināja Zemkopības ministriju izstrādāt 7 gadu plānu latvāņu apkarošanai. Vislielākās latvāņu teritorijas ir apzinātas ZM nekustamajos īpašumos, kas atrodas pie Lubāna ezera, kanālu malās, sēklas izplatās.
Tas ir kā cīnīties ar vējdzirnavām, bet vismaz zemes saimnieki zina, savos īpašumos latvāņus apkaro, tāpēc svarīgi ir strādāt visiem kopā.
26.08.2025.