"Jo tik ļoti Tēvs savu radīto pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu viendzimušo Dēlu, lai neviens, kas Dēlam tic, nepazustu grēka sabojātajā pasaulē, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Jo Tēvs savu Dēlu nav sūtījis grēcīgajā pasaulē, lai Dēls to tiesātu, bet lai Dēlam ticīgais no grēcīgās pasaules tiktu izglābts. Kas Dēlam tic, tas tiek izglābts, kas netic – pazudināts." (Jņ 3:15-17)
Dieva Dēls Jēzus Kristus šos vārdus saka farizejam Nikodemam, kuram Kristus stāsta par pieauguša cilvēka piedzimšanu no Dieva Svētā Gara. Kristus Baznīcas mācībā šī patiesība ir izprotama kopā ar eņģeļa Gabriēla pasludināšanu Jaunavai Marijai: "Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi. Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva. Tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi viņu vārdā Jēzus." (Lk1:28-32) Kristus Māte atbild: "Kā tas var notikt? Es vīra neapzinos."
(Lk 1:34) Mūsdienu valodā tas skanētu – man nav bijušas seksuālas attiecības ar manu saderināto, nākamo vīru – Jāzepu, es esmu jaunava – jauniete, kurai nav bijušas šādas attiecības, bībeliski – jaunava ir jauniete līdz brīdim, kad tai ir pirmās seksuālās attiecības (pēc tām, ja tās ir laulībā, bībeliskā izpratnē jaunava kļūst sieva, ja ārpus laulības – mauka).
Pēc Mozus celibrālās bauslības, ja vīrietis un sieviete nodarbojoties ar seksuālajām attiecībām ārpus laulības, abi ir nomētājami ar akmeņiem kopā ar gaidāmo bērnu. Tāda bija ikdienas prakse pirms 2023 gadiem Izraēlā. Šis likums radīja izbailes Jaunavā Marijā. Ikdienas dzīvē šādus nāvessodus varēja redzēt bieži.
Eņģelis Gabriēls turpina: "Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls." (Lk 1:35)
Kristus Baznīca Dieva Dēla piedzimšanā svin neizskaidrojamu brīnumu – PIEDZIMŠANU NO SVĒTĀ GARA. To Jēzus savai Baznīcai atstāj kā sakramentu, kuru saņemot grēciniekā piedzimst Kristus, cilvēks piedzimst no augšienes. Sākas cilvēka ticības dzīve, kas ir nemitīga cīņa starp cilvēcisko (Baznīcā lieto vārdu "grēcinieks") katrā no mums un Jēzu Kristu (Baznīcā lieto vārdu salikumu "jaunais cilvēks") mūsos. Katrs, kurš piedzimst no Svētā Gara, tiek vajāts no tiem, kuri nepiedzimst no Svētā Gara. Kristus vajāšana iesākas, viņam piedzimstot, kur Hērods sūta nogalināt visus pirmdzimtos puikas Betlēmē. Jēzu paglābj eņģelis, kurš parādās viņa audžutēvam Jāzepam, sakot – bēdz, jo to, kas piedzimis no Svētā Gara, meklē nokaut. Un Jāzeps kopā ar Jaunavu Mariju un Jēzu dodas uz Ēģipti. Bībeles arheoloģija šo notikumu saista ar ebreju iziešanu no Ēģiptes, kur izvedot no Ēģiptes Dieva Tēva izredzēto tautu, ebrejus, kurus Dievs izredzēja Ābrahama ticības dēļ. Tiek nogalināti visi Ēģiptes pirmdzimtie. Nevainīgu bērnu nogalināšana ticības izpratnē ir priekšvēstnesis, ka notiek Dieva iejaukšanās pazudinātajā pasaulē. Notiek ar prātu nepieņemami notikumi, tiek nogalināti nevainīgi bērni. Netiek nogalināts tas, kurš cilvēciski šķiet vainu nesošs par šīm slepkavībām (Jēzus). Cilvēki vaicā: "Kā Dievs pieļauj tam notikt? Šie bērni nav vainīgi, ka Dievs izdomāja piedzimt šai pasaulē." Grēcīgajā pasaulē no Svētā Gara dzimušais Bērns uzņemas visus šīs pasaules grēkus, un būtiskākā atšķirība ir tajā, ka Kristus atnāk, lai pieņemtu Sava Tēva gribu un labprātīgi mirtu par grēka sabojātās pasaules ļaunumu, grēku. Tāpat katrs, kas piedzimis no Dieva, labprātīgi mirst saviem grēkiem, sekojot Jēzum sevī.
Mūsu grēki Kristū mums ir piedoti, KRISTUS AUGŠĀMCĒLIES!
KRISTUS PIEDZIMŠANAS SVĒTKI ir noslēgums gaidīšanas laikam – Adventam. Adventa nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda "adventus" un tulkojumā nozīmē "atnākšana".
Mūsu Kunga Jēzus Kristus 490. žēlastības gadā bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventu par grēku nožēlas laiku, Rietumeiropas Franku Baznīcā uzliekot gavēni.
Mūsdienu kristieši Adventa laikā izmeklē savu sirdsapziņu, izsūdz grēkus, daudzi saliek svētsolījumus – veic gavēņa laika apņemšanos.
Ticības cīņu bagātu Mūsu Kunga Jēzus Kristus 2023. žēlastības gadu!
GUNTARS AGATE PAEGLIS,
LELB mācītājs
23.12.2022.