Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Dejas sēdus — piemērotas plašam interesentu lokam

ZANE BIKOVSKA

Autors • 06.03.2025.

Dejas sēdus — piemērotas plašam interesentu lokam
Burtu lielums

Dejas sēdus ir Starptautisko senioru deju apakšžanrs. Senioru dejas radās 20. gadsimta vidū Vācijā. Ilgstoši darbojoties ar jauniešiem, Vācijas deju pedagoģe Ilse Tutt, kas ir šīs kustības aizsācēja, radīja  sociālās dejas cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, lai arī šī paaudze, līdzīgi kā jaunieši, varētu gūt dzīvesprieku tā laika nevienkāršajos dzīves apstākļos. Laikam ejot, vecums darīja savu un nostāvēt kājās ilgstoši kļuva samērā grūti.

Cilvēki, arī sēžot uz krēsliem, gribēja turpināt dejot, un tā pamazām attīstījās dejas sēdus. Kopš 2016. gada tās ir pieejamas arī Latvijā, laika gaitā kļūstot arvien populārākas.
Pēc biedrības „Latvijas Senioru deju apvienība", kas ir arī vienīgā senioru deju un deju sēdus koordinatore Latvijā, rīcībā esošās informācijas, šobrīd mūsu valstī vienīgā deju sēdus skolotāja un vadītāja ir Indra Spalviņa, kura vienlaikus ir arī minētās biedrības valdes priekšsēdētāja. Viņa pastāsta, ka pastāv arī dejas ar rollatoru jeb stumjamajiem ratiņiem un dejas pie krēsla, taču tieši dejas sēdus viņu uzrunājušas visvairāk. Tās var piemērot daudz plašākam interesentu lokam.
– Mana skolotāja un kolēģe Laimdota Andersone deviņdesmitajos gados Vācijā iepazinās ar senioru dejām, tur arī apguva šīs dejas un paralēli iepazina arī dejas sēdus un pārējos žanrus. 2012. gadā uz Latviju tika uzaicinātas deju pedagoģes no Vācijas, kuras novadīja pirmo atklāto meistarklasi interesentiem. 2016. gada aprīlī tika sperts solis tālāk un pasniedzējas no Vācijas vadīja informatīvo semināru, lai cilvēki, kuri grib apgūt šo deju vadīšanu, varētu tās pielietot savās institūcijās. Visā pasaulē sabiedrība strauji noveco, un dejas sēdus ir lieliski piemērotas tieši vecākajai paaudzei. Dejas sēdus ir arī viens no fantastiskākajiem veidiem, kā integrēt sabiedrībā cilvēkus ar funkcionāliem un garīgiem traucējumiem, jo šo iemeslu dēļ daļa izvairās doties sabiedrībā, uzskatot sevi par otršķirīgiem. Ar šo deju palīdzību mēs ļaujam šiem cilvēkiem saprast, ka arī viņi ir varoši un līdzvērtīgi pārējiem. Nodarbībās gan dejas vadītājs, gan dalībnieki ir vienā līmenī un neviens nav svarīgāks vai mazāk svarīgs, – par deju sēdus vēsturi un attīstību skaidro Indra Spalviņa.
Viņa ar dejām sēdus aktīvi sāka darboties 2019. gadā, pamatus apgūstot pie Laimdotas Andersones. Konsultējoties arī ar ārvalstu kolēģiem, iegūtā pieredze tiek arvien papildināta un paplašināta. Šobrīd Indra pasniedz dejas un strādā ar deviņām grupām, sākot no Gulbenes līdz Rīgai. Vairāk nekā desmit dažādas pieredzes gūtas arī projektu ietvaros dažādās Latvijas vietās. Indra ir bezgala priecīga par to, ka visās vietās, kur viņa pasniedz dejas sēdus, ir uzaicināta un tiek gaidīta, kas liecina par deju sēdus pieaugošo popularitāti.
– Deju sēdus vadītājiem ir tiesības pārveidot kustības, tās pielāgojot atbilstoši grupas spējām. Mans uzdevums ir dot cilvēkam prieku, un viņš drīkst piedalīties nodarbībā, kaut vai tikai sēžot un klausoties, vai darīt tik, cik tajā brīdī spēj un vēlas. Varbūt viņam kādu reizi īsti nav noskaņojuma, bet arī klātesamība dod neatsveramu rezultātu. Te nav kritēriju vecumam, dzimumam un veselības stāvoklim – starp dalībniekiem ir bijuši arī kurlmēmi un vājredzīgi cilvēki. Dejas sēdus der ikvienam, kam tās iepatīkas un interesē, tās ir ļoti piemērotas arī bērniem. Diemžēl mūsu ikdiena nav tā saldākā, rūpes nospiež visus un it īpaši gados vecākos cilvēkus. Ja reizi nedēļā vai divās nedēļās viņiem ir iespēja atnākt un uz stundiņu aizmirst par problēmām, tas taču ir brīnišķīgi! Deja ir izplatītākā starptautiskā valoda, un šobrīd Starptautiskajā senioru deju asociācijā ir piecpadsmit dalībvalstis. Un nav nepieciešams saprast, zināt konkrētas valsts valodu, lai deju kopas no dažādām valstīm spētu saprasties – pietiek tikai apgūt kustības, lai, sākot skanēt mūzikai, cilvēki varētu dejot, – uzsver Indra Spalviņa.
Viņas plānotājs ir ievērojami aizpildīts, un brīva laika diez cik nav. Tas nozīmē, ka interese par dejām sēdus sāk parādīties arvien vairāk. Tomēr ir kāds svarīgs punkts, pie kā nonākot, Indras balsī dzirdama nedrošība – viņa ļoti vēlētos, lai deju sēdus skolotāju komandai piepulcētos jauni biedri, taču no otras puses māc lielas bažas par to, ka šīs dejas sāks mācīt cilvēki bez izpratnes, kas un kādēļ ir dejas sēdus. Ja kāds ļoti vēlas sākt tās vadīt, Indra lūdz sazināties ar viņu, un viņa ar prieku dalīsies zināšanās un pieredzē. Ir jābūt izpratnei par kustībām, cilvēka psiholoģiju, fizioloģiju, saskarsmi un komunikāciju. Visas kustības, kas ir ietvertas dejās sēdus, pirms tam tikušas saskaņotas ar sporta ārstiem, un ne senioru dejas, ne dejas sēdus nav saistītas ar skatuvi – tas ir sociālais darbs! Ja vadītājs nav gatavs būt empātisks un pacietīgs pret grupas dalībniekiem, nemaz nevajag sākt. Cilvēciskais faktors te spēlē galveno lomu, un deju vadītājam jāspēj dot, nevis prasīt. Uz savu galvu nekādā gadījumā nedrīkst uzsākt pašdarbību! Un jāņem vērā arī autortiesības, kas ir nostiprinātas visām deju sēdus horeogrāfijām. Indra vēršas arī pie pašvaldību vadītājiem, aicinot aizdomāties par to, cik svarīgi būtu dejas sēdus padarīt pieejamas arī katrā pagastā, rodot iespēju finansēt tās no pašvaldību budžeta. Pagaidām Madonas novadā Indra dejas sēdus pasniedz Kalsnavā un Ļaudonā, bet, ja vien par tām būs interese vēl kādam, viņa ar prieku ienesīs pozitīvas emocijas arī citās dejotāju grupās.
Ļaudonā ir jau nostiprinājusies deju sēdus apmeklētāju grupiņa. Aktīvo pagasta senioru klubiņa dalībniece un līdere Dace Zepa pirms nodarbības pastāstīja: – Pirmo reizi ar dejām sēdus ļaudonieši iepazinās, tiekoties ar senioriem Kalsnavas pagastā, kur Indra Spalviņa tās arī prezentēja. Radās interese, un Katrīna Stafecka – Ļaudonas kultūras nama vadītāja – uzaicināja deju skolotāju pasniegt nodarbības šeit. Aktīvi iesaistos ideju ģenerēšanā, piedāvāju, ko mēs varētu darīt. Gan man, gan pārējiem deju dalībniekiem šīs nodarbības ļoti patīk, apmeklējam tās ar prieku. Personīgi es esmu ļoti neritmiska, un, lai gan ir mēģināts dejot deju kolektīvos, secināju – tas nav mans. Tomēr kustēties gribas un vajag! Ir maziņš nogurums pēc katras nodarbības, bet tas nemazina prieku. Viegli varu visu izpildīt, viss saprotams. Ja nepatiktu, tad jau pēc pirmās reizes vairāk nenāktu.

07.03.2025.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px