Bēgļu plūsma turpinās, taču daudzās pašvaldībās šobrīd jau ir sasniegti vai pat pārsniegti valsts noteiktie bēgļu izmitināšanas kvotu limiti, paudusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). To vidū ir Varakļānu novads, kur šobrīd izmitināts 51 Ukrainas civiliedzīvotājs paredzēto 45 personu vietā.
Latvijā ik dienu no kara darbības skartajiem reģioniem Ukrainā turpina ierasties ap 150 bēgļu, un pašvaldībām ir nepieciešami skaidri definēti palīdzības sniegšanas algoritmi, jūlija sākumā raidījumā „Rīta Panorāma" uzsvēra LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Šajā situācijā pašvaldības nevarot gaidīt uz valdības lēmumiem, tāpēc tās jau pašas pieņem lēmumus par papildu līdzekļu atvēlēšanu bēgļu izmitināšanai, vienlaikus sagaidot, ka šie izlietotie līdzekļi tām tiks kompensēti, lai tas neradītu zaudējumus pašvaldības budžetā un pašvaldība varētu turpināt sniegt arī ikdienas pakalpojumus.
Visas vietas aizpildītas
Kā skaidroja Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, šobrīd ir nedaudz pārsniegta pašvaldībā noteiktā kvota bēgļu izmitināšanai. Tas noticis tādēļ, ka deviņi Ukrainas civiliedzīvotāji netikuši tālāk automašīnas tehnisku problēmu dēļ. – Atradām papildu vietu šiem cilvēkiem uz dažām dienām, kādu nedēļu, līdz viņi spēs turpināt ceļu, – atklāja Māris Justs.
Šobrīd vairums bēgļu izmitināti Stirnienē, bijušajā skolas ēkā, kur atrodas arī Varakļānu novada pansionāts, 2. stāvā, kas nesen izremontēts. Vēl daļa dzīvo Murmastienes bijušajā pamatskolā, kas pamazām tiekot pielāgota. Varakļānu novada domes priekšsēdētājs informēja, ka ēkā paralēli atrodas divas pirmsskolas izglītības iestādes grupiņas, kā arī daļa iznomāta uzņēmējam. Ir vēl daži Ukrainas civiliedzīvotāji, kurus privāti izmitinājuši novada iedzīvotāji.
– Kopumā pa šo laiku esam izmitinājuši 143 Ukrainas civiliedzīvotājus, daļa aizbraukusi tālāk uz Rīgu vai devusies uz ārzemēm; šobrīd pašvaldība izmitinājusi 51 personu. Pirmais cilvēks, kas joprojām patvērumu rod Varakļānu novadā, pie mums ieradās 12. aprīlī, līdz ar to vēl līdz 13. jūlijam tiks sniegta pašvaldības palīdzība, visus ēdinām, pansionāts gatavo ēdienu. 20 personas arī strādā – „GB koks" Murmastienē ir aktīvs darba devējs, arī abas kafejnīcas Varakļānos dod darbu Ukrainas cilvēkiem, tāpat daži strādā kūdras ieguvē, būvniecībā. Tie, kas gribēja, darbu ir atraduši. Kamēr bija mācību gads, bērni mācījās skolā un visiem viss ļoti patika. Tagad, vasaras brīvlaikā, ir nedaudz jādomā par nodarbēm, plānojam organizēt vasaras nometni, tika piešķirts valsts finansējums latviešu un ukraiņu bērnu kopīgai nometnei. Šobrīd visi sadzīvojam ļoti labi, Ukrainas civiliedzīvotāji ir kārtīgi, uzkopj savas telpas, iesaistās arī vietējā sabiedriskajā dzīvē, piemēram, piedalījās novada svētku velobraucienā, pavasara talkā, – situāciju saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu Varakļānu novadā raksturoja Māris Justs. Jautāts, vai atbraukušos nepārsteidz lauku vide, citādāks dzīves ritms nekā kādā lielpilsētā, domes priekšsēdētājs secināja, ka cilvēki, protams, esot dažādi, bet līdz šim iebildumi par dzīvi lauku reģionā neesot dzirdēti. – Pārsvarā pie mums atbraukušie ir no Hersonas, Mariupoles, Harkivas –
tiešiem karadarbības reģioniem. Tie, kas ir izbēguši no kara grūtībām, šausmām, ir mierā ar nodrošinātajiem apstākļiem, pēc tam jau var izvēlēties doties uz citu pilsētu, bet tie, kuri pie mums palikuši, ir apmierināti, – sprieda M. Justs.
Atbalsts jāpārskata
Šobrīd gan Varakļānu novada pašvaldībai nākas atteikt izmitināt jaunus Ukrainas civiliedzīvotājus, kamēr neatbrīvosies kāda vieta kvotas ietvaros. – Bažas jau ir par to, kāda būs situācija pēc tam, kad beigsies valsts atbalsta sniegšanas termiņš. Varakļānu novadā šobrīd pamatā ir ieradušās ģimenes – gan vīrieši, gan sievietes, gan bērni, gan seniori. Tikai daļa no viņiem ir darbspējīgā vecumā, taču daļai arī pēc tiem trim mēnešiem, visticamāk, būs nepieciešama sociālā palīdzība, kas būs uz pašvaldības pleciem. Tāpat arī ir jādomā par tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas izmitināti kaut kur privāti: kas notiks ar viņiem pēc atbalsta termiņa beigām, – vērtēja domes priekšsēdētājs. Viņa ieskatā šobrīd akūtāka situācija ir Rīgā un Pierīgā, kas sākotnēji aktīvi izmitināja no kara bēgošos, un vietas ir pārpildītas, bet, kā jau iepriekš minēts, Latvijā ik dienas turpina ierasties jauni bēgļi.
– Uzskatu, kaut kādā brīdī būtu jāizvērtē, jo pilnīgi visiem ukraiņiem Latvijā, domāju, nevarēsim palīdzēt: brauc arī vīrieši spēka gados, jāskatās, no kura reģiona atbrauc, vai to tiešām skārusi karadarbība, bet tas būtu jāizvērtē valstiski, – pārdomas pauda M. Justs.
Dažādi jautājumi par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu šajās dienās tiek pārrunāti arī Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā Briselē, jo problēmas ir līdzīgas visā Eiropā, atzina LPS priekšsēdis G. Kaminskis. Tostarp nesaprotamie algoritmi par atbalsta sniegšanu, par to, cik un kādā veidā tiks kompensēts pašvaldību izlietotais finansējums, lai saprastu, kādā veidā turpmāk nodrošināt palīdzību bēgļiem. Viens no risinājumiem varētu būt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda rīku izmantošana vai kāda jauna fonda dibināšana.
5.07.2022.