Madonas novada bibliotēkas iesniegtais projekts VKKF "Pārlapojam grāmatas kopā ar autoru" guvis atbalstu, un Madonas novada bibliotēkā un pilsētas vidusskolā varēsim noorganizēt četras tikšanās ar autoriem.
Projekta pamatideja – tiekoties ar autoriem, radīt interesi par latviešu literatūras saturisko daudzveidību, tās tapšanas procesiem un autoriem kā personībām. Veicināt grāmatu lasīšanu kā interesantu nodarbi un kultūrvēstures izzināšanas procesu. Projekta plānoto tikšanos laiki ir aprīlis, septembris, oktobris, novembris.
Pirmajā tikšanās reizē 11. aprīlī pulksten 17 Madonas novada bibliotēkā viesosies Karīna Račko. Rakstniece atpazīstama kā popularitāti guvušo erotisko romānu "Saplēstās mežģīnes", "Debesis pelnos" un "Samaitātā" autore, kā arī zobārste un pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē. Pirms diviem gadiem rakstnieci Karīnu Račko zināja tikai daži, tagad viņas vārds ir viens no visvairāk apspriestajiem pēdējo gadu latviešu rakstniecībā, gūti rekordlieli grāmatu pārdošanas rādītāji. Autore teic: "Mana Latvijas tūre rit pilnā sparā, un šobrīd teju sāk šķist, ka dzīvoju pie automašīnas stūres, tomēr ļoti priecājos tikties un iepazīties ar katru lasītāju."
Ja paraugāmies nedaudz atpakaļ, tad šāda tikšanās nemaz nebūtu iespējama… Latvijā 1934. gadā uzvirmoja kaislības ap D. H. Lorensa romānu "Lēdijas Čaterlejas mīļākais". Grāmatas tika izņemtas no apgrozības. Viceprokurors Ā. Robežnieks vērsās pie LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes vadības ar lūgumu ieteikt lietpratēju romāna zinātniskās un mākslinieciskās izvērtēšanas lietā. Luda Bērziņa secinājums bija, ka romāns "nav gluži bez literāriskas vērtības", ka "autors pietiekoši pārvalda rakstniecības techniku, notikumus tā aprakstīdams un raksturus tā zīmēdams, ka tas var lasītāju ieinteresēt", bet vispārina, ka romāna mērķis ir "cilvēka miesas dzīves" atbrīvošana no tradīcijām, bet līdz ar to – arī no ētiskām normām. Grāmatas izdevēji un izplatītāji netiks tiesāti, bet darbu 1935. gadā vēl izvērtēja Juris Plāķis un saņēma par to 20 latu samaksu. Viņa secinājums: "Šis romāns ir latviešu tautai par samaitāšanu un tādēļ noliedzams pārdošanā un iznīcināms." Savu vērtējumu sniedza arī recenzents Kārlis Kundziņš, uzsverot, ka romāna māksliniecisko vērtību mazina uzbāzīgā tendence attēlot seksuālās dzīves procesus.
Septiņdesmitajos gados žurnālā "Skola un Ģimene" tika publicēti Jāņa Zālīša raksti par intīmām tēmām, seksualitāti, kas tika lasīti ar interesi, ziņkāri, paslepšus, ar lukturīšiem zem segas… Pirmo latviešu autora Jāņa Zālīša latviešu valodā sarakstīto grāmatu "Mīlestības vārdā" (1981 metiens – 99 000!) ar Jāņa Gleizda aktu fotogrāfijām par seksuālajām attiecībām lasītāji izpirka zibenīgi. Atkārtotajā izdevumā bija ievietotas mākslinieka Edgara Ozoliņa ilustrācijas ar dzimumaktu pozām. Tirāžu izņēma no tipogrāfijas un sagrieza. Autoram aizliedza lasīt lekcijas un publicēties. Vēlāk sabiedrības uzmanību piesaistīja Jāņa Zālīša grāmatas, savulaik ļoti populārā žurnāliste Astra Mille, viena no pirmajām, kas deviņdesmitajos gados Latvijā uzdrīkstējās runāt par kutelīgām tēmām presē un TV raidījumos. 1989. gada martā iznāca Padomju Latvijas vienīgā bērnu žurnāla „Zīlīte" leģendārais numurs, kurā Māra Putniņa zīmētajā komiksā mazajiem lasītājiem tika stāstīts un rādīts, kā rodas bērni.
Sirsnīgā sarunā Madonas novada bibliotēkā ar Karīnu Račko mēģināsim likt daudzpunktes un izsaukuma zīmes cilvēka esības, jēgas meklējumos, iekšējo kaislību un vētru peripetijās, lai apzinātos, cik ļoti vērts ir katrs mūsu sirdspuksts. Uzpūš kaislību vējš, kādas acis slēdz slēdzenes vaļā un tevi iestāsta, iezīmē, iededzina līdz baltkvēlei savā gaismas stāstā. Tās ir Mīlestības atvērto durvju dienas.
Saruna ar jauniešiem un pedagogiem pulksten 14.20 Madonas multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā "Kubs".
Rakstniece priecājas par katru pasākuma apmeklētāju, kurš lasa, saprot, iedvesmojas, mīl! K. Račko: "Patiesībā ir tikai divas iespējas – izsapņot savu dzīvi vai izdzīvot savus sapņus."
09.04.2019.