Lai cīnītos ar nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, Veselības ministrija (VM) uzsākusi vērienīgu to pārbaudi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta dokumentiem, kuri izdoti ar atpakaļejošu datumu. Pagājušajā gadā tādu bija 105 000, kas ir vairāk nekā 10% no kopējā darbnespējas lapu skaita.
Daudzi darba devēji jau atpazīst vairākas shēmas, kā tiek izsniegtas, iespējams, nepamatotas darbnespējas lapas. Tās gan neafišē, lai netiražētu krāpšanās iespējas.
Kā norādīja LDDK darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš, no dažādām nozarēm ir saņemtas indikācijas, ka, piemēram, lauksaimniecībā sezonālo darbu darba līguma beigās bieži vien darbinieks paņem darbnespējas lapas, ņemot vērā to, ka darbs savā ziņā ir grūts, tādā veidā negodprātīgi to izmantojot.
Vairums sūdzību tiek papildinātas ar konkrētiem pierādījumiem. Darbinieks ielicis kādas bildes, atrodas kādā vietā, neslimo. Arī tajā pašā ārstniecības iestādē parādās darbnespējas lapa, kaut gan ārstniecības iestāde vispār tajā laikā nestrādā.
Tomēr tik un tā lielākajā daļā gadījumu darbinieka savtīgus nodomus un ārsta kļūdu pierādīt neizdodas. Lai gan kopējais sūdzību skaits Veselības inspekcijā par nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām ievērojami pieaug, 2016. gadā par anulējamu atzīts tikai viens no 179 gadījumiem, (2017. gadā – 18 no 217,) bet pagājušajā gadā – jau 45 no 242. Tiek skaidrots, ka par nepamatotām tiek atzītas tikai tādas darbnespējas lapas, kur Veselības inspekcijai izdodas savākt dzelžainus pierādījumus.
"Skatāmies, par ko slimnieks ir sūdzējies, kāda ir anamnēze, vai viņš ar šo slimību vispār kādreiz ir saslimis, ja ir runa par nopietnākām saslimšanām. Ko ārsts ir konstatējis, kādu ārstēšanu nozīmējis, kādu periodu noteicis, kādu režīmu, tie ir tie fakti, ko mēs pārbaudām. Un, ja ir izsniegta darbnespējas lapa, mēs vērtējam, vai tā ir iesniegta tajā pašā dienā vai ar atpakaļejošu datumu," saka VI Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājs Andris Zīverts.
Valdība uzdevusi Veselības ministrijai apkopot informāciju par darbnespējas lapām, un visaptveroša statistika ir pieejama pirmo reizi. Agrāk tika apkopoti tikai dati par B lapām, kuras gāja caur Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Pateicoties tam, ka darbnespējas lapas tagad izraksta elektroniski, ir pieejami dati arī par A lapām, kuras apmaksā darba devēji.
Gandrīz 314 000 pacientu izrakstīts gandrīz miljons darbnespējas lapu, no tām 105 000 – ar atpakaļejošu datumu. Normatīvie akti to pieļauj ar nobīdi līdz piecām dienām. Tomēr pārsteidzot apjomi.
Situācija, kad pacients vēršas pie sava ārsta ar lūgumu izrakstīt darbnespējas lapu, jo – "es jau esmu slims un uz darbu neeju no pagājušās nedēļas otrdienas", īsti pareiza nav. Un visumā nevajadzētu pieļaut, ka šādas darbnespējas lapas tiek atvērtas, jo arī ārsts nevar nekādā veidā pārbaudīt, vai pacients ir bijis slims.
Pagājušā gada analīze arī uzrāda vairākas satraucošas tendences, piemēram, daudzas lapas ar atpakaļejošu datumu tiek izdotas uzreiz uz desmit dienām. Turklāt to skaits strauji pieauga tieši gada beigās. Tas viss liekot secināt, ka darbnespējas lapas pilda tām neraksturīgas sociāli ekonomiskas funkcijas. Piemēram, to paņem, kad nav, kam pieskatīt bērnu, vecu cilvēku, vai arī darbnespējas lapa aizvieto bezdarbnieka pabalstu. Konkrētie secinājumi un priekšlikumi valdībai tiks iesniegti aprīlī.
12.03.2019.