Valsts galveno autoceļu stāvoklis ar katru gadu uzlabojas, un jau gandrīz 80% galveno autoceļu ir labā vai teicamā stāvoklī.
Tas ir noticis, pateicoties tam, ka pēdējo divu ES plānošanas periodu laikā no ES fondiem tika līdzfinansēti valsts ceļu remontdarbi, šos līdzekļus drīkstēja ieguldīt valsts galveno un reģionālo autoceļu pārbūvē. Līdz ar to bija iespēja savest kārtībā daudzus autoceļu posmus. Arī tagad, kad praktiski viss finansējums valsts autoceļiem nāk no valsts budžeta, lielākie ieguldījumi tiek veikti galvenajos un reģionālajos autoceļos. Pērn un šogad vislielākie ieguldījumi tiek veikti reģionālo ceļu asfalta seguma atjaunošanai. To diktē finansējuma struktūra, jo lielākā daļa naudas, kas pieejama remontdarbiem valsts ceļu tīklā, nāk no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, un šie līdzekļi ir jāiegulda līdz katra kalendārā gada beigām. Līdz ar to par šo finansējumu nav iespējams realizēt pārbūves projektus, kas prasa 2-3 gadus, bet gan tikai seguma atjaunošanas darbus, kas arī tiek veikts.
Vissliktākajā stāvoklī ir valsts vietējās nozīmes autoceļi, uz kuriem ir vismazākā satiksmes intensitāte, un tiem ir pārsvarā grants segums. Šādu ceļu Latvijā ir ļoti daudz, lai tos visus atjaunotu vai mainītu segumu uz asfaltbetonu vai dubulto virsmas apstrādi, būtu nepieciešami ļoti lieli līdzekļi, un to nav.
Kopumā darbi uz valsts autoceļiem tiek plānoti prioritārā secībā, atbilstoši tam, kāds finansējums ir pieejams. Pirmkārt ieguldījumi tiek veikti posmos, kur ir lielākā satiksmes intensitāte un sliktākais tehniskais stāvoklis, proti, katrs tur ieguldītais eiro nes labumu maksimāli lielam iedzīvotāju skaitam.
Līdz ar Administratīvi teritoriālo reformu, atbilstoši VARAM izstrādātajam posmu sarakstam, tiek veikti remontdarbi arī uz reģionālajiem un vietējās nozīmes ceļiem, mazinot šīs reformas sekas un nodrošinot mobilitāti jauno novadu ietvaros.
ANNA KONONOVA,
„Latvijas Valsts ceļu"
Komunikācijas daļas vadītāja
22.06.2021.