Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītie pasākumi piemiņas vietās pulcēja iedzīvotājus, domes un pagastu pārvalžu vadību, arī izsūtītos, lai iedegtu svecītes, noliktu ziedus un pieminētu visus tos, kas 1949. gada martā tika represēti, kā arī tos, kas palika tālumā.
Ik gadu atceres brīdis norit Varakļānu novada Stirnienē pie piemiņas akmens. Vietā, no kuras gan 1941., gan 1949. gadā sākās cilvēku moku ceļš uz Sibīriju.
– Pieminot tālos 1949. gada notikumus, arī vakar pulcējāmies Stirnienes dzelzceļa stacijā pie piemiņas akmens. Kopā ar mums bija gan Varakļānu novada domes priekšsēdētājs M. Justs, gan zemessargi un novada iedzīvotāji. Pieminējām izsūtītos un tos, kas mājās vairs neatgriezās. Bija arī kāds atmiņu stāsts. Tas patiesi bija emocionāls piemiņas pasākums – arī tādā kontekstā vērojot, kas šobrīd notiek līdzās. Varētu šķist, ka tās briesmas norisinājās sen – pirms 75 gadiem, bet arī šobrīd tās notiek, – norādīja Rolands Naglis, pasākumu organizators Varakļānu kultūras centrā. – Uzrunās un sarunās, piemiņas brīdī izskanēja, ka mums ir jābūt modriem, zinošiem, jāseko līdzi informācijai un pašiem ir jābūt spēcīgiem, lai tas vairs neatkārtotos. Diemžēl redzam, ka vēsture mēdz atkārtoties arī 21. gadsimtā. Ir patiess prieks par ikvienu, kas ieradās uz piemiņas brīdi un bija kopā, noliekot ziedus un svecītes. Tomēr šī ir vieta, kad jebkurā laikā var doties pie piemiņas akmens un nolikt ziedus, pieminot senos notikumus.
26.03.2024.