Šonedēļ, no 23. līdz 27. novembrim, Valsts probācijas dienests savās
reģionālajās struktūrvienībās rīkoja vairākas aktivitātes pasākuma
„Izlīguma nedēļa" ietvaros.
Valsts probācijas dienests kopš 2010.
gada organizē pasākumu „Izlīguma nedēļa", un arī šogad tā bija iespēja
runāt par konfliktu risināšanas iespējām. Izlīguma nedēļā notika vairāki
pasākumi ekspertiem, brīvprātīgajiem un citiem interesentiem, kuros
tika skatītas iespējas, veidi, kā plašāk un veiksmīgāk izmantot
atjaunojošā taisnīguma metodi, risinot konfliktu starp cietušo un
likumpārkāpēju, gadījumos, kad noziegums jau izdarīts.
Izlīguma process ir viena no Valsts probācijas dienesta funkcijām. Tā pamatā ir taisnīguma atjaunošanas pieeja. Šī pieeja paredz, ka kopā sanāk abas konfliktā iesaistītās puses – tie, kuri ir izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, un tie, kuri ir cietuši no šī noziedzīgā nodarījuma. Kopā tiek pārrunāts tas, kā viņi tika ietekmēti un kādus risinājumus saredz, lai mazinātu noziedzīgā nodarījuma sekas. Izlīguma procesu vada neitrāls izlīguma starpnieks (Valsts probācijas dienesta speciālists vai brīvprātīgais – apmācīts izlīguma starpnieks).
Valsts probācijas dienesta Madonas teritoriālajā struktūrvienībā izlīguma procesus vada arī divi brīvprātīgie izlīguma starpnieki, Andra Akmentiņa kā brīvprātīgā dienestā darbojas jau piecus gadus.
– Dodoties izdienas pensijā, lai nezaudētu kvalifikāciju, pieteicos probācijas dienestā kā brīvprātīgā. Nezināju, uz ko eju, bet ne mirkli nenožēloju savu izvēli. Lai kļūtu par brīvprātīgo izlīguma starpnieku, prasības ir samērā augstas, ir jāiziet apmācības, prakse, bet es uzskatu, ka ļoti nozīmīgi ir izprast arī juridisko pusi. Izlīguma procesus vada arī paši probācijas dienesta darbinieki, brīvprātīgie ir atbalsts, jo šajā dienestā darba netrūkst. Brīvprātīgie vienmēr ir vajadzīgi, ja vien ir vēlme un pārliecība par sevi, jāpiesakās. Veicot šo darbu, esmu sapratusi, ka izlīguma starpniekam ir jābūt nosvērtam, zinošam, nedrīkst ļaut vaļu emocijām. Viennozīmīgi šim darbam ir jāpa-
tīk, – pastāsta Andra Akmentiņa.
– Izlīguma starpnieks ir neitrāla persona. Mūsu uzdevums nav nosodīt, audzināt, tāpat mēs neietekmējam, nejautājam – kāpēc tu to izdarīji? Jautājumi ir balstīti uz emocijām – kā tu juties? Ko tu domāji, kad to darīji? Kā tas ir ietekmējis citas puses? Ko tu vēlies mainīt? Tie ir galvenie jautājumi. Izlīgums var notikt visās kriminālprocesa stadijās un to var organizēt par jebkuru noziedzīgu nodarījumu. Taisnīgumu atjaunojošs process ir vērsts uz dialogu. Tas veicina komunikāciju – puses ir tieši iesaistītas, tām ir aktīva, nevis pasīva – vērotāju – loma. Šis process piedāvā cietušajam iespēju izteikt savas prasības un pretenzijas, gūt ne tikai materiālu, bet, kas ir svarīgi, arī morālu gandarījumu.
Jebkura dzīves situācija pierāda, ka ļoti nozīmīga ir komunikācija, sarunas, arī izlīguma process ir balstīts uz sarunām.
– Izlīguma process ir ļoti svarīgs, iesaistītajām pusēm ir jāspēj rast kompromisu, jāizrunājas. Ne vienmēr izlīgums tiek panākts ar pirmo reizi. Visbiežāk izlīgums tiek panākts par zādzībām, avārijām, miesas bojājumiem, ģimenes konfliktiem, retāk – ja pastrādāts smagāks noziegums. Lai izlīgums notiktu, likumpārkāpējam ir jāatzīst sava vaina. Jebkurā brīdī iesaistītie var atteikties no dalības procesā. Cilvēkiem ir jārunā par nodarījumu, jārisina radusies situācija.
Izlīguma nedēļas laikā tiek piedāvātas dažādas aktivitātes, kas ir vērstas uz konflikta atrisināšanu.
– Saistībā ar „Covid-19" ir ieviestas izmaiņas, bet parasti šajā nedēļā probācijas dienestā viesojas vecāko klašu skolēni, tiek izspēlētas lomu spēles, kur viens ir cietušais, otrs – vainīgais, un apskatītas dažādas situācijas. Šajā nedēļā iepazīstinām ar probāciju, galvenajiem uzdevumiem, interesenti tiek iepazīstināti ar dažādām programmām, tostarp arī izlīguma procesu, – informē Andra Akmentiņa.
Brīvprātīgie izlīguma starpnieki var vadīt divdesmit divus izlīgumus gadā, kaut gan Andra Akmentiņa norāda, ka labprāt to darītu vairāk.
– Šajā darbā es jūtos ļoti labi, un tas man ļoti patīk. Vispirms ir sagatavošanās process, kad iepazīstos ar materiālu, kurā ir iekļauta tikai fabula, pārējo uzzinu izlīguma laikā, tāpat individuāli izrunājos ar iesaistītajām pusēm. Brīvprātīgo darbs ir balstīts uz palīdzību sabiedrībai – vadot izlīguma procesus, arī palīdzam sabiedrībai. Man ļoti svarīgi, lai izlīgums tiek panākts, lai labi ir abām iesaistītajām pusēm, lai ir taisnīgums. Ne tikai šajā vietā, strādājot kā brīvprātīgajam, bet veicot jebkuru darbu, ir jābūt drosmīgam, pārliecinātam par sevi, oratoram – jāmāk veidot teikumus, saturīgu dialogu. Motivācija ir cilvēciskais faktors, ka es spēju palīdzēt. Ir gandarījums, ka vēlamais rezultāts ir panākts, iesaistītās puses izlīgst. Šis darbs tiek darīts no sirds.
Savukārt 5. decembrī tiek atzīmēta Starptautiskā brīvprātīgo diena, kas probācijas dienestā tiks atzīmēta 4. decembrī.
– Katru gadu, atzīmējot Brīvprātīgo dienu, tiek organizēts svinīgais pasākums, savukārt otrā dienā vienmēr bija kādas mācības vai seminārs, šogad būs pasākums tiešsaistē, – stāsta Andra Akmentiņa. – Lai iekļautos kolektīvā, varbūt, lai nejustos kā brīvprātīgie, tiek organizēti dažādi pasākumi, ekskursijas, semināri, mācības, tāpat izsaka pateicības, pasniedz goda rakstus. Tas ir patīkami un motivējoši vēl labāk veikt šo darbu, liek justies piederīgiem probācijas dienestam.
27.11.2020.